Šodien Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) Satversmes sapulcē notiks rektora vēlēšanas, kurās pieteikušies divi pretendenti – līdzšinējā rektora amata pienākumu izpildītāja, akadēmijas Senāta vadītāja Ilona Meija un Kora diriģēšanas katedras profesors Romāns Vanags, kurš noteikti ir labi pazīstams arī ikvienam Dziesmu svētku procesā iesaistītajam. Abi pretendenti uz JVLMA rektora amatu sola augstskolā ieviest risinājumus tās labās slavas atjaunošanai.
Mūzikas akadēmijas vārdu pēdējos mēnešos ir daudzinājuši pat cilvēki, kuriem ar mūziku ir attāls vai pat nekāds sakars. Iemesls tam ir bijis seksuālās uzmākšanās skandāls, kas līdz ar septiņu studenšu liecībām tika aktualizēts divos LTV raidījuma "Kultūršoks" raidījumos. Skandāla rezultātā no amata atkāpās JVLMA rektors Guntars Prānis. Viņa atklātībā paustajā vērtējumā, "skandāls, kurā ierauta akadēmija, ir ticis izmantots, lai, aizbildinoties ar rūpēm par studentēm, iespējami tendenciozā veidā atbrīvotos no akadēmijas vadības, apsūdzot viņu bezdarbībā".
Prānis pauda, ka viņš un viņa komanda ir nekavējoties darījuši visu, lai šo situāciju risinātu pēc būtības, tāpēc "tādu netaisnību un sevis nomelnošanu nekad nebūtu varējis iedomāties".
Seksuālās uzmākšanās skandāla dēļ no amatiem akadēmijā ir atstādināti divi profesori – Rolands Kronlaks no JVLMA Mūzikas tehnoloģiju katedras vadītāja amata un Māris Kupčs – no Senās mūzikas katedras vadītāja amata.
Izskan, ka šā skandāla dēļ Mūzikas akadēmiju skārusi viena no smagākajām krīzēm tās vēsturē.
Kas mainīsies, amatā stājoties jaunajam rektoram? Kā jaunais akadēmijas vadītājs plāno organizēt JVLMA darbu, atjaunojot tās labo slavu un autoritāti? Šos un citus jautājumus "Kultūrzīmes" uzdeva abiem rektora amata pretendentiem.
1. Cik lielā mērā jūsu prioritāte ir Dziesmu svētku procesa uzturēšana un veidošana? Vai šajā kontekstā pieaugs JVLMA vieta un nozīme? Kas mainīsies kordiriģentu sagatavošanā; kā motivēsiet studentus pievērsties šai profesijai?
I. Meija: Viena no svarīgākajām JVLMA ilgtermiņa stratēģiskajām iniciatīvām ir Latvijas kā kultūrvalsts ilgtspējas veicināšana un nodrošināšana, kas ietver gan JVLMA personāla, studentu un absolventu būtisko ieguldījumu Dziesmu un deju svētku norisē, gan nacionālā kultūras mantojuma veidošanu, lai veidotu priekšnoteikumus mūzikas un skatuves mākslas jomas ilgtspējai. Īpaša uzmanība jāpievērš latviešu mūzikai, jo tā ir neatņemama mūsu kultūras identitātes un arī Dziesmu svētku sastāvdaļa. Tādēļ JVLMA arī turpmāk regulāri un plānveidīgi jāatbalsta latviešu komponistu skaņdarbu pirmatskaņojumi.
Tieši JVLMA sagatavo jaunos latviešu komponistus, vokālistus un citus atskaņotājmāksliniekus, kā arī pedagogus, koru un deju kolektīvu vadītājus, kas veido bērnu un jauniešu interesi par mūziku un deju, tāpēc JVLMA ir vadošā loma Dziesmu svētku tradīcijas saglabāšanā.