Tikai 45 minūtes Paula Stradiņa Klīniskajā universitātes slimnīcā trešdien nedarbojās elektroniskās piekļuves sistēma, kas slimnīcas darbiniekiem ar elektroniskajām kartēm ļauj atvērt dažādu telpu durvis, braukt ar tikai darbiniekiem paredzētiem liftiem utt.

Reklāma

Kā Latvijas Televīzijai atklājusi kāda aculieciniece, daļa darbinieku bijuši kaut kur ieslēgti. Nav bijis pat iespējams atvērt darbinieku mantu skapīšus, tāpēc radušās bažas, ka "mājās soļošu halātā un krokšos".

Kā "Latvijas Avīzei" stāsta slimnīcas pārstāve Evija Mileiko, tā tomēr nenotika, jo kopumā problēmas ar piekļuvi varēja ilgt tikai līdz divām stundām: kad sistēma bijusi gatava atkal darboties, tā vēl tikusi pārbaudīta un atjaunota. Arī liftos neviens nav iestrēdzis. Turklāt slimnīcai ir alternatīvas sistēmas durvju vēršanai, ja elektronika nobrūk. Papildu atslēgas tikušas izmantotas arī trešdien, tāpēc elektroniskās sistēmas problēmu dēļ slimnīcas darbs nav kavēts, un "Stradiņos" pat priecājas, ka bijusi iespēja izmēģināt, kā strādāt tādos apstākļos.

Tomēr notikušais rada bažas un jautājumus, vai uzticēšanās elektroniskajām sistēmām nav pārāk liela un vai vienmēr ir alternatīvas gadījumā, ja tās nobrūk.

Piemēram, visas valsts līmenī nav vadlīniju, kā būtu jāveido šādas elektroniskās sistēmas veselības aprūpes iestādēs un ko darīt, lai šādu sistēmu uzkāršanās dēļ darbs netiktu paralizēts. Veselības ministrijas pārstāvis Oskars Šneiders apliecināja, ka šajā ziņā ministrija uzticas slimnīcu valdēm. Vienota kārtība noteikta vien attiecībā uz rīcību ārkārtas situācijās, bet "Stradiņos" notikušais nav bijusi ārkārtas situācija. Vienotā kārtība attiecas uz ugunsgrēkiem, plūdiem u. tml., kuru dēļ var nākties evakuēt pacientus. Tiesa, tā kā slimnīcām jābūt gatavām darboties nepārtraukti, tām jābūt ārkārtas plāniem, kuros pa soļiem jāapraksta, kā šo situāciju pārvaldīs un nodrošinās darbošanos. Plānus slimnīcas izstrādā pašas, bet tos saskaņo ar Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestu.

Bet kā tad tā: tik nopietnā lietā kā elektroniskās sistēmas nav vienota regulējuma, bet attiecībā uz ārstniecības iestāžu iekārtošanu regulējums ir tik skrupulozs, ka optikas saloni teju palika bez optometristiem, jo tiem nu ļauts strādāt tikai ārstniecības iestādēs? O. Šneiders teic: tas ir pavisam kas cits un nav salīdzināms.

Lai nu tā būtu, tomēr sajūta, ka vienā jomā valsts daudz ko pārregulē, kamēr citā pārāk daudz atstāj pašplūsmā, paliek.

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, Twitter, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.