15.3 °C
Starptautiskā olimpiskā komiteja (SOK) oktobra vidū savā sesijā Mumbajā plāno lemt par teroristu valsts Krievijas un tās sabiedrotās Baltkrievijas sportistu dalību 2024. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs. Ja notiks balsošana, visticamāk, okupantu pārstāvji neitrālā statusā tiks pielaisti pie četrgades lielākā sporta pasākuma.
Viņnedēļ savu izšķiršanos veica Starptautiskā paralimpiskā komiteja (IPC), ģenerālajā asamblejā tās dalībnieku vairākumam atbalstot Krieviju. Par balsoja 74 valstis, pret bija 65, bet 13 atturējās (Latvija IPC ģenerālajā asamblejā nepiedalījās). Runā, ka krievi, izmantojot diplomātiskos kanālus, izdarījuši spiedienu, jo īpaši uz Āfrikas un Āzijas valstu pārstāvjiem, kuri jau tā bijuši viņiem gana pretimnākoši. Piemēram, aziāti piedāvāja Krievijai sūtīt savus sportistus uz Āzijas spēlēm.
IPC dalībvalstu vairākuma lēmums ir brīdinājuma signāls, ka arī SOK, par spīti kara šausmām Ukrainā, tomēr izšķirsies par labu slepkavām.
Atšķirība tikai tā, ka lēmumu pieņems nevis nacionālo olimpisko komiteju balsojumā, kur diezgan droši, ka nobalsotu par labu krieviem, bet gan SOK biedri. Tās ir 99 privātpersonas, kuras pēc Olimpiskās hartas pauž savu individuālo, ne savas valsts nostāju.
SOK biedru saraksts ir interesants. Piemēram, jau kopš 1985. gada SOK biedrs ir Monako princis Alberts, tikpat ilgi arī Lihtenšteinas princese Nora. SOK biedru vidū joprojām ir arī okupantu pārstāvji – bijusī kārtslēcēja Jeļena Isinbajeva, kura ir bijusi saistīta ar Krievijas militārajām struktūrām (SOK uz to piever acis), un kara atbalstītājs tenisa funkcionārs Šamils Tarpiščevs. Ir arī divi leģendāri ukraiņu vieglatlēti – bijušais pasaules rekordists kārtslēkšanā Sergejs Bubka, kurš nesen dzimtenē tika vainots biznesa sakaros ar okupantiem, un olimpiskais čempions sprintā Valērijs Borzovs. Latvijai sava pārstāvja nav, toties ir Lietuvai – olimpiskā čempione stenda šaušanā Daina Gudzinevičūte. Biedru vidū netrūkst arī citu izcilu sportistu – franču biatlonists Martēns Furkads, Zimbabves peldētāja Kirstija Koventrija, Kenijas gargabalnieks Pols Tergats, spāņu basketbolists Pau Gasols, zviedru kalnu slēpotāja Frīda Hansdotere un citi. Liela loma lēmuma pieņemšanā būs arī SOK izpildkomitejai, kurā ir 15 personas un kuru vada SOK prezidents Tomass Bahs.
Viņa un, domājams, ka arī lielākās daļas izpildkomitejas locekļu nostāja paliek nemainīga – sportistus nedrīkst šķirot pēc pasēm un neitrālā statusā Krievijas atlētiem vajadzētu ļaut piedalīties olimpiādē,
pirms tam gan vērtējot, vai viņi atbalsta vai neatbalsta karu, vai sadarbojušies ar asiņainā režīma militārajām un drošības struktūrām. Savu nostāju Bahs kārtējo reizi apliecināja šonedēļ, tiekoties ar Starptautiskā atlētu foruma pārstāvjiem. Domājams, ka viņam piekritēju un līdzīgi domājošo netrūkst arī SOK biedru vidū.
Tātad ar diezgan lielu varbūtību jau šobrīd var teikt – okupanti Parīzes spēlēs piedalīsies. Kā rīkoties mūsu sportistiem? Sarežģīts jautājums. Vispirms būtu jāsagaida, kāda būs Ukrainas nostāja un reakcija. Ja viņi boikotēs, tad loģiski būtu viņus atbalstīt, pievienoties un nebraukt. Ja ukraiņi piedalās, tad paši sportisti varētu individuāli izšķirties, braukt uz olimpiādi vai tomēr palikt pie saviem principiem. Jāatceras, ka šobrīd Ukrainas sportisti piedalās olimpiskajos kvalifikācijas turnīros, kuros neitrālā statusā startē arī krievi. Viņiem gan ir izstrādāts savs protokols, kā attiekties pret okupantiem, piemēram, nespiest tiem roku, izvairīties no kontaktiem un tamlīdzīgi. Attiecībā uz Parīzes olimpiskajām spēlēm lēmums gan vēl nav pieņemts, taču
sabiedriskā doma Ukrainā tomēr sliecas par labu tam, ka tad, ja tur ir Krievijas pārstāvji, tad pasākums jāboikotē.
Jāpiezīmē, ka Latvijas Olimpiskās komitejas (LOK) prezidents Jānis Buks regulāri sazinās ar Ukrainas kolēģi Vadimu Gutcaitu, kurš ir arī Ukrainas sporta ministrs. Tāpat LOK savu nostāju pieņems ciešā sazobē ar saviem domubiedriem, Lietuvas, Igaunijas, Polijas un ziemeļvalstu kolēģiem. Tāpat joprojām ir spēkā 30 līdz 35 valstu koalīcija, kura asi iestājusies pret visiem centieniem olimpiskajās spēlēs pielaist teroristus. Diemžēl, kā rāda paralimpiskās kustības piemērs, ar to var izrādīties daudz par maz.
