Fog 10.4 °C
T. 12.06
Ija, Lenora, Nora
Dziesmu un deju svētku biedrības priekšsēdētājs, virsdiriģents Ints Teterovskis (no kreisās) un virsdiriģents Mārtiņš Klišāns kopā ar visu plašo Dziesmu un deju svētku procesā iesaistīto saimi ir sašutuši par to, ka budžeta prioritātēs kolektīvu vadītāju atalgojums nav iekļauts.
Dziesmu un deju svētku biedrības priekšsēdētājs, virsdiriģents Ints Teterovskis (no kreisās) un virsdiriģents Mārtiņš Klišāns kopā ar visu plašo Dziesmu un deju svētku procesā iesaistīto saimi ir sašutuši par to, ka budžeta prioritātēs kolektīvu vadītāju atalgojums nav iekļauts.
Foto: Zane Bitere/LETA

Kultūras ministrija atkārtoti virzīs Dziesmu un deju svētku darba grupas koncepciju māksliniecisko kolektīvu vadītāju atalgojumam, par prioritāro risinājuma variantu izvirzot papildu finansējuma piešķiršanu Saeimas budžeta apstiprināšanas procesā.

Reklāma

Šis ir viens no rezultātiem, kas saistāms arī ar diriģentu protestiem Dziesmu svētku izvērtēšanas konferencē “Tradīcija. Līdzdarbība. Turpinājums”, kas ceturtdien noritēja Rīgā.

Dziesmu un deju svētku izvērtēšanas konferencē neapmierinātība sākās pēc kultūras ministres Agneses Loginas ievadvārdiem, kuros viņa raksturoja Dziesmu svētkus kā mīlestības apliecinājumu mūsu zemei un ieguldījumu latviešu nācijas stiprināšanā, uzsverot, ka jāmeklē veidi, kā nākotnē radīt vēl labākus svētkus, un ka māksliniecisko kolektīvu vadītāji ir nopelnījuši adekvātu atalgojumu, pie kā ir „iesākts darbs”.

Dziesmu un deju svētku izvērtēšanas konferencē kultūras ministre Agnese Logina ievadvārdos raksturoja Dziesmu svētkus kā mīlestības apliecinājumu mūsu zemei un ieguldījumu latviešu nācijas stiprināšanā, 

uzsverot, ka jāmeklē veidi, kā nākotnē radīt vēl labākus svētkus, un ka māksliniecisko kolektīvu vadītāji ir nopelnījuši adekvātu atalgojumu, pie kā ir "iesākts darbs".

Līdzko ministre bija nokāpusi no skatuves, pie viņas negaidīti pienāca virsdiriģents Mārtiņš Klišāns un visas nozares profesionāļu vārdā uzdeva konkrētu jautājumu: "Vai māksliniecisko kolektīvu vadītāju atalgojums būs prioritāte patlaban topošajā nākamā gada valsts budžetā? Vai jūs mūs aizstāvēsiet?" Diemžēl no ministres sacītā nevarēja izlobīt atbildi. Tikpat neplānots kā Mārtiņa Klišāna uznāciens bija arī spontānā zāles celšanās kājās, lai nodziedātu "Gaismas pili", kas šoreiz izskanēja ar rūgtu zemtekstu – nez vai Gaismas pils augšāmcelsies, ja novārtā atstās tos profesionāļus, kas diendienā stājas koru, deju ansambļu, koklētāju un pūtēju orķestru priekšā. Šā raksta virsraksts nāk no sociālā tīkla "X" (iepriekšejā "Twitter"), kur arī saistībā ar Dziesmu svētku kolektīvu vadītāju atalgojumu izvērtās plašas diskusijas.

Līdzko kultūras ministre Agnese Logina bija nokāpusi no skatuves, pie viņas negaidīti pienāca virsdiriģents Mārtiņš Klišāns un visas nozares profesionāļu vārdā uzdeva konkrētu jautājumu: "Vai māksliniecisko kolektīvu vadītāju atalgojums būs prioritāte patlaban topošajā nākamā gada valsts budžetā?"

Vada septiņus kolektīvus

Turpmākajās paneļdiskusijās izskanēja gana daudz vērtīgu ieteikumu nākamajiem Vispārējiem latviešu dziesmu un deju svētkiem 2028. gadā. Igaunijas Dziesmu un deju svētku komunikācijas vadītājs Stens Veidebaums no konferences tribīnes pateica visjaudīgāko vēstījumu – bez igauņu kultūras nebūtu jēgas arī Igaunijas valstij. To pašu var teikt par Latviju. Nepietiekamā atalgojuma jautājums konferencē izvērtās par vienu no asākajiem. Zems tas ir arī salīdzinājumā ar Igauniju, no kuras uz mūsu svētkiem ieradušies cilvēki, mājās braucot, baltā skaudībā domājot – kaut es būtu latvietis… Bet atalgojuma ziņā situācija Igaunijā ir skaidrāka. Māksliniecisko kolektīvu vadītāju atlīdzība ir apmēram 400 eiro. Pusi sedz pašvaldība, pusi – valsts. Latvijā algas lauvas tiesu sedz pašvaldības, valsts atbalsta ar mērķdotāciju. Un tās apjoms – viens miljons eiro – par spīti inflācijai nav mainījies kopš 2018. gada. Individuāli tas katram kolektīva vadītājam mērķdotācijā nozīmē 35 eiro mēnesī, bet tagad notiek cīņa par vismaz 80 eiro. Algas kolektīvu vadītājiem Latvijā ir ļoti atšķirīgas un atkarīgas arī no katras pašvaldības rocības un vēlmes.

Ir cilvēciski visnotaļ pazemojoši atzīties zemā atalgojumā, taču Gundega Spūle, jauniešu deju kolektīva "Spole" vadītāja un Ogres novada bērnu deju kolektīvu virsvadītāja, neslēpj: 

"Zinu kolēģus, kuri saņem trīsdesmit, pat divdesmit eiro mēnesī par kolektīva vadīšanu. Nu, cik ilgi nozare var pastāvēt uz filantropijas rēķina! Jaunā paaudze tāda nebūs, un tad svētku tradīcija izsīks. 

Salīdzinot ar kolēģiem, man skaitās liela alga. Kā "Spoles" vadītāja saņemu 117 eiro. Es, protams, tāpat kā daudzi, vadu vēl citus kolektīvus, man viņu ir, jā, septiņi. Kā ar vienu beidzu, nākamie klāt… Gluži kā konveijers."

Reklāma
Reklāma

"Mēs jau tagad gatavojamies Skolu jaunatnes svētkiem 2025. gadā, un mani satriec, ka visi bērni, arī repertuāru labi apguvušie, atkal netiks uz svētkiem. Arguments ar nepietiekamo Daugavas stadiona kapacitāti neiztur kritiku. Jāmeklē iespējas vēl dažādiem, kaut ielu koncertiem, bet lai visi svētkus nopelnījušie bērni uz tiem arī tiktu! Taču patiesais atraidījuma iemesls atkal tas pats vecais – naudas trūkums… Uz Rīgu aizbraukušie taču jāēdina, jāguldina…" teica Gundega Spūle.

Konferences izskaņā Dziesmu svētku biedrības vadītājs Ints Teterovskis uzsvēra: ja Kultūras ministrija māksliniecisko kolektīvu vadītāju darba samaksu, kas nākotnē būtu nodrošināma solidāri starp valsti un pašvaldību, tagad iecerējusi palielināt uz kultūrizglītības rēķina, tad "mēs no tā atsakāmies". 

Vai tad tieši mūzikas skolās neaug arī nākamie koru dziedātāji? Un kam mums diriģenti, ja nebūs kas nāk uz mēģinājumiem…

Aplausi "Tīrumam" un Ārijam Šķepastam

Aizvadītie svētki pirmoreiz izskanēja beidzot līdz galam uzceltajā jaunajā Mežaparka estrādē, tā dēvētajā Sidraba birzī, ar patiesi lielisko akustiku. Taču latvieši jau nebūs latvieši, ja neatradīs, par kaut ko pasūroties. Skatītāju tribīnēs augšējās rindās bijis grūti nokļūt cilvēkiem ratiņkrēslos. Daugavas stadionā palicis mazāk mēģinājumu laukumu uzcelto sporta būvju dēļ. Kā sacīja virsvadītājs Jānis Purviņš, ar to acīmredzot arī turpmāk būs jāsamierinās.

Pirmoreiz notika atsevišķs koru mūzikas koncerts "Tīrums. Dziesmas ceļš", kura koncepcijas idejas autori un mākslinieciskie vadītāji bija diriģenti tēvs un dēls – Ārijs Šķepasts un Kaspars Ādamsons. Ārija Šķepasta vārdam izskanot, zālē nogranda aplausi. Pirms vairākiem svētkiem Mežaparkā notika vīru un sievu koru koncerts, jāteic, visai pavājš, tad iestājās klusums. Koru koncerts "Tīrums" tikai pēdējā brīdī, sporta valodā runājot, izrāvies finišā. Sākumā koristu aprindās valdījusi neizpratne – kāpēc koriem divi koncerti un jāapgūst vai divreiz vairāk dziesmu… Jau vasarā satiku ne vienu vien, kam "Tīrums" paticis labāk nekā Noslēguma koncerts "Kopā. Augšup", kura mākslinieciskās grupas vadītājs bija Romāns Vanags. Bet konferencē atklātie aptaujas dati tomēr pārsteidza. 

"Tīrumu" par ļoti labu atzinuši 68% respondentu, turpretī Noslēguma koncertu "Kopā. Augšup" par ļoti labu – vien 13%.

Ārijs Šķepasts man sacīja, ka veiksmes atslēga esot arī scenogrāfijā un gaismu stāstā un ka viņš noteikti nepiekrītot konferencē izskanējušajam, ka nākamajos svētkos koru mūzikas koncertā nevajadzētu piedalīties B grupām, tātad – vājākajiem koriem. Tribīnēs jābūt visiem, tāpat kā nule aizvadītajos svētkos! Izskanēja pieņēmums, ka Noslēguma koncertā, kur šogad lielāka vieta nekā citreiz bija ierādīta arī citām nozarēm – dejotājiem, koklētājiem, orķestriem – tā tas varētu būt arī turpmāk. Atšķirībā no "Tīruma" bijis jau svētku nogurdināts kora sastāvs, bet komponists Ēriks Ešenvalds neslēpa savu viedokli, ka viena otra no izvēlētajām tautasdziesmām bijusi ne ar to veiksmīgāko apdari.

Atsevišķam koru koncertam aizvadītajā vasarā jāteic paldies par diviem lieliem ieguvumiem. Pirmoreiz svētku dalībniekiem tika piedāvāts nopirkt biļeti viņu tuviniekiem – un tieši uz "Tīrumu". Kaut, tiesa, koros, kur gribētāju bija vairāk, nācās lozēt. Bet galvenais pluss – uz "Tīrumu" kasēs biļešu pietika (negatīvais moments – visas pat netika izpirktas).

Atsevišķa koru koncerta tradīcijas iedibināšana un turpināšana bija galvenais akcents, par ko sprieda koru nozarē. Savukārt, diskutējot par secinājumiem, kas izdarāmi pēc skandāla ar Rīgas Projektu kora nepielaišanu koru karos, Mārtiņš Klišāns teica: "Ja cilvēki grib piedalīties svētkos, neredzu šķēršļus. Galvenais – lai cilvēki dzied, lai viņiem ir vēlme apgūt koprepertuāru." Bet Rīgas Projektu kora dibinātājs, ASV diriģents Kristofers Volšs-Sinka uzsvēra: "Galvenā lieta – vai dalībnieki iet vienotā virzienā ar pietāti pret tradīciju. 

Reklāma
Reklāma

Lielākais drauds, ja Dziesmu svētki nemainīsies līdzi laikam. Man koristu rindās ir tādi, kas desmit piecpadsmit gadus sēdējuši dīvānā, jo nav varējuši atrast sev kolektīvu."

Tomēr īsti nav skaidrs, kādi nosacījumi jāizpilda, piemēram, šodien dibinātam korim, lai piedalītos 2028. gada svētkos. Toties, runājot par virsdiriģentu izvēli, izskanēja vērā ņemams priekšlikums: svētku virsdiriģenta godā automātiski ieceļams diriģents, kura vadītais kolektīvs "Koru karos" ieguvis "Grand Prix". Starp citu, Igaunijā, kur svētkus rīko (un arī ar valsts naudu) Dziesmu un deju svētku fonds, katram virsdiriģentam uztic pa vienai dziesmai.

Turpretī deju nozarē daudz tika vētītas skates un meklēts ideālais to modelis. Kā sacīja virsvadītāja, horeogrāfe Sarma Freiberga, nedrīkst būt tā, ka skates "iedzen grīdā" un nevis paceļ. Domājot par nākamajiem svētkiem, aplausus izpelnījās par deju zīmējumu karalieni dēvētās virsvadītājas Ilzes Mažānes sacītais, ka labai latviešu skatuviskai dejai jābūt ar saprotamu saturu (arī bez apraksta) un uz latviešu dejas elementiem būvētai.

Savukārt kokļu nozarē kaislības sacēla jautājums, vai latviešu tautas mūziku var spēlēt džinsos. No ārzemniekiem dzirdēts jautājums: vai tautastērpu aizliedza uzvilkt krievi? Bet, no otras puses, vai tradīcijai var ļaut mūs kalpināt?

Svētki – dalībniekiem vai publikai?

Šis jautājums izskan vai pēc katriem svētkiem. Un šoreiz svaru kausi sliecās par labu dalībniekiem, jo dejotāji vēlas dzirdēt korus, koristi vēlas redzēt deju uzvedumu un koncertu. Kā sacīja Ints Teterovskis, 

viņa sapnis būtu, ja svētku gājiens noslēgtos Daugavas stadionā, pēc kura visi svētku dalībnieki redzētu deju uzvedumu. Jāteic, gan krietni sen, bet tā kādreiz ir jau bijis.

Priekšroku biļešu iegādē – šogad tās tirgoja pakāpeniski un to var uzskatīt par veiksmīgu pieeju – uz kārotākajiem koncertiem vajadzētu dot svētku dalībniekiem. Jo tieši viņu ģimenēm tiek atņemts korim vai deju ansamblim ziedotais laiks.

Visnotaļ interesants bija pētījums, cik dalībniekiem aizvadītie bija pirmie, otrie un… sestie svētki. Aiz tā skaitīšana apstājās. Bet aizvadītajos svētkos piedalījās arī tādi dziedātāji, kuri pirmoreiz Mežaparka tribīnēs kāpa 1973. gadā – pirms piecdesmit gadiem, tādējādi esot tradīcijā trešdaļu no tās simtpiecdesmit gadu ilgā mūža. Būtu derējis pateikt vismaz paldies.

Ints Teterovskis sacīja, ka varbūt varētu ieviest ko līdzīgu "Dziesmu svētku mīļotāja kartei". Ja cilvēks apmeklējis noteiktu skaitu koru un deju koncertu piecu gadu laikā, nākamajos svētkos viņam būtu priekšrocības nopirkt biļetes uz kārotākajiem koncertiem Mežaparkā un Daugavas stadionā. Un varbūt tad publikā nebūtu tik daudz staigātāju ar alus kausiem, kamēr dziesmu dzied. Bet varbūt alkoholu vajadzētu pārdot tikai pirms sadziedāšanās? Igaunijā Dziesmu svētkos alkoholu netirgo vispār.

Kā atzina aizvadīto svētku izpilddirektore Daina Markova, no organizatoriskā viedokļa vissarežģītākā ir tieši dalībnieku ēdināšana. "Paēdināt piecpadsmit tūkstošus bez rindām – tas ir grūti iedomājams. Un diemžēl ļoti daudzas porcijas palika neizmantotas…" No zāles izskanēja loģiska atbilde un, manuprāt, vērā ņemams ierosinājums. Nepaņemtas un neapēstas palikušas tieši rīdzinieku pusdienas, jo fiziski nevar paspēt izstāvēt rindu, paēst, aizbraukt pēc mēģinājuma uz mājām pārģērbties un atgriezties estrādē uz koncertu tautastērpā. 

Tāpēc varbūt prātīgāk būtu nevis censties rīdziniekus kaut kā kolektīvi ēdināt, bet tam paredzēto naudu pārskaitīt katram dalībniekam? 

Daina Markova atbildēja, ka sava loģika šajā ierosinājumā esot, bet īstenošanā būtu birokrātiski šķēršļi.

Kas rīkos nākamos svētkus?

Saskaņā ar Dziesmu svētku likumu to dara Latvijas Nacionālais kultūras centrs (LNKC). Taču nav pietiekami, ka katrai nozarei, kas iesaistījusies svētkos, LNKC ir tikai viens eksperts. Turklāt Skolu jaunatnes svētki būtībā ir Vispārējo latviešu dziesmu un deju svētku turpinājuma garantija. Tāpēc Kultūras ministrijai, Izglītības un zinātnes ministrijai un citām iesaistītajām institūcijām jāizvērtē iespēja izveidot vienotu Dziesmu un deju svētku organizatorisko modeli, nodrošinot tam nepieciešamo finansējumu, amata vietas un materiāli tehnisko pamatu. Iepriekšējā valdībā šis darbs jau bija uzsākts. Vienīgi nu apsīcis.

"Tīrums. Dziesmas ceļš" pārspēj Noslēguma koncertu

  • Koru lielkoncertu "Tīrums. Dziesmas ceļš" par ļotilabu atzinuši 68% respondentu, turpretī Noslēguma koncertu "Kopā. Augšup" par ļoti labu – vien 13%.
  • Latviešu skatuviskās dejas lielkoncertu "Balts" par ļoti labu atzinuši 51% respondentu.
  • Deju lieluzvedumu "Mūžīgais dzinējs" Daugavas stadionā kā ļoti labu vērtējuši 70%.

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, Twitter, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu. 

Reklāma
Reklāma
Reklāma
PAR SVARĪGO
Reklāma