Tukumnieks Kristers Misa šovasar kļuva par pirmo latvieti, kurš uzvarējis radioamatierisma pasaules čempionātā, duetā ar ukraini Artjomu Kotuzjaku esot labākajiem jauniešu grupā.

24 stundas

"Čempionātu dēvē par olimpiskajām spēlēm, jo notiek reizi četros gados, nevar vienkārši aizbraukt un piedalīties, ir divus gadus ilga kvalifikācija. Pieaugušo grupā paliku pirmais aiz strīpas, bet sacensībās Igaunijā sarunāju ukraiņu komandas biedru, jo Latvijā ar to aizraujas ļoti maz jauniešu, šis hobijs, šķiet, izmirst. Man ir 25 gadi, un tā ir robeža, kad vēl var piedalīties jauniešu grupā. Artjomam ir 16, Krievijas iebrukuma dēļ viņš šobrīd dzīvo Spānijā ar vecvecākiem. Mamma esot Vācijā, tēvs – Ukrainā," "Latvijas Avīzei" stāsta Kristers Misa.

Citās sacensībās daudz atkarīgs no dalībnieka rīcībā esošās tehnikas, bet olimpiādē ir izlīdzināti apstākļi – vienādas antenas, vienāda radio jauda, visi atrodas vienā reģionā, tiesa, notiek izloze par konkrētu atrašanās vietu. 

"Vislabāk ir pilnīgos laukos, kur nav apkārt nekā, kas ģenerē trokšņus," skaidro Misa. "Mēs nokļuvām lauku tūrisma viesnīcā un tur bija labāki apstākļi nekā pilsētā, no restorāna nesa ēdienu, kafiju. Ideāla vieta, viena cita jauniešu komanda strādāja no siltumnīcas, tur ārā bija +35 grādi, iekšā +50. Divas komandas organizatori pārcēla citur, jo nebija iespējams darboties."

Sacensības norit 24 stundas, mērķis ir izveidot pēc iespējas vairāk sakaru ar vairāk valstīm, otrā galā jābūt reālam cilvēkam. Skaita abu komandas dalībnieku rezultātu kopā. "Pirms sacensībām izrunājam stratēģiju, bet tas darbojas pirmās stundas laikā, pēc tam viss mainās. Morzes kodā Artjoms ir labāks, balss sakaros – es," Kristers domā, ka nav izspieduši maksimumu, jo kopējā konkurencē ieņēma 37. vietu no 58 komandām. 

Radio amatierismā Morzes ābece esot augstākā pilotāža. To apgūstot, galvenais esot neskaitīt punktiņus un svītriņas, bet jāsaprot kā melodija.

Dabas faktors

Fizikas zināšanas palīdzot, taču neesot noteicošas. "Ļoti agri sāku darboties skolas radioklubā," stāsta Kristers Misa. "Ar laiku citi pameta, bet es katru nedēļas nogali braucu pie skolotāja un piedalījos visās sacensībās. 14 gadu vecumā uzvarēju ziemeļvalstu sacensībās, pēc kurām igauņi uzrakstīja manam skolotājam un pajautāja, vai negribu pievienoties uz mačiem Igaunijā, kur ir Eiropā lielākā stacija, tās ierīkošanai droši vien iztērēts vairāk nekā miljons eiro. Aizbraucām, tas palīdzēja palikt šajā hobijā, jo ieraudzīju, kā viss notiek augstākā līmenī. Tagad braucu uz turieni katru gadu, ierodas arī daudzi no citām pasaules valstīm, varu no viņiem mācīties."

Nozīmīgs ir dabas faktors – jo tālāk uz ziemeļiem, jo sliktāk nodibināt sakarus. "Tas tādēļ, ka ir ziemeļblāzma, kas īsviļņu sakarus bloķē. No Latvijas vai Igaunijas bieži ir neiespējami sacensties ar Portugāli, kur ir pilnīgi cita radioviļņu izplatība," viņš turpina. "Izmantojam jonosfēru, kas ir apkārt Zemei, – no antenas signāls iet uz jonosfēru un nāk atpakaļ uz Zemi, atsitas un atkal iet uz jonosfēru, un tā var apiet zemeslodei riņķī. No dabas, Saules atkarīgs, cik aktīva ir jonosfēra. Ultraīsie viļņi izplatās citādi, tur izmanto Mēnesi kā spoguli – pagriež antenas pret Mēnesi, signāls atsitas un nāk atpakaļ citā zemeslodes pusē, to es nekad neesmu darījis. Radioamatierisms ir ļoti plašs – kā vieglatlētikā dažādas disciplīnas."

"Sakaru tehnika profesionālā līmenī maksā ļoti dārgi, bet antenas var uztaisīt no jebkura elektrību vadoša materiāla. 

Mums mastus atdeva, antenas taisītas no veco telefonlīniju vadiem, kurus dabūjām bez maksas, lielākās antenas, kas ir no alumīnija, igaunis pārdeva par ļoti simbolisku cenu. Vēl vienu mastu atdeva radioamatieris, kurš to bija sametinājis no armatūras stieņiem un santehnikas caurulēm. Pats svarīgākais ir antena, vienkārši izliekot vadiņu ārā pa logu, būs ļoti grūti, lai gan kaut ko jau varēs izdarīt," skaidro Kristers.

Sakontaktējoties ar citu radioamatieri pasaulē, var pārspriest jebkādus tematus, izņemot trīs lietas – seksu, politiku, reliģiju. Pateicoties hobijam, Kristers Misa pabijis eksotiskās vietās – Kaboverdē, Nauru un rietumu Kiribati.

Skolas laikā Kristers Misa spēlēja futbolu, 16 gadu vecumā sarāva ceļgala krusteniskās saites, pēc izveseļošanās pirmajā treniņā izmežģīja potīti un saprata – viss, jāliek punkts. Reģionālajās izlasēs spēlējis kopā ar Robertu Uldriķi, smago ceļa traumu guva mačā pret "Rigu" un valstsvienības vārtu vīra Nila Puriņa komandu.

Vizītkarte. Kristers Misa

  • Dzimis 1998. gada 13. aprīlī.
  • Radioamatierisma pasaules čempions jauniešu grupā (2023.).
  • Radioamatierismam pievērsās 2010. gadā.
  • Studē biznesa vadību Latvijas Universitātes Biznesa vadības un ekonomikas fakultātē.
  • Apdrošināšanas brokeru sabiedrības "Alpha Insurance" valdes loceklis, SIA "DeskTime" klientu attiecību speciālists.

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, Twitter, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.