7.3 °C
Uz Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra koncertu 2026. gada 30. aprīlī Kongresu namā devos ar zināmām cerībām.
Pirmkārt, repertuāra dēļ – labas atmiņas palikušas par Latvijas Republikas simtgades programmu "Lielajā dzintarā", kad Liepājas Simfoniskā orķestra sniegumā skanēja pieci jaunradīti opusi – Marinas Gribinčikas "Kolkas raga viļņi", Maijas Einfeldes "Un pār visu spīd saule trejkrāsaina...", Gundegas Šmites "Vēja mirdzums", Santas Ratnieces "Aureola" un Selgas Mences "Viļņu spēles"; kopš tā brīža pagājuši jau astoņi gadi, un tagad vismaz Einfeldes partitūra parādījusies cita orķestra un diriģenta uzmanības lokā, tādēļ pieņēmu, ka Aspazijas iedvesmotā trejkrāsainā saule savukārt aizdos papildu siltumu ne tikai Antona Vēberna "Sešu skaņdarbu" intelektuālismam, bet arī Bendžamina Britena operas "Pīters Graimss" "Četru jūras interlūdiju" iekšējai drāmai. Un turpinājums vēl ar Riharda Štrausa simfonisko poēmu "Dons Kihots" – vācu klasiķa "Tā runāja Zaratustra", "Tils Pūcesspieģelis", "Varoņa dzīve", "Nāve un apskaidrība", "Metamorfozes", "Alpu simfonija" dzirdētas ne reizi vien, bet tieši "Dons Kihots" ar vai bez īpaši izceltām Kristīnes Blaumanes čella un Santas Vižines alta partijām līdz šim nebija iepazīts uz koncertskatuves.
Neraugoties uz visām cerībām, jāteic, ka Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra programma Aivja Gretera vadībā vērtējama kā radoša neveiksme. Tādēļ šeit atliek tikai mēģināt atrast atbildi uz jautājumu, kādēļ pie tik vienveidīga un viduvēja rezultāta nonāca diriģents, kurš savulaik ieguvis pelnītu reputāciju kā jauniešu kora "Kamēr..." mākslinieciskais vadītājs un kurš vēl 6. februārī turpat, Kongresu namā, ar Volfganga Amadeja Mocarta mūzikas interpretācijām spēja iedvesmot gan Latvijas Radio kori un kamerorķestri "Sinfonietta Rīga", gan publiku. Pirmais secinājums – acīmredzot kora un vokālinstrumentālā mūzika ir pavisam kas cits nekā komplicētas simfoniskās partitūras Jaunās Vīnes skolas izpratnē, jo, iztrūkstot precizitātei, pieredzei un spējai iedziļināties, mocījās visi – gan diriģents, gan orķestris, gan klausītāji. Vēbernam neraksturīgi apjomīgajā orķestra sastāvā Aivim Greteram tā arī neizdevās atrast saikni starp motīvu miniatūrismu un lielajām dramaturģiskajām vadlīnijām, starp epizodiskiem emocionāliem impulsiem un visaptverošu vēstījuma jēgu – viena frāze bija garām, otra, trešā, un aptuveni šādi pagāja skaņdarba divpadsmit minūtes.
Varbūt tikai nejaušība un savu spēju pārvērtēšana? Diemžēl nē – ar Einfeldes miniatūru bija tāpat, ar Britena interlūdijām bija tāpat. Atšķirība tikai tā, ka ilgākos tematiskās attīstības procesos organizētā un postromantiskā valodā izteiktā nošuraksta lasījums skanēja saliedētāk, bet arī līdz zināmai robežai, jo ceļā stājās neizteiksmīgi, nekonkrēti un stīvi diriģenta žesti. Un tas kļuva par nelāgu salīdzinājumu ar pāris gadus agrāk dzirdēto "Četru jūras interlūdiju" lasījumu Dzintaru koncertzālē – orķestra mākslinieki caurmērā tie paši, taču toreiz mūzika plūda dzīvi un dabiski, turpretī tagad emociju un tembru kontrasti galvenokārt balstījās uz mehāniskiem dinamikas un tempa kāpinājumiem un atkāpēm. Starp citu, teorijā, ja diriģents netiek ar saviem pienākumiem galā, šīs funkcijas vismaz daļēji pārņem koncertmeistars, jo tieši pirmā vijolnieka redzējums lielā mērā veido interpretācijas tembrālos vaibstus, taču Eva Bindere šai ziņā ar aizrautību neizcēlās, un arī tādēļ stīgu grupa izklausījās samērā blāvi, bet pūtēji bija atstāti paši savā vaļā.
Un otra problēma – kādēļ vajadzēja saplūdināt Vēberna, Einfeldes un Britena skaņdarbus vienā gabalā, bez pārtraukuma, bez aplausiem? Visi koncerta apmeklētāji nav muzikologi, un, pat ja būtu, tikai atmiņā paliekošās koka pūšaminstrumentu pasāžas liktu saprast, ka nu jau orķestris nonācis līdz Britena nošulapām. Būtībā starp diviem Rietumeiropas meistaru cikliem iespiestais latviešu komponistes opuss neizskanēja vispār – un Maija Einfelde tādu attieksmi nav pelnījusi. Zīmīgi, ka tālāk sekoja līdzīga publikas maldināšana, jo nav īsti godīgi koncerta pieteikumā tik ļoti izcelt divus solistus, ja programmā ietverta simfoniska poēma, nevis dubultkoncerts čellam un altam ar orķestri. Taisnība, sev piešķirto trešā plāna lomu Santa Vižine īstenoja profesionāli, un Kristīne Blaumane atskaņojuma priekšplānā atradās ne tikai vizuāli – viņa uzrunāja ar priekšnesuma intensitāti un čella skanējuma bagātīgumu. Un nav pārsteigums, ka tieši uz čellistes pleciem balstījās lielākā daļa no Riharda Štrausa "Dona Kihota" lasījuma dramaturģiskās arhitektonikas, kas tika būvēta dialogā ar orķestri – jo ar tādu diriģēšanas mākslas līmeni par nopietnu un pārdomātu interpretāciju runāt, protams, nevarēja.
Galvenais pienesums no 30. aprīļa koncerta – vēlreizējs atgādinājums, ka Latvijā manas dzīves laikā nav iestudēta neviena no Britena lielajām traģēdijām (un komēdija "Sapnis vasaras naktī" arī ne). Vismaz dramatisko stāstu par Pīteru Graimsu pēc daudzu gadu pārtraukuma derētu uzvest atkal. Un tas pats par sākumā piesauktajām Maijas Einfeldes, Marinas Gribinčikas, Selgas Mences, Santas Ratnieces un Gundegas Šmites partitūrām – gan jau arī Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris spētu atrast īsto atslēgu šīs mūzikas jaunam iedzīvinājumam. Bez šaubām, tādā gadījumā būtu nepieciešams sadarboties ar kādu jauneklīgāku diriģentu – piemēram, zviedru Herbertu Blumstetu. Lai gan derēs arī lietuvietis Karols Varakojs.
Kristīne Blaumane ir viena no ievērojamākajām latviešu čellistēm, kas darbojas gan kā soliste, gan kamermūziķe un augsta līmeņa orķestra mūziķe. Spēlējusi solo ar orķestriem Latvijā, kā arī ar Bāzeles kamerorķestri, "Kremerata Baltica" u. c.
Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem, Threads vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.
Nedēļas abonements
Fokusā – tas, kas interesē tieši tevi. Izvēlies savus autorus, tēmas vai sadaļas un lasi pēc saviem noteikumiem.
10 raksti tikai par 0,50 €
- Fiksēta cena par noteiktu rakstu skaitu
- Lasi, kad vēlies – bez termiņa stresa
- Iespēja jebkurā brīdī iegādāties papildu rakstus
Izvēlies brīvību lasīt to, kas tev patiešām svarīgs šeit.
Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.
Pieraksties vēstkopai un divas reizes nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.
Ko tu saņemsi:
- Daudzveidīgus komentārus un kompetentus Latvijas Mediju žurnālistu un autoru viedokļus par aktuālo
- Ekspertu komentārus par dažādiem praktiskiem, noderīgiem tematiem
- Aizraujošus materiālus par vēsturi, psiholoģiju, kultūru
- Gata Šļūkas karikatūru
- Tavā e-pasta kastītē katru ceturtdienu
