1 °C
Autore Dace Jansone ikdienā ir zināmā mērā saistīta ar rokdarbiem, jo ir “Kuldīgas tekstila” Talsu filiāles šūšanas ceha meistare.
Atslodzei no ikdienas darba jau ilgstoši darbojas Pļavmuižas saieta nama lietišķās mākslas kolektīvā “Pīne”. Ar prieku apmeklē ikgadējo Inas Valteres organizēto Sabiles rokdarbnieču saietu, kurā šovasar bija redzams viņas jaunākais adījums – džemperis. Šoreiz publicējam Daces Jansones džempera aprakstu.
Materiāli
- Zeķu dzija, mohēras dzija un efektdzija
- adāmadatas Nr.4,5
- mazi dzintariņi
Darba gaita
Uzmet 138+4 valdziņus (dubultais uzmetums, lai elastīgāks).
Uzada valnīti – sešas kārtas labiski. Veidojas rullītis.
Tad sadala adījumu (skat. 1. zīm.).
Ar nepabeigto rindu palīdzību nepieciešams izlīdzināt adījumā vienādu skaitu valdziņu.
Pirmajā rindā ada 4–5 valdziņus pirms pleca diagonāles.
Izada pleca diagonāli: apmetums, labiskais valdziņš un apmetums. Tālāk ada 30 valdziņus līdz mugurpuses centram šādi: jauns valdziņš, labiskais valdziņš un jauns valdziņš. Tad izada četrus valdziņus un apgriež darbu (kreisajā pusē neko nepieaudzē), kā redzams 2. zīm.
Tā ada nepabeigtās rindas, kamēr uz adāmadatām izlīdzinās valdziņu skaits priekšpusei un mugurpusei. Tālāk turpina adīt pa apli, pieaudzējot valdziņus plecos, priekšpusē un mugurpusē, līdz sasniegts vajadzīgais izmērs, lai veidotu stāvu un piedurknes.
Tad 10 kārtas aiz efektadījuma veido stāvu, piedurknes uzlasa uz palīgdiega (kabeļa), padusēs uzmetot 6 valdziņus. Tālāk ada, stāva priekšpusē un mugurpusē pieaudzējot valdziņus, bet sānos noraucot (veidojas tāda kā sānu vīle).
Kad stāvs ir vajadzīgajā garumā, ada piedurknes.
Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.
Abonē LASI.LV gadam vai kādu no "Latvijas Mediju" periodiskajiem izdevumiem 2026. gadam, un laimē 1500 eiro vai Philips kafijas automātu. Loterijas atļaujas nr. 8744.
Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.
Pieraksties vēstkopai un divas reizes nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.
Ko tu saņemsi:
- Daudzveidīgus komentārus un kompetentus Latvijas Mediju žurnālistu un autoru viedokļus par aktuālo
- Ekspertu komentārus par dažādiem praktiskiem, noderīgiem tematiem
- Aizraujošus materiālus par vēsturi, psiholoģiju, kultūru
- Gata Šļūkas karikatūru
- Tavā e-pasta kastītē katru ceturtdienu
![Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet "Lejasvēveri" un "Jaunvēveri" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē "visit.cesis.lv" teikts: "Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties "Mērnieku laikiem" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī."](https://media.lasi.lv/media/cache/article__card__xl__jpeg/uploads/media/image/20251209210945693873f9205a6.jpg "Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet \"Lejasvēveri\" un \"Jaunvēveri\" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē \"visit.cesis.lv\" teikts: \"Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties \"Mērnieku laikiem\" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī.\"")
