Sunny 11 °C
P. 21.06
Egita, Emīls, Monvīds
Ilona Meija un Romāns Vanags.
Ilona Meija un Romāns Vanags.
Foto: Paula Čurkste/LETA

Uz Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) rektora amatu kandidē JVLMA rektores pienākumu izpildītāja Ilona Meija un Kora diriģēšanas katedras profesors Romāns Vanags, aģentūru LETA informēja JVLMA.

Reklāma

Abi kandidāti redz augstskolas darbību vērstu uz starptautiskās konkurētspējas veicināšanu, tostarp sekmējot citu valstu studentu piesaisti. Vienlaikus viņi uzsver JVLMA būtisko ieguldījumu gan Dziesmu un Deju svētku norisē, gan mūzikas un skatuves mākslas speciālistu, pedagogu, zinātnes un profesionālo doktoru sagatavošanā.

Lai nodrošinātu studiju programmu atbilstību nozares pieprasījumam un aktuālajām vajadzībām, Meija piedāvā turpināt veidot jaunas sadarbības ar profesionālajām mūzikas un skatuves mākslas organizācijām. Tāpat esot jāpiesaista izcili Latvijas un ārvalstu profesionāļi vieslektoru un mācībspēku statusā, kā arī studiju programmās jāintegrē tehnoloģiju un digitālās prasmes. Meijas ieskatā, papildus finansējumu ļaus piesaistīt arī tālākizglītības un mūžizglītības iespēju piedāvāšana un plānveidīga attīstīšana.

Abi pretendenti izcēluši sadarbību ar partneraugstskolām. Meija piedāvā veicināt jaunus, starpdisciplinārus un uz nākotnes tirgu balstītus studiju konceptus, kā labu piemēru pieminot triju Latvijas mākslas augstskolu kopīgo profesionālās doktora studiju programmu mākslās "Mākslas". Savukārt Vanags piedāvā sadarboties arī jaunu pedagoģijas programmu ieviešanā. Kandidāti vēlas arī ciešāku sadarbību ar profesionālās ievirzes mūzikas skolām un profesionālajām vidējās izglītības mūzikas mācību iestādēm.

Lai panāktu augstu JVLMA zinātniskās darbības starptautisko novērtējumu, Meija piedāvā turpināt attīstīt galvenos pētniecības izcilības virzienus, tostarp jāpalielina Letonikas izpētes kapacitāte un citējamo publikāciju skaits, oriģināli zinātniskie raksti "Web of Science" vai "Scopus" datubāzēs iekļautajos žurnālos vai konferenču rakstu krājumos. Viņasprāt, būtiski ir attīstīt mākslinieciskās pētniecības virzienu mūzikas un skatuves mākslas, kā arī veicināt mācībspēku un studējošo iesaisti starptautiski nozīmīgos pētniecības projektos. 

Līdzās turpmākai pētniecisko projektu realizācijai Valsts pētījumu programmās Meija piedāvā apzināt iespējas piesaistīt citu papildus projektu finansējumu pētniecības attīstībai. Tāpat nozīmīgs uzdevums, viņasprāt, ir veicināt uz inovācijām vērstus, starptautiski nozīmīgus projektus sistemātiskajā muzikoloģijā, tai skaitā mūzikas psiholoģijā, uztverē un muzikālajā apdāvinātībā, kā arī mūzikas neirozinātnē. Vajadzētu sekmēt arī Zinātniskās pētniecības centra attīstību, lai koordinētu attīstības redzējumā uzskaitītās aktivitātes.

Meijas ieskatā, JVLMA būtu jāatrod iespēja palielināt mūzikas un skatuves mākslas nozares specifiskām prasībām atbilstošu finansējumu infrastruktūras uzturēšanai un attīstībai. Vienlaikus jāveic priekšdarbi arī ilgtermiņa projektu īstenošanai. Pēc esošā finansējuma izvērtēšanas sarunās ar JVLMA padomi, Kultūras ministriju, Izglītības un zinātnes ministriju, mecenātiem un citiem sadarbības partneriem būtu jārod iespējas papildu līdzekļu piesaistei. Meija piedāvā papildus finansējumu piesaistīt arī ar trešo valstu, piemēram, Ķīnas un Dienvidkorejas studentiem, bet uzsver, ka tas nedrīkst pazemināt kopējo studiju kvalitāti.

Meija apņēmusies stiprināt starptautiskos sakarus, aktīvi izskatot iespējas veidot kopīgas studiju programmas ar ārvalstu partneriem, kā arī turpināt "izcili veiksmīgās" kombinēto intensīvo programmu iestrādnes. Viņa norāda arī uz vajadzību turpināt Jāzepa Vītola starptautisko pianistu, kordiriģentu un vokālistu konkursu, Jurjānu Andreja pūšaminstrumentālistu konkursu un JVLMA kameransambļu konkursu regulāru norisi, piesaistot finansējumu no KM un citiem avotiem. Būtu jāveicina arī valsts un starptautiska mēroga zinātnisku konferenču organizēšana, piesaistot ES struktūrfondus un citus finansējuma avotus.

Reklāma
Reklāma
Ilona Meija.

Savukārt Vanags savā redzējumā norāda uz nepieciešamību aktīvi piesaistīt līdzekļus no valsts un pašvaldību izsludinātajiem radošo projektu konkursiem, kā arī Eiropas Savienības projektiem. Viņš piedāvā piesaistīt jaunus mecenātus un atbalstītājus "īpaši nozīmīgiem projektiem", kas netiek pilnībā finansēti no valsts budžeta, kā arī turpināt sadarbību ar mecenātiem uzņēmumiem AS "Latvijas finieris" un SIA "Latvijas mobilais telefons".

Abi pretendenti savā redzējumā iekļāvuši drošas vides nodrošināšanu augstskolā. Vanags piedāvā pilnveidot docētāju un studējošo atbalsta sistēmas, piemēram, ieviešot kursus par līderību, psiholoģisko atbalstu, valodām un informācijas tehnoloģijām.

Turpretim Meija uzsver, ka ir "ļoti svarīgi", lai pēc iespējas lielāks kolēģu skaits "saprotamā, kompaktā un uzrunājošā veidā" būtu informēti par augstskolā notiekošajiem administratīvajiem procesiem, to nozīmi un termiņiem. Vajadzētu arī aktualizēt vairākus JVLMA normatīvos aktus un nolikumus, lai "maksimāli nepārprotami" sakārtotu personāla informēšanas procesus un noteiktu par tiem atbildīgās personas. Pēc "pavasara krīzes" pārvarēšanas attiecībā uz iespējamās seksuālās uzmākšanās skandāla akadēmijā Meija piedāvā koleģiāli pārskatīt arī JVLMA procesu vadības un lēmumu pieņemšanas ķēžu darbības principus, uzlabojot administratīvo procesu caurskatāmību un informācijas pieejamību JVLMA kolēģiem. 

Meija piedāvā pārskatīt JVLMA cilvēkresursu attīstības iestrādnes, profesionālās pilnveides aktivitāšu klāstu, atalgojuma politikas principus, finanšu resursu plānošanas pamatprincipus un caurskatāmību, kā arī izmantot ārvalstu kolēģu padomus un argumentāciju ,aizstāvot un izcīnot JVLMA infrastruktūrai nepieciešamo finansējumu visās augstskolas darbības jomās. Meija savā redzējumā arī pievēršas pārejai uz institucionālās akreditācijas modeli.

Rektora amata kandidāti ir vienisprātis, ka sabiedrības izpratni un informētību par JVLMA, tās lomu un darbības prioritātēm var sekmēt ar efektīvu JVLMA komunikāciju. Vanags piedāvā ieviest JVLMA padomnieku konventu, kurā iesaistītos sabiedrībā pazīstami kultūras mecenāti, uzņēmēji, sabiedriskie darbinieki. Savukārt Meijas ieskatā īpaša uzmanība jāpievērš latviešu mūzikai, jo "tā ir neatņemama mūsu kultūras identitātes sastāvdaļa". Tāpēc JVLMA arī turpmāk regulāri un plānveidīgi būtu jāatbalsta latviešu komponistu skaņdarbu pirmatskaņojumi un dokumentēšana audio un video formātā.

Meija dzimusi 1971. gadā. Viņa JVLMA ieguvusi bakalaura grādu flautas klasē un maģistra grādu kameransambļa klasē, teikts akadēmijas tīmekļvietnē. Profesionālās prasmes Meija pilnveidojusi flautas meistarklasēs Dānijā un Šveicē.

Meija bijusi Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra (LNSO) flautu grupas mūziķe un koncermeistare, kā arī valsts kamerorķestra "Sinfonietta Rīga" flautu grupas koncertmeistare. Viņa darbojusies arī orķestrī "Rīgas kamermūziķi", "Nordic" Simfoniskajā orķestrī Igaunijā un Vidzemes kamerorķestrī. Savukārt kā soliste Meija spēlējusi ar LNSO, Latvijas Nacionālās operas orķestri, "Rīgas kamermūziķiem" un "Sinfonietta Rīga".

Meija Mūzikas akadēmijā strādā kopš 2008. gada, kad bija Flautas spēles, Orķestra repertuāra un Koka pūšamo instrumentu kvinteta pasniedzēja. Viņa vadījusi arī Pūšaminstrumentu un sitaminstrumentu katedru. Meija ieņēma arī JVLMA Senāta vadītājas amatu pirms uzņēmās pildīt rektora amata pienākumus.

Vanags dzimis 1960. gadā. JVLMA tīmekļvietnē publicētā informācija liecina, ka viņam ir diploms kora diriģēšanā un mūzikas pedagoģijā, kā arī profesionālā maģistra grāds mūzikā. Vanags apguvis arī simfoniskā orķestra diriģēšanu.

Dziesmu svētku virsdiriģentu un virsvadītāju godināšana. Jānis Erenštreits un Romāns Vanags.

Vanags kora diriģēšanu JVLMA pasniedz no 1987. gada, un kopš 2005. gada ieņem Diriģēšanas katedras vadītāja amatu. Vanags ir Latvijas Universitātes sieviešu kora "Minjona" un Jāzepa Mediņa Mūzikas skolas zēnu kora galvenais diriģents, kā arī vada kori Mūzikas akadēmijā. Vanaga diriģētie kori guvuši balvas starptautiskos konkursos un uzstājušies daudzās pasaules valstīs.

Vanags bijis piecu Latviešu Dziesmu svētku virsdiriģents un četru Jauniešu Dziesmu svētku virsdiriģents. No 2004. gada viņš ir UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas priekšsēdētājs jautājumos par Latviešu Dziesmu un Deju svētkiem.

Rektora amata kandidātu publiskās debates plānotas 17. jūnijā JVLMA, bet rektora vēlēšanas Satversmes sapulcē plānotas 19. jūnijā plkst.14.

Konkurss uz rektora amatu tika izsludināts, jo līdzšinējais JVLMA rektors Guntars Prānis aprīļa otrajā pusē atkāpās no amata pēc ilgāka sabiedrības spiediena saistībā ar atsevišķu augstskolas pedagogu seksuālās uzmākšanās skandālu. Prānis saglabā amatu JVLMA kā profesors un pētnieks, bet pagaidām rektora pienākumus pilda līdzšinējā akadēmijas Senāta vadītāja Ilona Meija.

Guntars Prānis.

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, Twitter, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu. 

Reklāma
Reklāma
Reklāma
PAR SVARĪGO
Reklāma