-1.8 °C
Vecsaules pamatskolā aizvadīta Vecāku diena, ko rīkojusi skolas administrācija, lai vecāki varētu iepazīties ar ikdienas mācību procesu un redzēt klātienē, kādas metodes skolotāji izmanto mācību stundās un kā skolēni sadarbojas savā starpā, raksta avīze "Bauskas Dzīve".
Pamatskolas direktores vietniece Agra Ķēniņa informējusi, ka vecāku ieinteresētība bijusi liela, stundas apmeklētas visās klasēs – no pirmās līdz pat devītajai. Ar redzēto un dzirdēto vecāki varējuši dalīties stundas vērošanas anketā. Daži secinājumi no tām: "Teicami apstākļi, lai iegūtu zināšanas" (vēsture 7.a klasē); "Bērni jutās brīvi vecāku klātbūtnē, viņi daudz domāja un centīgi strādāja" (literatūra 6. klasē); "Bērni darbojās grupās un cits citam palīdzēja" (matemātika 4. klasē); "Ļoti labi strādā pa pāriem" (angļu valoda 3. klasē); "Aktīvs, iesaistošs darbs stundā" (latviešu valoda 2. klasē); "Bērni prot sadarboties, ir empātiski un radoši" (matemātika 1. klasē).
"Protams, bija arī kritiski secinājumi, bet kopumā vecāki bija apmierināti ar redzēto, vērtējot, ka mācību stundas Vecsaulē ir mūsdienīgas, norit draudzīgā un radošā atmosfērā, sniedzot iespēju ikvienam audzēknim iegūt nepieciešamās zināšanas," par aizvadīto pasākumu teikusi A. Ķēniņa.
Dienas turpinājumā vecākiem bijusi tikšanās ar humānās izglītības pedagoģi, spilgtu un daudzpusīgu personību Karinu Stivriņu. Viņa vecākiem veltījusi iedvesmas lekciju "Ko ieraudzīsi ligzdā, tas būs lidojumā", uzsverot, ka vecāku piemērs, mīlestība un audzināšanas metodes ietekmē bērnu pašapziņu, uzvedību un spējas nākotnē. Lekcija sniegusi praktiskus padomus arī par to, kā vecākiem veidot atbalstošu vidi, kas palīdz bērniem attīstīt pārliecību par sevi un būt patstāvīgiem.
Vecāku ciemošanās skolā noslēgusies ar pusdienu baudīšanu kopā ar bērniem skolas ēdnīcā.
Aptauja
Kā tu vēlētos lasīt portāla LASI.LV saturu?
Publikācija tapusi projektā "Mans pagasts, mana pilsēta", kurā "Latvijas Avīze" sadarbojas ar laikrakstiem "Staburags", "Dzirkstele", "Zemgales Ziņas", "Bauskas Dzīve", "Alūksnes un Malienas Ziņas" un "Ziemeļlatvija".
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas saturu atbild "Latvijas Avīze".
![Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet "Lejasvēveri" un "Jaunvēveri" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē "visit.cesis.lv" teikts: "Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties "Mērnieku laikiem" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī."](https://media.lasi.lv/media/cache/article__card__xl__jpeg/uploads/media/image/20251209210945693873f9205a6.jpg "Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet \"Lejasvēveri\" un \"Jaunvēveri\" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē \"visit.cesis.lv\" teikts: \"Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties \"Mērnieku laikiem\" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī.\"")
