KP: Dīzeļdegvielas akcīzes nodokļa samazinājums cenās atspoguļojās tikai daļēji

Dīzeļdegvielas akcīzes nodokļa samazinājums no aprīļa sākuma līdz jūnija beigām nodrošināja būtisku ieguvumu patērētājiem, tomēr samazinājuma pārnese uz cenām nebija pilnīga, jo dīzeļdegvielas cenās bez atlaidēm atspoguļojās aptuveni 58-64% no nodokļa samazinājuma, informē Konkurences padomē (KP).

KP, proaktīvi reaģējot uz 2026. gada otrajā ceturksnī novēroto straujo degvielas cenu pieaugumu un ģeopolitiskās situācijas Tuvajos Austrumos radīto ietekmi uz degvielas tirgu, kā arī saņemtajiem iedzīvotāju signāliem par cenu izmaiņām, veica padziļinātu degvielas un autogāzes tirgus analīzi. Izvērtējot degvielas cenu dinamiku, iepirkuma cenas, akcīzes nodokļa pagaidu samazinājuma ietekmi un situāciju autogāzes (LPG) tirgū, KP ir apkopojusi secinājumus par tirgus attīstību 2026. gada pirmajā pusgadā.

KP veiktā analīze liecina, ka 95. markas benzīna un dīzeļdegvielas cenu pieaugumu galvenokārt noteica straujš degvielas iepirkuma cenu kāpums starptautiskajos tirgos. Iegūtā informācija neliecina, ka cenu pieaugumu būtu izraisījusi būtiska mazumtirgotāju uzcenojuma palielināšana.

Attiecībā uz mazumtirgotāju uzcenojumu 95. markas benzīnam KP secināja, ka tas ne tikai nepalielinājās, bet no vidēji 0,111 eiro par litru janvārī pakāpeniski samazinājās līdz vidēji 0,07 eiro par litru maijā. Šāda uzcenojuma dinamika liecina, ka mazumtirgotāji attiecīgajā periodā daļu no iepirkuma cenu pieauguma absorbēja savās maržās, norāda KP. Savukārt jūnijā, samazinoties iepirkuma cenai, samazinājās arī benzīna mazumtirdzniecības cena, bet mazumtirdzniecības uzcenojums atgriezās aptuveni janvāra līmenī.

Attiecībā uz dīzeļdegvielas cenām KP secinājusi, ka analizētajā periodā mazumtirdzniecības uzcenojums saglabājās salīdzinoši stabils, svārstoties no 0,066 eiro par litru līdz 0,089 eiro par litru. Laikā, kad iepirkuma cenas sasniedza augstāku līmeni, uzcenojums vidēji samazinājās no 0,077 eiro par litru janvārī līdz 0,066 eiro par litru martā, kas norāda, ka arī attiecībā uz dīzeļdegvielas cenām mazumtirgotāji daļu no iepirkuma cenu pieauguma absorbēja savās maržās.

Savukārt no maija, samazinoties iepirkuma cenai, pakāpeniski samazinājās arī dīzeļdegvielas mazumtirdzniecības cena, vienlaikus mazumtirdzniecības uzcenojumam pakāpeniski pieaugot un jūnijā sasniedzot 0,089 eiro par litru.

KP uzsver, ka mazumtirdzniecības uzcenojums pilnā apmērā neatspoguļo tirgotāja peļņu. Tas sedz arī ar degvielas mazumtirdzniecību saistītās izmaksas, tostarp loģistikas un transportēšanas, degvielas uzglabāšanas un degvielas uzpildes staciju uzturēšanas izmaksas, darbinieku atalgojumu, kā arī citas administratīvās un saimnieciskās izmaksas.

KP izpētē veica arī sākotnējo izvērtējumu par to, kā 2026. gada 1. aprīlī ieviestais dīzeļdegvielas akcīzes nodokļa samazinājums atspoguļojās dīzeļdegvielas pilona cenās jeb cenās bez atlaidēm. Tika paredzēts, ka, samazinot akcīzes nodokļa likmi dīzeļdegvielai, tās cena samazinātos par aptuveni 8,6 centiem litrā, ieskaitot pievienotās vērtības nodokli (PVN).

Akcīzes nodokļa samazinājuma ietekme tika vērtēta, analizējot cenu dinamiku pirms un pēc tā ieviešanas un ņemot vērā citus degvielas cenu ietekmējošos faktorus. Analīzē pamatā izmantoti dati par periodu no 2026. gada 1. janvāra līdz 22. jūnijam.

KP secināja, ka visā akcīzes nodokļa samazinājuma periodā dīzeļdegvielas pilona cenas nodokļa samazinājuma rezultātā bija vidēji par 4,95 centiem litrā zemākas nekā tās būtu tad, ja akcīzes nodokļa samazinājums nebūtu ieviests. Tas atbilst aptuveni 58% pārnesei no akcīzes nodokļa samazinājuma uz gala patērētāju cenām.

KP arī konstatēja, ka akcīzes nodokļa samazinājuma pārneses apmērs laika gaitā nebija vienmērīgs. Visizteiktākais cenu samazinājums bija novērojams pirmajā nedēļā pēc akcīzes nodokļa likmes samazināšanas. Turpmākajā periodā efekts mazinājās un no 2026. gada 6. aprīļa stabilizējās aptuveni 4,52 centu litrā jeb 53% apmērā no paredzētā nodokļa samazinājuma.

Tātad sākotnējā cenu reakcija bija spēcīgāka, nekā noturīgais efekts turpmākajās nedēļās, secināja KP.

Rezultātu robustums jeb noturība papildus pārbaudīta ar sintētisko starpību starpības jeb "Synthetic Difference-in-Differences" metodi. Šajā modelī Latvijas dīzeļdegvielas cenu dinamika pēc akcīzes nodokļa samazinājuma tika salīdzināta ar sintētisku kontroles grupu, kas izveidota no vairākām Eiropas Savienības valstīm, kurās attiecīgajā periodā akcīzes nodokļa izmaiņas nenotika.

Sintētiskās starpību starpības novērtējums uzrādīja aptuveni 61-64% pārnesi atkarībā no analīzē ietvertā perioda pirms nodokļa samazinājuma. KP skaidro, ka šie rezultāti ir līdzīgi galvenās paneļdatu regresijas rezultātiem un apliecina, ka secinājumi nav būtiski mainīgi atkarībā no izvēlētās metodes vai analīzes perioda.

Kopumā KP veiktā ekonometriskā analīze liecina, ka akcīzes nodokļa samazinājums no aprīļa sākuma līdz jūnija beigām nodrošināja būtisku ieguvumu patērētājiem, tomēr samazinājuma pārnese uz pilona cenām nebija pilnīga, jo dīzeļdegvielas pilona cenās atspoguļojās aptuveni 58-64% no nodokļa samazinājuma.

KP uzsver, ka nepilnīga akcīzes nodokļa samazinājuma pārnese uz pilona cenām pati par sevi nenozīmē, ka mazumtirgotāji ir palielinājuši to piemērotos uzcenojumus. KP rīcībā esošie dati liecina, ka uzcenojumi kopumā saglabājās relatīvi stabili, līdz ar to daļa nodokļa samazinājuma varēja rezultēties arī, piemēram, lielāku vai ilgāku atlaižu veidā, kas šajā novērtējumā netika atsevišķi analizēts.

KP, veicot benzīna 95. markas un dīzeļdegvielas vidējo cenu salīdzinājuma analīzi (bez nodokļiem), secināja, ka

2026. gada janvārī-jūlijā Latvijā degvielas cenu dinamika kopumā bija līdzīga pārējām Baltijas valstīm un Eiropas Savienības vidējam līmenim.

Visās salīdzinātajās valstīs martā tika novērots straujš cenu pieaugums, kam sekoja cenu stabilizēšanās un pakāpenisks samazinājums jūnijā, kam seko kāpums jūlija beigās.

KP veiktais LPG tirgus izvērtējums liecina, ka arī šajā segmentā cenu izmaiņas galvenokārt noteica iepirkuma izmaksu pieaugums un citi objektīvi tirgus faktori — cenu pieaugumu ietekmēja energoresursu tirgus svārstības, ģeopolitiskā situācija Hormuza šaurumā, naftas piegādes ierobežojumi, transportēšanas un loģistikas izmaksu pieaugums, kā arī eiro un ASV dolāra valūtas kursa svārstības.

Attiecībā uz piemērojamo nodokļu politiku, KP konstatēja, ka LPG mazumtirdzniecības cenām Latvijā piemērotais fiskālais slogs ir augstāks nekā Igaunijā un Lietuvā. Salīdzinot akcīzes nodokļa likmes Baltijas valstīs, zemākā akcīzes nodokļa likme LPG ir Igaunijā — 193 eiro par tonnu, savukārt augstākā akcīzes nodokļa likme LPG piemērota Lietuvā — 370,9 eiro par tonnu, kamēr Latvijā akcīzes nodokļa likme ir 343 eiro par tonnu, kas ir aptuveni 77,7% augstāka nekā Igaunijā, bet par apmēram 8,1% zemāka nekā Lietuvā.

Papildus pievienotās vērtības nodoklim un akcīzes nodoklim Latvijā LPG cenā tiek ietverta valsts naftas produktu drošības rezervju uzturēšanas pakalpojuma maksa 81,26 eiro apmērā par 1000 kilogramiem naftas produktu.

Atšķirībā no Latvijas, Igaunijā, pēc publiski pieejamās informācijas par drošības rezervju nodevu likmēm, attiecīgās drošības rezervju nodevas tiek piemērotas tikai benzīnam, dīzeļdegvielai, aviācijas degvielai un smagajai degvieleļļai. Savukārt Lietuvā, pēc publiski pieejamās informācijas, drošības rezervju nodrošināšana notiek izmantojot valsts budžeta līdzekļus un tiek veidotas drošības rezerves tikai benzīnam un dīzeļdegvielai.

Ņemot vērā minēto

KP nekonstatēja pazīmes, kas liecinātu, ka cenu pieaugumu būtu noteicis būtisks mazumtirgotāju uzcenojuma palielinājums.

KP turpinās degvielas un LPG tirgus uzraudzību līdz 2026. gada beigām. Turpmākajā darbā KP vērtēs degvielas mazumtirdzniecības uzcenojumu dinamiku, akcīzes nodokļa samazinājuma pārnesi uz dīzeļdegvielas cenām, kā arī noslēgs LPG tirgus izvērtējumu un pabeigs degvielas vairumtirdzniecības līmeņa analīzi.

Gala tirgus uzraudzības ziņojumu KP plāno publicēt 2027. gada februārī.