Saskanīgu attiecību veidošana ir svarīga dzīves sastāvdaļa, taču tā bieži sagādā arī grūtības. Tieši šo dzīves aspektu apskata realitātes šovs "Ģimene burkā" kanālā "360TV", kas septembrī ir nācis klajā ar astoto sezonu. Skatītājiem būs iespēja iepazīties gan ar jaunām ģimenēm, gan atkalredzēties ar šova ilggadējiem dalībniekiem, kuri skatītājiem ne tikai atklās savas dzīves aizkulises, bet arī risinās īstus attiecību saspīlējumus. Attiecību konsultante Vita Solo palīdz šova dalībniekiem tikt galā ar sasāpējušiem jautājumiem un risināt ģimenes iekšējās problēmas. Zināšanas psiholoģijā Vitai Solo ir ļāvušas sakārtot gan savu dzīvi, gan palīdzēt arī citiem cilvēkiem.
Kāda tev ir pieredze psiholoģijā un koučingā? Cik garš ceļš bija jānoiet, kamēr nonāci pie prasmes konsultēt citus cilvēkus?
Pieredze ir liela, un ceļš ir bijis ļoti garš. Es kādā brīdī sapratu, ka mani ļoti interesē psiholoģija. Jau septiņu gadu vecumā sāku aizdomāties par to, kā cilvēki rīkojas. Ja mēs pamainītu kaut ko savā rīcībā, tad rezultāts varētu būt citāds. Tas noteikti uzlabotu savstarpējo attiecību veidošanos. Man bija laiks, kad patika vērot citus cilvēkus un analizēt sevi. Vienmēr licies interesanti saprast, kas notiek manī. Esmu lasījusi grāmatas, klausījusies lekcijas un seminārus. Es ilgu laiku nesapratu, ka man vajag studēt psiholoģiju. Pēc vidusskolas bija jāizvēlas, kur studēt. No vecāku puses bija spiediens, ka kaut kur obligāti jāstudē. Man jau tad bija ideja studēt psiholoģiju, bet tēvs bija ļoti pret to.
Tas bija kaut kādu aizspriedumu dēļ?
Jā, bija vairāki aizspriedumi. Piemēram, tas, ka psihologi neko nepelna. Arī jautājums, kāpēc jārakņājas citu problēmās un dzīvē. Vīriešiem liekas, ka labāk ir iet un darīt lietas. Pēc vidusskolas aizgāju studēt ekonomiku, biznesa vadību. Ideja bija tāda, ka tā būs vieta, kur varēs nopelnīt. Pēc studijām pastrādāju vairākās vietās un sapratu, ka man ir nepieciešama lielāka brīvība, gribēju pati plānot savu laiku un darbu. Es aizgāju mācīties manikīru. Par manikīra meistari nostrādāju aptuveni 12 gadus, tālāk jau sapratu, ka patiesībā nodarbojos ar klientu problēmu uzklausīšanu. Klausījos, ko viņi man stāsta, mēģināju izprast, palīdzēt. Šis ir fizisks, ķermenisks kontakts, kas cilvēkos raisa lielāku uzticību.
Spēju radīt drošu vidi cilvēkiem apkārt, tādējādi tie jutās ērti un spēja atklāties. Klienti man tiešām atvērās. Uzklausīju tādus dzīves stāstus, tas bija ļoti interesanti! Ilgu laiku nedomāju, ka es varētu tiešām profesionāli palīdzēt šiem cilvēkiem. Tad sāku risināt arī dažādus savas dzīves jautājumus. Sāku kārtot savu dzīvi. Nonācu līdz tam, ka ir jāstudē psiholoģija. Sākumā, lai palīdzētu sev, jo uzskatu, ka varam palīdzēt citiem cilvēkiem tieši līdz tam līmenim, cik tālu esam paši nonākuši. Psiholoģija ierāva mani izaugsmes ritenī. Tā kļuva par atkarību – mācīties, izzināt, strādāt. Man vienmēr ir bijis svarīgi pašai iet pie dažādiem terapeitiem.
-5.9 °C
