27.7 °C
Ņemot vērā Seutas incidenta izraisīto spriedzi starp Eiropas Savienības dalībvalstīm, 360TV Ziņas nolēma noskaidrot, cik patiesi ir apgalvojumi, ka Šengenas līgums irst pa vīlēm, un cik reāla ir iespēja, ka atgriezīsimies pie pastāvīgas robežkontroles starp dalībvalstīm?
Šengenas līgums, kas paredz brīvu personu pārvietošanos, ir viens no trim galvenajiem Eiropas Savienības vērtību pīlāriem. Tāpēc ne Seutas incidents, ne citas migrantu krīzes Šengenas līguma pastāvēšanu neapdraud, – tā uzskata politoloģe Žaneta Ozoliņa.
Šengenas līgums paredz izņēmuma gadījumus, kad dalībvalstis drošības apdraudējuma gadījumos var piemērot īpašus ierobežojumus, tostarp arī uz laiku ieviest robežkontroli.
“Tas jau ir noticis vairākkārt kopš 2015. gada. Ir jārēķinās, ka tad, kad bija šī lielā nelegālo imigrantu plūsma, daudzas dalībvalstis kā Vācija, Itālija, Austrija, piemēroja šādu režīmu, arī kovida laikā, ” stāsta politoloģe.
Migrācijas pētniece Inta Mieriņa uzsver, ka nesenais incidents izraisīja tik lielu rezonansi tāpēc, ka nepilnas diennakts laikā robežu šķērsoja aptuveni 60 tūkstoši nelegālo migrantu. Tomēr iepriekšējās migrācijas krīzēs migrantu skaits bijis vēl ievērojami lielāks.
“Arī Itālija, kas šajā gadījumā cēla trauksmi, pati ir piedzīvojusi daudz lielākus nelegālo migrantu pieplūdumus. Tajā laikā, kad Eiropa saskārās ar patiešām milzīgu migrācijas krīzi, netika runāts par Šengenas darbības apturēšanu,” norāda Mieriņa.
Pēc Žanetas Ozoliņas domām, novārtā ilgstoši atstāts viens no Šengenas pamatprincipiem – drošas Eiropas Savienības ārējās robežas. Tas rezultējies arī hibrīdapdraudējumā uz Latvijas un Baltkrievijas robežas. Lietuva jau paudusi, ka Latvija ir vājākais posms, jo tieši caur Latviju novērojama lielākā nelegālo migrantu plūsma.
“Šengenas līgums paredz drošas Eiropas Savienības ārējās robežas, un tieši šis princips diemžēl gadu gaitā ir ticis atstāts novārtā,” uzsver Ozoliņa.
Savukārt Inta Mieriņa uzskata, ka notikušais Eiropas dienvidos palīdzēs Dienvideiropas valstīm labāk izprast Baltijas valstu situāciju.
“Seutas krīze faktiski pamodināja Dienvideiropu un parādīja, ka migrācija var tikt izmantota kā hibrīdkara elements. Iepriekš man bieži nācās skaidrot kolēģiem no Spānijas un Itālijas, ar ko mēs saskaramies uz Baltkrievijas robežas. Tagad viņi to redz paši,” saka pētniece.
Mieriņa kritizē arī ierosinājumus izslēgt Spāniju no Šengenas zonas. Viņasprāt, šāda rīcība var radīt negatīvas sekas.
“Tā ir solidaritāte, kas būs nepieciešama arī Latvijai. Ja nākotnē saskarsimies ar vēl lielākiem draudiem no Krievijas, mums būs vajadzīga mūsu dienvidu partneru lojalitāte un sapratne, ” norāda Mieriņa.
Abas ekspertes ir pārliecinātas, ka personu brīvā pārvietošanās Eiropas Savienības iekšienē ir pārāk nozīmīgs princips, lai Eiropas Savienība no tā atteiktos. Turklāt brīva pārvietošanās ir arī ekonomiski izdevīga – pilnīga robežkontroles atjaunošana uz visām ES iekšējām robežām izmaksātu ļoti dārgi.
VIDEO:
Aptauja
Kad noskaidrojies, ka nelegāli ieceļojušajam migrantam patvērums nepienākas, ko darīt valsts iestādēm?
Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem, Threads vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.
Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.
Pieraksties vēstkopai un divas reizes nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.
Ko tu saņemsi:
- Daudzveidīgus komentārus un kompetentus Latvijas Mediju žurnālistu un autoru viedokļus par aktuālo
- Ekspertu komentārus par dažādiem praktiskiem, noderīgiem tematiem
- Aizraujošus materiālus par vēsturi, psiholoģiju, kultūru
- Gata Šļūkas karikatūru
- Tavā e-pasta kastītē katru ceturtdienu
