Overcast 13.3 °C
P. 11.10
Monta, Silva, Tince
SEKO MUMS
Reklāma
Elita Mīlgrāve.
Elita Mīlgrāve.
Foto: Ritvars Stankevičs

Latvijas Mūzikas producentu apvienības (LaMPA) valdes loceklei Elitai Mīlgrāvei nav skaidrs, kāpēc valsts iestādes pievienojušās jaunajai popmūzikas balvai "Gamma", kuras nolikums vēl neeksistē.

Reklāma

Kā aģentūrai LETA sacīja Mīlgrāve, kura organizē populārās mūzikas balvu "Zelta mikrofons", valsts un mūzikas nozares organizācijas parakstītā memoranda saturu viņa nevar novērtēt, jo nav to lasījusi, tādēļ Mīlgrāvei pagaidām neesot skaidrs, kāds ir "sadarbības mērķis", "paredzamais rezultāts". No pašas vadītās balvas pasniegšanas viņa atteikties negrasās.

"Rodas jautājums, kāpēc valsts iestādes pievienojušās balvai, kuras nolikums vēl neeksistē, un par kuras kvalitāti valsts iestādes vēl nav pārliecinājušās?! Iespējams, ka tas ir PR gājiens. 

Tā kā valsts organizācijas tiek finansētas no nodokļu maksātāju līdzekļiem, tās strādā visas sabiebrības interesēs, un ar tām sadarboties var ikviens organizators un autors, un tam nav nepieciešams speciāls memorands," klāstīja Mīlgrāve.

Viņa pozitīvi vērtēja vēlmi veicināt izpratni par intelektuālo īpašuma jomu Latvijā. Mīlgrāve pieminēja, ka savulaik kopā ar mūzikas producentiem, izdevējiem un izplatītājiem, kas apvienojušies organizācijā LaMPA, tika uzsāktas un vairākus gadus īstenotas plašas intelektuālā īpašuma aizstāvības aktivitātes, piemēram, "Roks pret pirātismu", apmācības tiesnešiem, izmeklētājiem un policistiem.

Viņasprāt, ikvienas jaunas ceremonijas uzsākšana mūzikas jomā saasina konkurenci par resursiem - to organizēšanai nepieciešamajiem valsts un privāto sponsoru līdzekļiem, kas valstī ir ierobežoti. LaMPA valdes locekle akcentēja, ka Latvija nav ne ASV, ne Lielbritānija, un Latviju nevar salīdzināt ar citām lielvalstīm, kurās ir pieejami daudz lielāki finanšu resursi.

Mīlgrāvei uzsvēra, ka konkurence nes arī pozitīvus ieguvumus. Tā sekmē kvalitātes paaugstināšanu, izņemot, ja valsts un autoru kopīgi nopelnītie publiskie līdzekļi tiek izmantoti, lai veidotu konkurenci ar privātajiem, tādā gadījumā var izveidoties negodīga, tirgu kropļojoša konkurence, kas nenoved pie kvalitātes uzlabošanas.

"Esam runājuši ar "Zelta mikrofons" žūriju un vairāki mūziķi man ir teikuši, ka mūziķi un producenti šajā situācijā, kad ir citas balvas, ir tikai ieguvēji - vairāk iespēju parādīties televizoru ekrānos un masu medijos - lielāka publicitāte, taču pagaidām mūzikas nozare daudz neko nezina par topošo balvu, vēl nav tās nolikuma, nedz arī citas informācijas," pauda "Zelta mikrofona" rīkotāja.

Viņa klāstīja, ka "Zelta mikrofons" ir ilgtspējīgs un sevi pierādījis zīmols gandrīz 30 gadu garumā, un tā ir šīs ceremonijas vērtība. Pēc Mīlgrāves paustā, "Zelta mikrofons" atšķirībā no citām balvām balstās profesionālas žūrijas vērtējumā.

Reklāma
Reklāma
"Zelta mikrofons".

"Mēs biedrībā LaMPA ļoti nopietni domājam par "Zelta mikrofons" nākotni un kvalitāti. Esam rūpīgi izvērtējuši līdzšinējo pieredzi, vairākkārt apspriedušies ar žūriju, un patlaban ļoti aktīvi strādājam, lai "Zelta mikrofons 2025" būtu vēl interesantāks, prestižāks, piesaistītu vēl plašāku skatītāju loku," solīja Mīlgrāve. Viņa norādīja, ka līdz ceremonijai plānots pasākums, kas būs veltīts profesionālām tēmām, kas interesē mūziķus, producentus un ar mūzikas nozari saistītu produktu un pakalpojumu ražotājus.

"Nesen žūrija, kurā ir teju pussimts Latvijā vadošie mūzikas eksperti - mūziķi, producenti un mūzikas žurnālisti -, un biedrība LaMPA apstiprināja "Zelta mikrofons 2025" nolikumu, un drīz sāksim pieņem konkursam darbus. Mēs izvērtējam ierakstus. Tas ir mūsu darbības lauks. Visu žanru albumi un dziesmas, videoklipi un koncertieraksti, radio hiti un debija. To darām jau 29. gadu un turpināsim," apņēmības pilna pauda LaMPA valdes locekle.

Aģentūra LETA jau rakstīja, ka valsts un nozares organizācijas 26. septembrī, parakstot sadarbības memorandu, vienojās par savstarpēju sadarbību un līdzdalību mūzikas nozares attīstības veicināšanā un arī balvas "Gamma" jeb "Gada augstākais mūsdienu mūzikas apbalvojums" organizēšanā.

Parakstot sadarbības Memorandu, valsts un nozares organizācijas vienojās par savstarpēju sadarbību un līdzdalību mūzikas nozares attīstības veicināšanā un arī balvas GAMMA organizēšanā.

Kā aģentūru LETA informēja Latvijas Izpildītāju un producentu apvienības (LaIPA) pārstāve Inese Saulāja-Dobele, sadarbības memorandu ar LaIPA parakstīja Kultūras ministrija (KM), biedrība "Autortiesību un komunicēšanās konsultāciju aģentūra/ Latvijas Autoru apvienība" (AKKA/LAA) un Patentu valde.

Pavasarī biedrības LaIPA biedri lēma par jauna apbalvojuma - "Gamma" - nepieciešamību mūzikas nozarē, uzticot šo uzdevumu īstenot LaIPA Padomei. Lai īstenotu šo ieceri, LaIPA ir uzrunājusi gan valsts iestādes, gan nozaru organizācijas, kur visas iesaistītās puses ir nonākušas pie vienota uzskata, ka ir nepieciešams publiski atzīt un apbalvot nozares izcilniekus.

Veicot sadarbības uzsākšanas pārrunas, visas iesaistītās puses ir vienisprātis, ka ir nepieciešamība pēc savstarpējām, uz profesionālismu un sadarbību vērstām publiskām aktivitātēm, kas kopumā celtu nozares dalībnieku konkurētspēju, kvalitāti, prestižu, kā arī atpazīstamību plašākā sabiedrībā, nodrošinot novērtējumu radošajā sfērā.

Balva "Gamma" iecerēta ne tikai apbalvošanas pasākums kā atsevišķs notikums nozarē, bet nepārtraukts process, kurā nozares dalībnieku radītais tiek publiski atspoguļots radošās darbības izvērtēšanas periodā gada garumā. "Gamma" apbalvošanas ceremonijas pasākuma norise ir ieplānota 2025. gada pavasarī.

Marta sākumā notika Latvijas mūzikas ierakstu gada balvas "Zelta mikrofons" apbalvošanas ceremonija, kas izpelnījās atsevišķu nozares pārstāvju kritiku. Piemēram, mūzikas producents un LaIPA padomes priekšsēdētājs Rūdolfs Budze sociālajos medijos pārmeta "Zelta mikrofona" producentei Elitai Mīlgrāvei narcisismu, kas esot izpaudies kā "savas grāmatas ["Mikrofons"] bāšana visiem laureātiem klēpī".

Viņaprāt, neesot normāli, ka pasākumam, kas tiek pasniegts kā vienīgā neakadēmiskās mūzikas prestižā ceremonija un kam tiek novirzīta Kultūras ministrijas un LaIPA nauda, ir tikai "viena konkrēta seja" un zīmols pieder Mīlgrāvei. Budze pieļāva, ka peļņa, ja tāda no pasākuma tiek gūta, paliek viņai. LaIPA padomes priekšsēdētājs atzīmēja, ka pasākuma izskatījies pēc "vidējas kvalitātes korporatīvā pasākuma". Tāpat Budze pauda bažas par žūrijas objektivitāti un izteica cerību, ka piedzīvotais bijis pēdējais "Zelta mikrofons".

Viņam piebalsoja cits mūzikas producents un LaIPA padomes loceklis Arnis Račinskis, pārmetot Mīlgrāvei balvas pakārtošanu savām interesēm un komercializāciju. Savukārt Mīlgrāve uz to atbildēja, paužot, ka balvu nerīko peļņas dēļ, bet gan lai radītu mūziķiem svētkus un cildinātu viņu darbu.

Aptauja

Cik bieži lasi/klausies tiešsaistes mediju LASI.LV?

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, Twitter, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu. 

Reklāma
Reklāma
Tēmturi
Reklāma
PAR SVARĪGO
Reklāma