15 °C
Diskusijas, kāpēc Latvijas teātros tik maz iestudē mūsdienu latviešu autoru rakstītās lugas, pamatā ir mūžsenais jautājums, vai dramaturģijai kāds sakars ar literatūru. Vai luga ir arī grāmatas vākos publicējams lasāms teksts vai tikai scenārijs skatuviskai interpretācijai?**
Latvijas Dramaturgu asociācijas viedoklis ir, ka oriģināllugām jābūt pieejamām arī drukātā veidā. Asociācijas rīkoto oriģināllugu konkursu laureātu darbi nupat publicēti jau ceturtajā kopkrājumā "Cilvēksvelme" (2023). Iepriekš iznākuši – "Cilvēkzvērs" (2020), "Cilvēktīkls" (2021), "Cilvēkspārns" (2022). Visu projektu vadītāja ir Biruta Zujāne. Izdevumiem ir mūsdienām iespaidīgs poligrāfisks izpildījums – biezie vāki, kvalitatīvs krītpapīrs, izteiksmīgs vāku mākslinieciskais noformējums.
Mīlestības iespējamā neiespējamība
Jaunākais krājums "Cilvēksvelme" turpina analizēt iepriekšējo krājumu izceltos cilvēka dzīves eksistenciālos sastrēgumus, kur konflikta aizmetņi rodami ilgotā, cerētā sadursmē ar skaudro realitāti. Krājuma vienojošais vadmotīvs – vai iespējama dzīve bez mīlestības un ko cilvēks ir gatavs ziedot tās vārdā. Pagātnes noslēpumi, traumas, nejēdzības, neīstums un nepiepildītais uztur un baro svelmi. Katra no žanriski un stilistiski atšķirīgajām krājuma lugām ļauj ielūkoties mikropasaulē, kurā cilvēks cenšas apjēgt un šķetināt dzīves samezglojumus, kur varoņu eksistenciālajām izvēlēm un rīcībai bieži ir graujošas sekas.
"Cilvēksvelmes" izkliedēšanas mēģinājumi
Visas desmit atšķirīgu paaudžu, literārās pieredzes un atpazīstamības autoru radītās lugas veido krājumu vienojošo atmosfēru. To ievada Elmāra Jentsī Amola psiholoģisā spēle "Svelmes karote", ieskicējot miglaini sastrēdzinātu gaisotni. Lugā pieteiktie īstuma meklējumi balstīti cilvēka dabas psiholoģiski arhitipiskajos aizmetņos, ko manifestē Narcisa letarģiskā klīšana un slēpšanās iedomātajā, spokainajā, transam līdzīgajā pasaulē, uzturot pseidodzīvošanas ilūziju (Malvo: "Svinam, izliekamies, ka priecājamies, lai gan rēķini par elektrību vēl nav nomaksāti.") Samilst jautājumi, kas rada šo katastrofālo atsvešinātību – vecāku nemīlestība, apkārtējās pasaules vienaldzība vai pašu nespēja rīkoties ar dotajām iespējām? Un vai iespējams izbēgt no realitātes? Vientulība un atsvešinātība ir šīs pasaules atslēgas vārdi. Krājumu noslēdzošā Birutas Zujānes luga "Sieviete vilcienā ar tumši zilu rokassomiņu" piedāvā, šķiet, vienīgo izeju personiskās brīvības meklējumos (Klaudija: "Ja neatvērsies durvis, es izkāpšu pa logu.")
Katrā no lugām spokainā gaisotne pamazām kliedējas, izgaismojas, fiksējot, analizējot cilvēksvelmes rosinātājus un ieskicējot perspektīvas. Māra Bortņikova lugas "Virs mūsu galvām galotnes" varoņi piesaka cīņu vientulībai, pārbaudot, cik liela drosme vajadzīga, lai iemīlētos, lai slimu mīlestību ārstētu un samierinātos ar neveiksmi. Izmisums un cerība rokrokā. Attiecību samezglojumi un zināmā mērā "strinberģisks smadzeņu mežģis zem vienas mājas jumta", lai kaut uz mirkli sajustu īsto dzīvi.
Lelde Stumbre ir uzticīga savas daiļrades pamattēmai, rosinot domāt, vai cilvēka dzīve ir tik vien, kā tās redzamā daļa. Lugā "Durvis aizveras" kameržanram raksturīgajā formātā savā attiecību laboratorijā to mēģina noskaidrot divi pusmūža laulātie. Ārēji spraigajam dialogam mijoties ar intensīvu (galvenokārt Elzas) iekšējo dialogu, izgaismojas patiesās jūtas. Simboliskais atvērto/slēgto durvju motīvs iezīmē zināmu starpstāvokli, kas pilnībā neiznīcina atgriešanās iespējamību.
Arī Ilzes Kuzminas kamerstila luga "Divi ezeri" šķetina šoreiz divu sieviešu dzīves pavedienus, ko samezglojis kāds pagātnes noslēpums, ietekmējot abu likteņus. Lugas centrālā ass ir dziļas, īstas, smeldzīgas, mīlestības pilns dialogs. Skaudrs patiesības akas tīrīšanas process apsolījumā, ka pagātnes traumatisko sārņu izcēlums var dziedināt un atjaunot ko saplēstu. Autore uztur cerību, ka tas iespējams arī īstajā dzīvē.
Viens no krājuma lielākajiem izaicinājumiem ir dramatiski nospriegotā Marikas Pudules-Indānes luga "Briksdāles ledājs". Ārēji groteskais lugas sižets ierauj visus trīs lugas varoņus absurdi traģiskās izvēles krustugunīs. Lugas centrālais, šķietami neticamais notikums – Ieva ir nogalinājusi un iesaldējusi ledū savu bagāto, vardarbīgo norvēģu vīru – koncentrētajā lugas laikā līdz mielēm izpreparē Ievas, viņas mātes Lienes un tēva Gunta savstarpējās attiecības. Slepkavības fakts iegūst metaforas aprises. Mēs visi esam slepkavas. Jautājums, kas un kāpēc tiek slepkavots. Kurš par to atbildīgs un kā priekšā?
Savukārt Elizabetes Haferes sadzīves komēdijas "Gadsimta lapsu medības" stiprās un špetnās lauku sievas ņem dzīvi savās rokās, organizējot vistu kūti apdraudošās lapsas medības. Spraigi savērpto notikumu norisēs, košajos raksturos un asprātīgajos dialogos atklājas lielā dzīves bilde visās tās krāsās, simboliski kāpjot pāri konkrētā laika un telpas lokālajām robežām.
Egīla Šņores mīlasstāsts "Uzminēt vārdu jeb Nacionālā kalendāra īpatnības" un Kristiānas Štrāles-Dreikas Jāņu mistērija "Piegādāsim mīlestību stundas laikā" uzrāda apjukumu iespējamo izvēļu priekšā, taču piedāvā spēju (varbūt spēlējoši iluzoru) vienot atšķirīgo – pieredzē, uzskatos, rosinot domāt, kāpēc citu dzīves šķiet interesantākas?
Tematiski krājumā iekļaujas arī Ineses Ķesteres vēsturiskais librets "Karostas cietuma spoks", nedaudz disonējot ar kopējo stilistiku, taču gribas domāt, ja rastos ieinteresēts komponists, tad Liepājas 400 gadu svinībām būtu labs pienesums.
Gaidīšanas režīms
Mūsdienu latviešu dramaturgi ir apņēmības pilni meklēt atbildes uz galveno jautājumu, kas ir cilvēks un viņa dzīve un kā to ietekmē apkārt notiekošais. Un, kā lugas formātā izstāstīt patiesu stāstu par vistuvāko un pazīstamāko, par sāpēm, bailēm un drošības meklējumiem, respektējot dramatiska sacerējuma pamatprincipus, lai teksts uzrunātu potenciālo inscenētāju. Taču pats dramaturģijas process nedaudz atgādina loteriju jeb laimes spēli ieslēgtā saspringtā gaidīšanas režīmā, kur kādam tomēr palaimējas izcelt laimestu. Domāju, ka "Cilvēksvelmes" autoriem nav pamata atmest cerību. Iespējams, ne tikai amatieru teātru, kas visbiežāk iestudē oriģināllugas, bet arī profesionālajai skatuvei var atrasties kas saistošs.
_______________________________
* E. J. Amols.
** Precīzu mūsdienu dramaturģijas un teātra, piedāvājuma un pieprasījuma attiecību raksturojumu piedāvā I. Kalniņa krājuma "Cilvēkzvērs" ievadā.
