8.3 °C
Latvijas zemūdens mantojums par vienu objektu bagātāks – Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde noteikusi jaunatklāta kultūras pieminekļa statusu kuģa vrakam Rīgas līcī pie Daugavgrīvas.
Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde (NKMP) informē, ka smiltīs ieskalotais un daļēji erodējušais koka kuģis pie Daugavgrīvas nogrimis 17.–18. gadsimtā. Īpaši esot izceļams, ka uz vraka saglabājusies mortīru šāviņu krava, kas ir lielākais zināmais šāda veida atradums Latvijas arheoloģiskajā materiālā. Atzīstot senvietas kultūrvēsturisko nozīmi, Daugavgrīvas vraks "V" virzīts iekļaušanai valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā kā valsts nozīmes arheoloģiskais piemineklis.
Par kuģa vraku Nacionālajai kultūras mantojuma pārvaldei šā gada septembrī ziņojusi biedrība "Baltijas ronis, ūdenslīdēju klubs", aicinot tam noteikt valsts aizsardzību. Vrakam noteikta aizsargājamā teritorija, kā arī aizsardzības zona, kurā jebkādas saimnieciskās darbības turpmāk ir jāsaskaņo ar NKMP.
Kuģa vraks ir saglabājams pilnā apmērā, un to nedrīkst pārveidot vai celt no tā ārā mantas un ar to saistāmās daļas.
Veicot zemūdens kultūras mantojuma apzināšanas darbus Daugavgrīvas piekrastē, šogad ir atklāti vēl vairāki nozīmīgi zemūdens kultūras mantojuma objekti, kuru atbilstību valsts aizsargājamu kultūras pieminekļu statusam NKMP vērtēšot pēc pilnīgākas informācijas apkopošanas.
"Diemžēl daļa no Latvijas teritoriālajos ūdeņos esošajiem vrakiem ir izlaupīti, nelikumīgi izceļot tajos esošos priekšmetus. Šī ir daļa no maz apzinātā zemūdens kultūras mantojuma, kas ir pakļauts dabas ietekmes un cilvēku apzinātas postīšanas riskam, tāpēc informējam, ka no jebkura zemūdens objekta ir aizliegts izcelt mantu, tajā skaitā no kuģu un citu nogrimušu transportlīdzekļu vrakiem. Kuģu vraki ir pakļauti īpašumtiesībām, kā arī tie var būt bojā gājušu jūrnieku mirstīgo atlieku atdusas vietas," raksta NKMP. Pārvalde atgādina, ka par atradumiem (tajā skaitā kuģu vrakiem), kuriem varētu būt vēsturiska, zinātniska, mākslinieciska vai citāda kultūras vērtība, kā arī par to atrašanas vietu un apstākļiem nekavējoties jāziņo NKMP.
Biedrības "Bolderājas grupa" pārstāvji paziņojumā medijiem šonedēļ vēsta:
"Zemūdens niršanas instruktoram Jurijam Šendeļevam ir izdevies Rīgas līča dzelmē ieraudzīt līdz šim neapzinātu, iespējams, sensacionālu atradumu – sena kuģa vraku ar mortīru bumbu kravu.
Viņš vraku ir fotofiksējis un tā aizsardzības un turpmākas zinātniskas izpētes nolūkos ir gatavs sadarboties ar atbildīgajām valsts iestādēm, sniedzot informāciju un dokumentāciju par vairāk nekā desmit apzinātiem un fiksētiem vrakiem Daugavas grīvas tuvumā. Atradums ir liecība par karadarbību 17.–18. gadsimtā. Tas secināms no kuģa un kravas stāvokļa, kā arī turpat atrastajiem holandiešu ķieģeļiem jeb klinkeriem, kurus tolaik izmantoja kuģu balasta nodrošināšanai. Kuģa garums bijis nedaudz vairāk kā 14 metru, savukārt iespaidīgo mortīru bumbu diametrs 300–330 mm. Mortīras ir platā leņķī uz augšu vērsts šaujamierocis, kas lietots cietokšņu aplenkumos, lai pāršautu pāri fortifikācijas būvju vaļņiem. Ņemot vērā, ka atrašanas vieta ir tuvu Daugavgrīvas cietoksnim, šī varētu būt vēl viena liecība jūras cietokšņa vēsturē. [..] Zīmīgs, piemēram, ir Daugavgrīvas cietokšņa zviedru komandanta Stakelberga skaidrojums savam karalim 1711. gada "Relācijā" par Daugavgrīvas cietokšņa krišanu – papildspēki esot pienākuši 14 dienas pēc kapitulācijas... Līdzīgu ar jūras uzbrukumiem un aizsardzību saistītu notikumu ir daudz, tādēļ patiesība meklējama padziļinātas izpētes ceļā," raksta biedrības pārstāvji, piebilstot:
"Kopš 2005. gada vētras, kad Daugavgrīvā vēja nopūstas kāpas vietā tika atrasta sešus metrus gara kuģa stūres lāpsta, izskalotie priekšmeti tiek fiksēti, daži no tiem ar NKMP ziņu žūst Daugavgrīvas cietokšņa kazemātos."
Biedrība "Baltijas ronis, ūdenslīdēju klubs", biedrība "Bolderājas grupa" un apkaimes iedzīvotāji arī pauž viedokli, ka Daugavgrīvas cietoksnī nepieciešams izveidot Jūras muzeju.
