Līdzīgu lēmumu kā vieglatlētikas jumtorganizācija "World Athletics" pieņēmusi arī Starptautiskā jātnieku sporta federācija (FEI), vakar paziņojot, ka Krievijas un Baltkrievijas jātnieki Parīzes olimpiskajās sacensībās nepiedalīsies.
FEI savu lēmumu pamato, ka agresorvalstu pārstāvji starptautiskajām sacensībām netiek pielaisti kopš 2022. gada marta un nav piedalījušies cīņā par olimpiskajām ceļazīmēm, kas norisinājās šogad. Proti, krievi un baltkrievi nav tikuši pie olimpiskajiem kvalifikācijas punktiem, tāpēc nemaz nevar pretendēt uz olimpiešu statusu, jo neatrodas olimpiskajā rangā. Jāšanas sportā olimpiskā kvalifikācija noslēgsies 31. decembrī un pāris dienas pirms tās noslēguma droši var apgalvot, ka pie olimpiskās ceļazīmes tiks arī Latvijas sportists Kristaps Neretnieks, kurš piedalījās jau Tokijas spēlēs, izcīnot tur 23. vietu. Viņš olimpiskajā rangā novembrī ieņēma 72. vietu, taču starp tiem sportistiem, kuru valstis nebūs pārstāvētas komandu sacīkstēs, ir ceturtais, bet daudz svarīgāk – viņš ir līderis Centrālās un Austrumeiropas/Centrālās Āzijas zonā.
Tikmēr joprojām notiek spekulācijas, cik daudz agresorvalstu atlētu zem neitrālā karoga varētu piedalīties olimpiskajās spēlēs. Latvijā izskanējušais viedoklis – tie būs tikai daži sportisti – neiztur kritiku. Būs vismaz divi desmiti, bet ar treneriem un apkalpojošo personālu krietni vairāk. Piemēram, tenisā vien tie varētu būt 12 krievu tenisisti. Olimpiskā kvalifikācija noslēgsies 10. jūnijā un uz Parīzi varēs braukt pasaules ranga 56 labākie tenisisti no katra dzimuma, bet ne vairāk kā četri no vienas valsts. Tāpat vēl pa diviem spēlētājiem var tikt iekļauti dubultspēļu sacensībās. Ja olimpiskā kvalifikācija noslēgtos šobrīd, tad krieviem būtu pilns sastāvs, jo rangā starp 56 labākajiem ir seši tenisisti un septiņas tenisistes. Tātad, ja arī kāds neatbildīs Starptautiskās Olimpiskās komitejas (SOK) noteiktajām neitralitātes prasībām, agresori tāpat varēs izmantot maksimālo kvotu skaitu.