Sabiedrību pirms pāris dienām šokēja video no Entuziastu Hokeja līgas turnīra, kur spēlē starp "Priedaines" un Ķekavas "Clappers" komandām izcēlās masveida kautiņš.

Reklāma

Ne tikai ar spēlētāju, bet arī abu komandu treneru iesaisti. Hokejā dūres pa gaisu lido samērā bieži, bet šoreiz tika pārkāptas visas šī sporta veida un vispār normālā sabiedrībā pieņemamās normas, jo lietā tika liktas ne tikai rokas, bet arī nūjas un cits hokeja ekipējums.

Parasts hokeja kautiņš pārvēršas murgā

Vispirms par to, kas ir Entuziastu Hokeja līga (EHL). Viena no masveidīgākajām amatieru sporta organizācijām Latvijā, kur hokeju 150 komandās, kas pēc meistarības līmeņiem sadalītas deviņās grupās un vienā veterānu grupā, par savu naudu spēlē vairāk nekā 3000 šī sporta veida entuziastu. Šosezon EHL, kuru savulaik nodibināja trīs apņēmīgi vīri – Jānis Puriņš, Haralds Apinis un Roberts Pļāvējs (Latvijas Hokeja federācijas pašreizējais ģenerālsekretārs) –, atzīmē savu 15. gadskārtu, piedzīvojot arī līdz šim skaļāko publisko skandālu.

Tātad piektdien, 3. oktobrī, "Inbox" ledus hallē E6 grupā tikās "Priedaine" un "Ķekava Clappers". Ķekavas hokejisti šajā mačā bija pārāki, spēles vidū atradās vadībā ar 4:0. "Priedaine" ar šādu notikumu ritējumu nebija apmierināta, tās spēlētāji ne tikai provocēja, bet arī rīkojās atklāti rupji, piemēram, viens no viņiem – Ēriks Martinovs – trīs reizes apzināti ar galvu sita pretiniekam pa galvu, pēc trešās reizes saņemot noraidījumu līdz mača beigām. Emociju un rupjību kauss pār malām pārplūda trešajā periodā, kad spēlēt atlika aptuveni četras minūtes. Pēc kārtējās priedainiešu rupjības, kad ar dūri apzināti un ne par ko tika iesists pa komandas biedra galvu, neizturēja Ķekavas komandas kapteinis Emīls Tumšais, kurš metās pārmācīt vaininieku Vitāliju Zaharu, to ar vienu sitienu notriecot uz ledus, bet pēc tam pašam pāršaujot pār strīpu, turpinot sist pa jau uz ceļiem nokritušā priedainieša pakausi un seju. Skaidrs, ka sākās lielāka plūkšanās, iesaistoties arī citiem spēlētājiem, taču taisnības meklēšana bija ne pārāk ilga un, ja tā var teikt, tad hokejam vēl itin pieņemamās robežās. Murgs sākās kādu minūti vēlāk pie Ķekavas komandas soliņa, jo uz tā tika sviesta ķivere un cimdi, cenšoties trāpīt spēlētājiem, kāds cits no Priedaines komandas ar nūju pa galvu sita pretiniekam, bet kulminācija bija abu komandu treneru saplūkšanās. "Priedaines" vadonis Mareks Jass, savulaik profesionāls hokejists, kas spēlējis arī Latvijas izlasē, vispirms meta ar nūju, tad pārrāpās pār aizsargstiklu, kur saņēma pamatīgu pretsparu no Ķekavas trenera Matīsa Ribkinska, kurš sāncensi visai ātri dabūja gar zemi. Tam visam pa vidu arī spēlētāju kaušanās turpat uz soliņa un kārtējie priedainiešu sitieni ar nūjām pretiniekiem pa galvu.

Solīja nosist

Varētu domāt, ka viss šis trādirīdis ir banāla vienas komandas nespēja samierināties ar zaudējumu, taču tā šoreiz nebūs. Vismaz konflikta otrajai daļai ir etniska pieskaņa, proti, nacionālais jautājums, ko neslēpj arī abas iesaistītās puses. Ķekavas trenerim Ribkinskim tiek pārmests, ka viņš pretiniekus nosaucis par krievu okupantiem. "Noņēmu ķiveri un gribēju iet uz soliņu, bet no viņu puses visu laiku skanēja, ka mēs esam krievi, krievu okupanti, lai braucam prom. Jā, es esmu krievs, un man neviens nevar aizliegt runāt krieviski ledus hallē ārpus darba laika," Latvijas Televīzijai teic "Priedaines" spēlētājs Deniss Benke. "Ja mani nosauc vairākos rupjos slāvu izteicienos, es uzskatu, ka esmu pilntiesīgs atbildēt, bet tad izrādās, ka tai otrai pusei uzreiz ir tiesības man mest ar nūju, lēkt uz soliņa un man uzbrukt. Uzskatu, ka tas ir nenormāli un nav pareizi," "Latvijas Avīzei" norādīja Ķekavas komandas treneris Matīss Ribkinskis. Viņš nevarēja pilnīgi precīzi pateikt, ko atbildējis uz pretinieku rupjībām, taču no Priedaines spēlētāju mutes nākuši nacionālu naidu kurinoši izteikumi. "Uzskatu, ka tajā situācijā atbildēju adekvāti, taču tas pamudināja viņus uzbrukt man un maniem spēlētājiem, mest ar ķiveri, sist ar nūju pa galvu. Kad pretinieku treneris pārliecās pār stiklu, meta man ar nūju un nāca uz mūsu soliņu, man likās, ka viņš solīja mani nosist, bet iespējams, ka to bļāva arī kāds cits. Pēc spēles viņi draudēja, ka sagaidīs mūs un izrēķināsies. Protams, kā jau šādās lietās bieži notiek – lieli vārdi, mazi darbi, neviens mūs negaidīja," notikušo atminējās Ribkinskis.

Nav izdevīgi spēlēt patriotisko lomu

Entuziastu hokeja līgā, līdzīgi kā citās organizācijās, šādus konfliktus izskata Disciplinārā komisija, taču tā vērtējusi tikai notikušā sportisko pusi. Par nacionālā naida kurināšanu pierādījumi nav gūti, lai gan video redzams, ka turpat pie soliņa notikumu epicentrā atradās viens no diviem šī mača tiesnešiem. Ķekavas komandas treneris par to nav izbrīnīts. "EHL pieņēma pozīciju, ko varētu nosaukt – mēs neesam neviena pusē. Tas ir labi dzirdēts viedoklis, kas arvien virmo mūsu politiskajā dzīvē un arī ārpus mūsu teritorijas. Nav noslēpums, ka EHL spēlē pietiekami daudz tā saucamās krievu komandas. EHL tas ir bizness, tāpēc spēlēt patriotisko lomu viņiem nav izdevīgi. Mēs kā sabiedrība mēģinām spēlēt šo strausa lomu, bāzt zemē galvu un tēlot, ka mums nav problēmu ar Latvijas pilsoņiem, kuri diemžēl vienu vai otru iemeslu dēļ nav lojāli Latvijai. Pie konkrētiem scenārijiem tā situācija pie mums būtu ļoti līdzīga Ukrainas scenārijam, kur arī bija cilvēki ar Ukrainas pasi, kas nodod informāciju un koordinātas ienaidnieku valstij, šajā gadījumā Krievijai. Tā problēma ir ne tikai hokejā, tā ir mūsu sabiedrības problēma, ka mēģinām būt arvien toleranti pret šīm lietām," Ribkinskis uzskata, ka šis konflikts ir daļa no daudz lielākas Latvijas sabiedrības problēmas.

Atgriežoties pie hokeja, viņš norāda, ka tautībai sportā nav nozīmes, tā ir attiecīgo cilvēku konkrēta nostāja pret procesiem valstī. "Nav noslēpums, ka krievvalodīgās komandas spēlē asāk, bet tā noteikti nav nekāda problēma un pret to nav nekādu pretenziju. Tas ir tāds stils, bakstīt, līst zem ādas, kaut ko pateikt, ielīst pretinieka galvā. Tas ir hokeja un sporta elements, no tā nevajag atteikties. Arī vārdu apmaiņa ir normāla, tu pasaki kaut ko rupjāku, es kaut ko pasaku pretī, bet spēli pabeidzam cieņpilni un beigās paspiežam roku. Taču brīdī, kad tas viss pārvēršas par apzinātiem uzbrukumiem, cenšoties apdraudēt spēlētāju veselību, tad tas nav pieņemami. Neviens nav devis tiesības veikt šādus uzbrukumus. Mums komandā arī spēlē krievvalodīgie, baltkrievi, ukraiņi, mums pat ir Krievijas pilsonis, kurš aizmucis no Krievijas sāktā kara dēļ. Mēs nedalām cilvēkus pēc tautības, galvenais, ka esi Latvijas patriots, mīli valsti, cieni latviešu valodu un kop latviešu kultūru, pilnīgi nav nekādu problēmu, ja kop arī savas dzimtās saknes. Diemžēl mūsu sabiedrībā ir daudz tādu cilvēku, kas ir nelojāli Latvijai. Šie cilvēki ir pietiekami saprātīgi un nebļaustās apkārt, jo saprot, kādas sekas var būt viņu rīcībai, bet tas nemazina draudus, kas ir ar šādu cilvēku atrašanos mūsu valstī. Tas ir mans viedoklis, es no tā nebaidos, ja tas nesīs vēl kādas sekas, tad lai tā ir. Vienmēr esmu bijis godīgs un pie tā arī palikšu," sarunas nobeigumā saka Matīss Ribkinskis.

Nacionālā naida kurināšanai nav pierādījumu

Jānis Puriņš, viens no EHL organizatoriem: "Mums nav video pierādījumu un mūsu spēles personāls nevar apstiprināt ne vienas, ne otras komandas izvirzītos apgalvojumus par izteikumiem, kas būtu traktējami kā nacionālā naida kurināšana. Tādēļ Disciplinārā komisija (DK) ir vērtējusi tikai sportiskos pārkāpumus un nesportiskās rīcības uz soliņa. Jebkurā gadījumā etniskais jautājums nevar būt par iemeslu vai attaisnojumu šādām darbībām. Tam ir citas instances un citi civilizēti veidi, kā risināt šādus konfliktus. Savukārt, ja komandas pašas vēlāk vērsīsies attiecīgajās instancēs un mēs no tām saņemsim informāciju, ka ir konstatēti šādi pārkāpumi, mēs piemērosim sodus šiem cilvēkiem, bet šobrīd mums nav skaidru pierādījumu, kas īsti notika.

Pērn līgā notika aptuveni 2000 spēļu un bija 161 DK lēmums par pārkāpumiem. Precīzi nepateikšu, bet kautiņu varēja būt mazāk par ceturtdaļu, pārējie – ar hokeja spēli saistīti pārkāpumi. 15 sezonu laikā ir aizvadītas vairāk nekā 18 000 spēļu, ir bijušas arī masu nekārtības (kautiņi), taču ne šāda apmēra ar treneru iesaisti. Ir kāvušies arī līdzjutēji, taču šādi notikumi līgā ir gaužām reti un tas vienmēr ticis atbilstoši sodīts. Līgas vēsturē ir bijuši divi vai trīs gadījumi, kad tiek piešķirta mūža diskvalifikācija, savukārt vairāk bijuši soda mēri, kad vainīgais tiek diskvalificēts līdz sezonas beigām. Tas darbojas, jo ir cilvēki, kas ir uz sezonu diskvalificēti, pēc tam atgriežas un spēlē piecus gadus no vietas, nepārkāpjot noteikumus un netiekot pie disciplināriem sodiem."

Aktīvākajiem sezonas diskvalifikācijas

Kautiņa sausais atlikums – EHL Disciplinārā komisija piesprieda četras diskvalifikācijas līdz sezonas beigām. Abiem treneriem Marekam Jasam un Matīsam Ribkinskim, Emīlam Tumšajam un Igoram Andrejevam, kurš bija tas, kurš sita ar nūju pa galvu. Tāpat dažādu spēļu skaitu būs jāizlaiž vēl 11 spēlētājiem.

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu. 

Abonē LASI.LV gadam vai kādu no "Latvijas Mediju" periodiskajiem izdevumiem 2026. gadam, un laimē 1500 eiro vai Philips kafijas automātu. Loterijas atļaujas nr. 8744.

Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.

Pieraksties vēstkopai un divas reizes nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.

Ko tu saņemsi:

  • Daudzveidīgus komentārus un kompetentus Latvijas Mediju žurnālistu un autoru viedokļus par aktuālo
  • Ekspertu komentārus par dažādiem praktiskiem, noderīgiem tematiem
  • Aizraujošus materiālus par vēsturi, psiholoģiju, kultūru
  • Gata Šļūkas karikatūru
  • Tavā e-pasta kastītē katru ceturtdienu