Mākslas un kultūras augstskolas arī pēc nesenajiem skandāliem ir pārliecinātas, ka tām nebūs jāzaudē sava neatkarība. Kamēr augstskolās, kas ir Izglītības un zinātnes ministrijas paspārnē, turpinās konsolidācija, Kultūras ministrijas pārraudzībā esošās Latvijas Mākslas akadēmija (LMA), Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA), ka arī Latvijas Kultūras akadēmija (LKA) par apvienošanos nedomā.
Kā šo augstskolu nākotni ietekmēs gan pārmaiņas augstskolu pārvaldībā, gan nesenais skandāls saistībā ar dažu mācībspēku nepieļaujamo attieksmi pret studentēm? Par to "Kultūrzīmju" rīkotā diskusijā sprieda kultūras ministre AGNESE LOGINA, nesenā LKA rektore un Rektoru padomes priekšsēdētāja RŪTA MUKTUPĀVELA, Augstākās izglītības padomes priekšsēdētājs, LMA profesors un profesionālās doktora studiju programmas vadītājs ANDRIS TEIKMANIS, Radošo savienību padomes pārstāve – Latvijas Mākslas zinātnieku un kuratoru biedrības vadītāja un LMA Mākslas vēstures un teorijas apakšnozares vadītāja, profesore SILVIJA GROSA un JVLMA zinātniskā un radošā darba prorektores pienākumu izpildītāja, triju mākslas augstskolu Kopīgās profesionālās doktora studiju programmas mākslās "Mākslas" direktore, kā arī JVLMA Ētikas komisijas priekšsēdētāja DIĀNA ZANDBERGA.
Diskusiju vadīja "Latvijas Avīzes" žurnāliste Ilze Kuzmina.
– Tās augstskolas, kurām šobrīd jākonsolidējas, var tikai ar skaudību lūkoties uz mākslas augstskolām, kuras, lai arī nelielas, var palikt patstāvīgas. Kāpēc šāda atšķirība? Vai augstākās izglītības jomā nav vienotas valsts politikas?
A. Teikmanis: – Valsts politika ir vienota. Pēdējais augstskolu konsolidācijas vilnis ir saistīts ar starptautisko zinātnisko institūciju izvērtējumu. Konsolidācijai tika pakļautas augstskolas, kas šajā izvērtējumā saņēma vienu vai divus punktus. Mākslas augstskolas šajā izvērtējumā uzrādīja ļoti labus rezultātus: gan LMA, gan LKA vērtējums bija 4, parādot, ka tās spēj pielīdzināties pat zinātnes universitātēm. Mūzikas akadēmijas vērtējums bija 3. Tāpēc mākslas augstskolas konsolidāciju vilnis neskar nekādā veidā.
A. Logina: – Bet skaidrs, ka diskusijas par kultūras un mākslas augstskolu konsolidāciju epizodiski notiek. Pēdējais diskusiju vilnis bija pirms dažiem gadiem. Tajā brīdī no pašu augstskolu puses bija stingra nostāja, ka tās nevēlas apvienoties. Tās pietiekami stabili izpilda kritērijus, lai varētu palikt pašas par sevi. Līdz ar to tika secināts, ka nav ne vajadzības, ne arī vēlmes apvienoties. Tomēr zināma konsolidācija notiek: joprojām turpinās Kultūras koledžas pievienošana LKA.
A. Teikmanis: – Tas ir iekšējs konsolidācijas process, jo koledža jau bija LKA pārraudzībā.
Unikāla kopīga studiju programma mākslā
– Ja tomēr tiktu lemts par mākslas un kultūras augstskolu konsolidāciju, vai no tā varētu būt kādi ieguvumi?
A. Logina: – Tas vienmēr atkarīgs no tā, kā šie procesi tiek veikti. Var būt gan ieguvumi, gan zaudējumi. Viss atkarīgs no procesu vadības un tā, kāds ir mērķis. Vienkārši mehāniski kaut ko konsolidēt būtu pilnīgi lieki un nevajadzīgi.
Es ļoti gribētu veicināt arvien lielāku mākslas un kultūras augstskolu sadarbību. Lai to starpā nebūtu lieka konkurence un studiju programmas būtu papildinošas. Uzskatu, ka nākotnē arvien lielāka nozīme būs starpdisciplinārām prasmēm un zināšanām. Sadarbība daudzos līmeņos jau notiek. Piemēram, nesen runāju ar jauno LKA rektoru Dāvi Sīmani par to, ka varētu augstskolu sadarbībā izveidot studiju kursu tieši filmu mūzikas radīšanai.
A. Teikmanis: – Mums ir brīnišķīgs piemērs: profesionālā doktora studiju programma "Mākslas", kas tiek īstenota visās trijās augstskolās.