-2.8 °C
Latvijas Mūzikas producentu apvienības (LaMPA) valdes loceklei Elitai Mīlgrāvei nav skaidrs, kāpēc valsts iestādes pievienojušās jaunajai popmūzikas balvai "Gamma", kuras nolikums vēl neeksistē.
Kā aģentūrai LETA sacīja Mīlgrāve, kura organizē populārās mūzikas balvu "Zelta mikrofons", valsts un mūzikas nozares organizācijas parakstītā memoranda saturu viņa nevar novērtēt, jo nav to lasījusi, tādēļ Mīlgrāvei pagaidām neesot skaidrs, kāds ir "sadarbības mērķis", "paredzamais rezultāts". No pašas vadītās balvas pasniegšanas viņa atteikties negrasās.
"Rodas jautājums, kāpēc valsts iestādes pievienojušās balvai, kuras nolikums vēl neeksistē, un par kuras kvalitāti valsts iestādes vēl nav pārliecinājušās?! Iespējams, ka tas ir PR gājiens.
Tā kā valsts organizācijas tiek finansētas no nodokļu maksātāju līdzekļiem, tās strādā visas sabiebrības interesēs, un ar tām sadarboties var ikviens organizators un autors, un tam nav nepieciešams speciāls memorands," klāstīja Mīlgrāve.
Viņa pozitīvi vērtēja vēlmi veicināt izpratni par intelektuālo īpašuma jomu Latvijā. Mīlgrāve pieminēja, ka savulaik kopā ar mūzikas producentiem, izdevējiem un izplatītājiem, kas apvienojušies organizācijā LaMPA, tika uzsāktas un vairākus gadus īstenotas plašas intelektuālā īpašuma aizstāvības aktivitātes, piemēram, "Roks pret pirātismu", apmācības tiesnešiem, izmeklētājiem un policistiem.
Viņasprāt, ikvienas jaunas ceremonijas uzsākšana mūzikas jomā saasina konkurenci par resursiem - to organizēšanai nepieciešamajiem valsts un privāto sponsoru līdzekļiem, kas valstī ir ierobežoti. LaMPA valdes locekle akcentēja, ka Latvija nav ne ASV, ne Lielbritānija, un Latviju nevar salīdzināt ar citām lielvalstīm, kurās ir pieejami daudz lielāki finanšu resursi.
Mīlgrāvei uzsvēra, ka konkurence nes arī pozitīvus ieguvumus. Tā sekmē kvalitātes paaugstināšanu, izņemot, ja valsts un autoru kopīgi nopelnītie publiskie līdzekļi tiek izmantoti, lai veidotu konkurenci ar privātajiem, tādā gadījumā var izveidoties negodīga, tirgu kropļojoša konkurence, kas nenoved pie kvalitātes uzlabošanas.
"Esam runājuši ar "Zelta mikrofons" žūriju un vairāki mūziķi man ir teikuši, ka mūziķi un producenti šajā situācijā, kad ir citas balvas, ir tikai ieguvēji - vairāk iespēju parādīties televizoru ekrānos un masu medijos - lielāka publicitāte, taču pagaidām mūzikas nozare daudz neko nezina par topošo balvu, vēl nav tās nolikuma, nedz arī citas informācijas," pauda "Zelta mikrofona" rīkotāja.
Viņa klāstīja, ka "Zelta mikrofons" ir ilgtspējīgs un sevi pierādījis zīmols gandrīz 30 gadu garumā, un tā ir šīs ceremonijas vērtība. Pēc Mīlgrāves paustā, "Zelta mikrofons" atšķirībā no citām balvām balstās profesionālas žūrijas vērtējumā.
![Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet "Lejasvēveri" un "Jaunvēveri" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē "visit.cesis.lv" teikts: "Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties "Mērnieku laikiem" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī."](https://media.lasi.lv/media/cache/article__card__xl__jpeg/uploads/media/image/20251209210945693873f9205a6.jpg "Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet \"Lejasvēveri\" un \"Jaunvēveri\" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē \"visit.cesis.lv\" teikts: \"Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties \"Mērnieku laikiem\" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī.\"")
