2 °C
"Baltu ceļš" aptver seno baltu tautu vēsturi un apdzīvotās teritorijas. Vēsta par seno baltu tautu unikālo vēstures mantojumu, kas vēl nesen bijis maz pētīts un noslēpumainības plīvura klāts un ar kuru tagad mēs, latvieši un lietuvieši – baltu pēcnācēji un šobrīd vienīgās baltu tautas, – varam patiesi lepoties un saudzīgi nodot turpmākajām paaudzēm. Šoreiz apskatīsim pārgājienu iespējas Latvijā.
Papes Ķoņciems – Ekoloģisko procesu taka – Tradīciju nams Zvanītāji
- 1 dienas maršruts. Var sadalīt vairākos pārgājienu posmos
- 20 km
- Ķoņciems un tradīciju nams Zvanītāji pieejami ar bērnu ratiem
- Kur paēst Rucavā un Papē: vasaras kafejnīca Papes vēji, tradīciju nams Zvanītāji
Mūsdienu Rucava, Nīca, Dunika un Pape atrodas senās Kursas zemes Duvzares teritorijā un ir bijusi kuršu apdzīvota vieta jau 1. gadu tūkstotī pirms Kristus. Šejienes kurši bijuši jūras braucēji, karotāji, zemkopji, zvejnieki un amatnieki. Duvzares teritorijas platība bija tikai 400 km2, bet tajā ietilpa arī daļa mūsdienu Priekules un Lietuvas teritorijas – Būtiņģe un Impilte.
Apkārtne ir bagāta ar piejūras pļavām, purviem, mežiem, un tās iepazīšana ļaus būt līdzsvarā ar dabu, kas bijusi kuršu spēka un ikdienas dzīvesziņas pamatā.
Ķoņu ciems ir viena no retajām pērlēm Eiropā, kur apskatāms unikāls vēsturisks zvejniekciems, kas līdz mūsdienām saglabājis apbūves autentiskumu. Grupa var pieteikties ekskursijai pa Papes Ķoņu ciemu un uzzināt vairāk par vēsturisko apbūvi. Var iepazīties ar niedru jumtu likšanu, jo Kuršu iniciatīvas fonds ar projektu atbalstu regulāri veic vēsturisko ēku rekonstrukciju.
Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja zvejnieku sētā Vītolnieki Ķoņu ciemā jūras tuvumā var baudīt kuršu ikdienā neatņemamo jūras kranti, vēju un saulrietus. Seno ēku celtniecībā izmantoti dabiski materiāli – māls, koks, akmens un niedru jumti, kas korē nostiprināti ar stāgu gaiļiem (īpaši kores stiprinājumi). Var apskatīt darba rīkus, apģērbus un unikālo, vairāk nekā 1100 gadus vecu vienkoča laivu. Skarbā piejūra ne tikai rūdījusi kuršu raksturu, bet arī nodrošinājusi nepieciešamos resursus gan tirgojoties un laupot, gan velkot zvejas vadu piekrastē, ko šeit var izmēģināt arī tagad.
Izejot cauri Ķoņciemam, nonāksi Ekoloģisko procesu takā, kas ļaus iepazīt Papes dabas parka lejasdaļu caur piecām ekosistēmām: ezers, pļava, mežs, purvs un kāpas. Katra no pieturvietām stāsta, kā veidojas dabas ainava dažādu dabas procesu ietekmē. Taka iet virzienā uz Nidas purvu, vienīgo Latvijā, kas atrodas tik tuvu Baltijas jūrai. Purva rietumu pusē izbūvētā dēļu laipa aizved pie skatu platformas purva vērošanai. Tālāk taka pagriežas uz jūru un ved gar jūras krastu pa vienreizēji baltu liedagu atpakaļ līdz Papes kanālam Papes ciemā. Takas kopējais garums it 9,5 km, un tā marķēta ar norāžu stabiņiem un dzelteniem aplīšiem.
Kad izlocītas kājas, piesaki apmeklējumu tradīciju nama Zvanītājisaimniecēm (tel. 26814051), kurā rosās Rucavas tradīciju kluba biedri un piedāvā pieredzēt dažādu paaudzēs saglabātu tradīciju mūsdienīgu interpretāciju. Visbiežāk Rucavas viesiem tiek piedāvāta tradicionālās kultūras programma Rucavas goda mielasts, kura laikā tā dalībniekiem ir iespēja iejusties rucavnieku svinību atmosfērā un izbaudīt kādu no rucavnieku ēdieniem, kas idejiski pārmantoti no kuršu laikiem – īstu rupjmaizi, sklandraušus, ko šeit sauc arī par žograušiem, balto sviestu ar kartupeļiem, riezi jeb rīvētu kartupeļu kukulīšus ar sātīgu krējuma mērci. Zvanītāji saglabājuši pirmatnējo izskatu – masīvus griestu dziedus, lielu un mājīgu saimes istabu ar mūrīti un maizes krāsni un dabisku, nekrāsotu koka grīdu. Ķēķī joprojām apskatāms manteļskurstenis. Māja ir piepildīta ar 19. gadsimta zemniekiem raksturīgu iedzīvi – senām stellēm, pamatīgu saimes galdu, senām gultām, skapi, šūpuli, dažādiem saimniecībā izmantotiem priekšmetiem un rīkiem. Turpat apskatāmi arī Rucavas tautastērpi, dažādi cimdi, zeķes un citi meistaru darinājumi.
