Kopš lielākās kodolkatastrofas cilvēces vēsturē – sprādziena Čornobiļas atomelektrostacijas ceturtajā blokā 26. aprīlī – apritējuši 39 gadi, atgādina laikraksts "Zemgales Ziņas".
Traģēdija nesusi milzīgus cilvēku upurus un vides piesārņojumu, tā sekas izjūtamas joprojām. Viena no tām – lielais onkoloģisko pacientu skaits, kam ir tendence pieaugt. Saistībā ar Čornobiļas katastrofu vietā arī būtu atgādināt par postu, ko nes melošana un apzināta informācijas noklusēšana, līdz absurdam novesta slepenība. Ja padomju valdība tolaik nebūtu centusies traģēdiju noklusēt un apzināti slēpt faktus, tās apmēri un cilvēku upuri būtu daudzkārt mazāki.
Katastrofas seku likvidēšanā bija iesaistīti cilvēki no visām padomju republikām, arī no Latvijas. Aprēķināts, ka no Latvijas valsts uz Čornobiļu bija nosūtīti vairāk nekā seši tūkstoši cilvēku, kas ir 0,23% no tā laika iedzīvotāju kopskaita. Galvenokārt jauni vīrieši – ne tikai armijas rezervisti caur tā laika kara komisariātiem, bet arī Latvijas aktīvajā karadienestā iesauktie jaunieši, kuri dienēja ārpus Latvijas. Daudzi no viņiem aizgājuši bojā, citi neatgriezeniski zaudējuši savu veselību. To joprojām dzīvajiem seku likvidētājiem neviens pilnībā neatdos. Taču laikraksts atgādina – vēršoties Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā (VSAA), jau vairākus gadus Čornobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībniekiem, kuriem noteikta invaliditāte vai darbspēju zaudējums saistībā ar avārijas seku likvidēšanas darbu veikšanu, ir iespēja pieteikt un saņemt kaitējuma atlīdzību. To izmaksājot arī mirušā Čornobiļas avārijas seku likvidētāja darbnespējīgiem ģimenes locekļiem, kuri bijuši tā apgādībā un kuriem piešķirta apgādnieka zaudējuma pensija. VSAA mājaslapā esot norādīts, ka laiks no pieteikuma iesniegšanas līdz kaitējuma atlīdzības saņemšanai ir 22 darba dienas.
Aptauja
Kā tu vēlētos lasīt portāla LASI.LV saturu?
Publikācija tapusi projektā "Mans pagasts, mana pilsēta", kurā "Latvijas Avīze" sadarbojas ar laikrakstiem "Staburags", "Dzirkstele", "Zemgales Ziņas", "Bauskas Dzīve", "Alūksnes un Malienas Ziņas" un "Ziemeļlatvija".
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas saturu atbild "Latvijas Avīze".
6.2 °C















































































































































![Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet "Lejasvēveri" un "Jaunvēveri" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē "visit.cesis.lv" teikts: "Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties "Mērnieku laikiem" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī." Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet "Lejasvēveri" un "Jaunvēveri" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē "visit.cesis.lv" teikts: "Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties "Mērnieku laikiem" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī."](https://media.lasi.lv/media/cache/article__card__xl__jpeg/uploads/media/image/20251209210945693873f9205a6.jpg)












































































































