Uzbāzīgu reklāmu žūkšņus var izmest miskastē, bet ko darīt, ja pilna ir tavas pacietības un pašcieņas mēra "pastkaste"? Aktieris Ģirts Krūmiņš nolēma no Jaunā Rīgas teātra štata aiziet. Nu jau pirms vairāk nekā diviem gadiem.
Iegansts doties uz Kuldīgu pie Ģirta Krūmiņa ir nu jau divas nedēļas LMT Viedtelevīzijā redzamais jaunais oriģinālseriāls "Pilna past- kaste", kas tapis pēc scenāristu Jāņa Skuteļa, Reiņa Pizika un režisores Unas Rozenbaumas idejas.
Pastnieku visās paaudzēs, cik vien tālu sniedzas skats, Pēteri Brīniņu atveido Ģirts Krūmiņš. Visu kolorīto un dīvaino šā seriāla personāžu dzīves krustojas sabiedrībai svarīgā punktā – kāda Latvijas ciemata pasta nodaļā.
Kāda sakritība – tikko pa betonētajām pavēsā pagraba kāpnēm esam izkļuvuši mīlīgā pagalmiņā Ģirta Krūmiņa dzīvokļa priekšā, tā lejā pa Alekša upīti tuvojas čalojošs pulciņš.
Ekskursantu grupu vada Kristīne Abika, seriāla "Pilna pastkaste" kostīmu māksliniece, arī, izrādās, kuldīdzniece. Veidojusi kostīmus JRT izrādei "Dublinieši Miera ielā", bet ar Ģirtu Krūmiņu pazīstama jau senāk. "Mums abiem bija takši," saka Ģirts, "Kristīnei taksis, man taksīte. Rīgas ielās pastaigājoties, šad tad satikāmies. Suņi vieno cilvēkus."
Arī Ģirts izgājis ekskursiju pa Alekša upīti, kura sākas aiz pilsētas centra un ietek Ventā. Un, kas būtiski, nevis gar, bet tieši pa upīti. Sākumā iedomājies iet basām kājām, kā radis līdz vēlam rudenim, bet nekā. Upītes dibenā akmeņi, vietām grunts, nācies vien vilkt mugurā kombinezonu un garos gumijas zābakus. Gājiens pa Alekša upīti paver pilnīgi citu skatu uz pilsētu, kādu no ielas nekad neieraudzīt, tad nevar pamanīt, ka Kuldīgā ir šādi mazi, noslēpumaini pagalmiņi un skaisti nostūrīši.
Ģirta dzīvē bijis tāds posms – tikko dabūjis dzīvokli Kuldīgā, vajadzējis taisīt remontu, un tajā pašā laikā vēl tapušas divas izrādes… Kad sapratis, ka galva atslēgusies, "pastkaste pilna", Kristīne kā māksliniece palīdzējusi ar krāsām un meistariem.
Kaut ar Ģirtu Krūmiņu tiekamies pirmo reizi, viņš piedāvā draudzīgo "tu", jo tā šķiet vienkāršāk un cilvēciskāk.
Nu re, esi nonācis īstā dārgumu pilsētā. Kuldīga nupat uzņemta UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā.
Izrādās, bija pagājuši divdesmit gadi, kamēr līdz tam nonāca.
Labi, ka arhitektūras pērles beidzot ceļ godā, bet vimbas Ventā ķērušās vienmēr.