-1.7 °C
17. decembrī mūžībā aizsaukts soļotājs Aigars Fadejevs, ziņo viņa ģimene.
"Ar dziļām skumjām paziņojam, ka šodien, 17. decembrī, mūžībā devies mūsu mīļais tētis, vīrs un dēls Aigars Fadejevs... 27. decembrī Aigaram paliktu 49 gadi. Viņa dzimšanas diena ir laikā, kad pasaulē atgriežas gaisma. Un viņa dzīve arī bija kā šis laiks – enerģijas un kustības pilns. Aigars mīlēja dzīvi, sportu, cilvēkus. Un viņa dzīve bija kustība… Tā strauji apstājās… " raksta Aigara Fadejeva ģimene.
Aigars Fadejevs (dzimis 1975. gada 27. decembrī Valkā) ir bijušais latviešu vieglatlēts, kas piedalījās soļošanas sacensībās un maratonskrējienā. 2000. gada vasaras olimpisko spēļu un 1998. gada Eiropas čempionāta sudraba medaļas ieguvējs. Pēc sportista karjeras beigām — sporta rehabilitologs un fizioterapeits.
Piedalījies trīs olimpiskajās spēlēs (1996, 2000, 2004), četros pasaules čempionātos (1997, 1999, 2001, 2003) un trijos Eiropas čempionātos (1994, 1998, 2002). 1997. gadā uzvarēja Eiropas U23 čempionātā 20 km soļošanas distancē. 1998. gadā A. Fadejevs izcīnīja sudraba medaļu 20 km soļojumā Eiropas čempionātā, savukārt 2000. gadā viņš izcīnīja sudraba medaļu 50 km soļojumā Sidnejas olimpiskajās spēlēs. 2000. gadā Aigars Fadejevs ieguva "Gada labākā sportista" nosaukumu.
Pēc soļošanas karjeras beigām pievērsās garo distanču skriešanai — maratonam. Personisko rekordu maratona skrējienā sasniedzis 2008. gadā Vīnē (2.18:19). Ar šo rezultātu A. Fadejevs bija tuvu Pekinas olimpisko spēļu normatīva izpildei maratona skrējienā, tomēr to neizdevās sasniegt.
A. Fadejevs līdz 2005. gadam rīkoja ikgadēju soļošanas festivālu.
Pēc sportista karjeras beigām strādā paša izveidotajā sporta rehabilitācijas klīnikā AF Workout Rīgā. Ir strādājis ar tādiem sportistiem kā Valters Dikss, Malakais Deiviss, Berijs Bondss, Kobe Braiants, Džons Stefensens.
Informācija tiks papildināta.
Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.
Abonē LASI.LV gadam vai kādu no "Latvijas Mediju" periodiskajiem izdevumiem 2026. gadam, un laimē 1500 eiro vai Philips kafijas automātu. Loterijas atļaujas nr. 8744.
Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.
Pieraksties vēstkopai un divas reizes nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.
Ko tu saņemsi:
- Daudzveidīgus komentārus un kompetentus Latvijas Mediju žurnālistu un autoru viedokļus par aktuālo
- Ekspertu komentārus par dažādiem praktiskiem, noderīgiem tematiem
- Aizraujošus materiālus par vēsturi, psiholoģiju, kultūru
- Gata Šļūkas karikatūru
- Tavā e-pasta kastītē katru ceturtdienu
![Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet "Lejasvēveri" un "Jaunvēveri" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē "visit.cesis.lv" teikts: "Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties "Mērnieku laikiem" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī."](https://media.lasi.lv/media/cache/article__card__xl__jpeg/uploads/media/image/20251209210945693873f9205a6.jpg "Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet \"Lejasvēveri\" un \"Jaunvēveri\" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē \"visit.cesis.lv\" teikts: \"Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties \"Mērnieku laikiem\" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī.\"")
