Vai Visaginā vēl dzīvo Sņečkus gars? "Latvijas Avīzes" reportāža no Lietuvas krieviskākās pilsētas

"Vai jūs zināt, kas Lietuvā bija Sņečkus? Tas bija cilvēks, kurš parakstīja rīkojumus par tūkstošiem lietuviešu deportāciju uz Sibīriju, izsūtot pat savus tuviniekus!

Viņš veicis vēsturē lielāko genocīdu pret lietuviešu tautu. Padomju laikā šīs personas vārdā bija nosaukta šī pilsēta, kas tagad ir Visagina. Kaut nosaukums mainīts pirms 30 gadiem, daudzi pilsētas iedzīvotāji joprojām saka, ka dzīvo Sņečkus, un šo personu joprojām uzskata par varoni! Tas par šo pilsētu pasaka daudz!" – tā man saka Aleksejs Urazovs. Lietuvas krieviskākajā pilsētā Visaginā viņš izveidojis mākslas rezidenci "Punkts". Tā piekrauta ar zīmējumiem, plakātiem, dažādiem veidojumiem tuvējiem Helovīna svētkiem. Te tiekas vietējā jaunatne.

Runājot par Antanu Sņečkus, A. Urazovs atzīst: šīs personas glorifikācija liecina, ka daļa visaginiešu dzīvo Krievijas informatīvajā telpā, jo tieši šīs valsts uzziņu literatūrā Sņečkus ir pozitīvs tēls, kas savulaik esot "pacēlis Lietuvu".

Pilsētas nosaukums kā pliķis sejā

Tieši tāpēc esmu ieradusies Visaginā – jaunākajā Lietuvas pilsētā, kas pat vēl nav nosvinējusi 50. jubileju un savulaik dibināta tuvējās Ignalinas atomelektrostacijas darbiniekiem, lai mēģinātu noskaidrot, kādā informatīvajā telpā dzīvo tās iedzīvotāji un kāpēc tieši šeit vislielāko atbalstu nesenajās Lietuvas valsts prezidenta vēlēšanās guva Eduards Vaitkus – visprokremliskākais no visiem prezidenta amata kandidātiem. 

Atšķirībā no krieviskām pilsētām Latvijā un Igaunijā, kur dzīvo daudz nepilsoņu un Krievijas pilsoņu, Lietuvā lielākā daļa krievvalodīgo ir Lietuvas pilsoņi un var piedalīties vēlēšanās.

Pirmajā prezidenta vēlēšanu kārtā Visaginas vēlēšanu apgabalā tieši Vaitkus bija vispopulārākais kandidāts: viņš saņēma 37,8% balsu, kamēr līdzšinējais prezidents un vēlākais vēlēšanu uzvarētājs Gitans Nausēda – 28,14%. Valstī kopumā Vaitkus popularitāte bija daudz mazāka, un vēlēšanu otrajā kārtā viņš pat neiekļuva.

Kā politiķis Vaitkus izcēlies ar Kremlim draudzīgiem izteikumiem. Aicinājis Lietuvu izstāties no NATO un apgalvojis, ka Krievija nerada apdraudējumu, sacījis, ka pēc Krimas aneksijas tur sarīkotais referendums bijis likumīgs.

Vaitkus izdeva arī savas priekšvēlēšanu avīzītes, kas plašā klāstā nonāca Visaginā. Šajā pilsētā satiktie ļaudis apgalvoja, ka Vaitku visaginieši atbalstījuši ne tāpēc, ka piekrīt viņa uzskatiem, bet tādēļ, ka viņš vienīgais šajā pilsētā sevi plaši reklamējis ar avīzēm un skrejlapām ne tikai lietuviski, bet arī krieviski.

Visaginas vicemērs Vitālijs Besakirsks, kurš pārstāv Zaļo un zemnieku savienību (ZZS), atgādina, ka toties Eiroparlamenta un Seima vēlēšanās te visvairāk atbalstīta Lietuvas Sociāldemokrātiskā partija, Tēvzemes savienība, kā arī ZZS, kas nosoda Krievijas iebrukumu Ukrainā. Tiesa, Eiropas Parlamenta vēlēšanās šajā pilsētā bija rekordzema aktivitāte – uz tām devās vien 14% vēlētāju, Seima vēlēšanās Visaginā piedalījās ap 50% balsstiesīgo.

Tatjana Dmitrijeva, ar kuru tiekos pilsētas tūrisma informācijas centrā, spriež, ka visaginieši pievērsuši uzmanību Vaitkus sauklim, ka viņš ir pret karu. "Cilvēki domāja: ja viņu ievēlēs, karš beigsies, un mēs visi, tāpat kā agrāk, dzīvosim draudzīgi."

Tatjana Dmitrijeva: "Tādus cilvēkus, kas gaidītu, ka nāks "savējie" un mūs "atbrīvos", nepazīstu. Ja kāds to gaida, lai atbrīvo sevi pats un dodas uz Krieviju."

Foto: Karīna Miezāja / Latvijas Mediji

Atomelektrostacijas slēgšana bijis trieciens pilsētas ekonomikai, cēlies bezdarbs, turklāt strauji pieauguši komunālie maksājumi: arī siltums pilsētā ieradies no atomelektrostacijas un bijis lēts. Kaut bijuši atbalsta pasākumi, piemēram, izveidota mēbeļu fabrika ar 700 labi apmaksātām darba vietām, kā arī kompensēts apkures cenu pieaugums, daudzi aizbraukuši. 

Tagad gan iedzīvotāju skaits atkal augot. Šurp pārceļoties arī tie, kuri vairs nevēlas dzīvot Krievijā.

Atomelektrostacija elektrību vairs neražo, tomēr tajā joprojām strādā pusotrs tūkstotis ļaužu, kuri izjauc iekārtas, šķiro tās, kā arī gādā par radioaktīvo atkritumu drošu noglabāšanu.

Visaginas domes deputāte Svetlana Babujeva (arī no ZZS) uzskata, ka atbalstu E. Vaitkus guvis, jo Lietuvas valdība nepietiekami aktīvi meklējusi investorus šim reģionam, kā arī neļaujot te izveidot brīvo ekonomisko zonu un nelabojot ceļus. Pret to visu nu protestējuši tieši prezidenta vēlēšanās. "Šis balsojums nenozīmēja, ka mūsu ļaudis atbalsta karu un Putinu vai pat būtu gatavi pārcelties uz Krieviju," ir pārliecināta S. Babujeva. Viņasprāt, Krievijas pusē ir diez vai vairāk par diviem procentiem no Visaginas iedzīvotājiem.

Viļņas Universitātes Komunikācijas fakultātes asociētais profesors Viktors Deņisenko sarunā ar "Latvijas Avīzi" toties lēš, ka kopumā Lietuvā ir ap 10% Kremļa politikas piekritēju: rupji rēķinot, lielākā daļa to, kuri prezidenta amatā atbalstīja Vaitku.

A. Urazovs piekrīt, ka Visaginai ticis maz investīciju. Viņaprāt, tam ir psiholoģiski iemesli: tas, ka pilsēta reiz nosaukta Sņečkus vārdā, represijās cietušajiem lietuviešiem bijis kā pliķis sejā. 

Tagad daudziem gribētos aizmirst, ka tāda pilsēta vispār bijusi.

Bez lietuviešu valodas vairs neiztikt

T. Dmitrijevas pārstāvētais tūrisma informācijas centrs saņem Eiropas Savienības (ES) finansējumu un darbojas gan kā ES informācijas centrs, gan īsteno projektu, kurā Visaginas un tās apkārtnes iedzīvotājiem stāsta par Eiropas vērtībām. Pārsvarā projekts vērsts uz jaunāko paaudzi. Tā pret Eiropu attiecas pozitīvi, neesot nācies dzirdēt negatīvus komentārus. "Ja runātu ar vecāko paaudzi, iespējams, attieksme būtu cita," viņa saka. Projekta ietvaros 12. klašu skolēni devās uz lauku ciemiem tuvu Baltkrievijas robežai, lai stāstītu par Eiropas vērtībām tiem, kuri, kā saka T. Dmitrijeva, "zina, ka dzīvo Eiropā, bet nezina, ko tieši tas nozīmē". Jautāju, kādā valodā šajos ES projektos tiek runāts. T. Dmitrijeva atbild, ka gan lietuviski, gan krieviski.

Savulaik valsts piedāvājusi bezmaksas lietuviešu valodas kursus, taču daļa visaginiešu tos neapmeklēja. Neuzskatīja, ka vajag. Tagad, kad kursi ir tikai par maksu, šie cilvēki nožēlojot, ka nemācījās, stāsta T. Dmitrijeva. 

Agrāk lietuviešu valoda te nekur neesot bijusi vajadzīga. Tagad gan: ja jāpierakstās pie ārsta Viļņā vai jāapmeklē banka, bez lietuviešu valodas vairs neiztikt.

Lielākoties mani sarunu biedri apgalvoja, ka ar lietuviešu valodas lietošanu Visaginā vairs problēmu neesot. "Krievu skolās nedēļā ir pat septiņas lietuviešu valodas stundas! Neiespējami neiemācīties," ir pārliecināta T. Dmitrijeva. Mācību grāmatas no 5. klases vairs nav pieejamas krieviski: tās ir tikai lietuviski. Tikmēr skolotāji stundas gan vada krieviski. Eksāmenus visi kārto vienotus, kā arī augstākā izglītība ir tikai lietuviski. Domē stāsta, ka pilsētā ir trīs krievu un divas lietuviešu skolas. Tās tāpat kā lietuviešu bērnudārzi ir pārpildītas.

Pēdējos gados T. Dmitrijeva Viļņā vairāk dzirdot krievu valodu nekā Visaginā. Man gan, esot šajā pilsētā, šķita, ka vairāk nav iespējams: visapkārt skanēja krievu valoda.

Būtiski gan ir tas, ka atomelektrostacijas darbiniekiem pēc Lietuvas neatkarības iegūšanas bija jāapgūst lietuviešu valoda: prasītais līmenis bija atkarīgs no ieņemamā amata. Arī citviet šajā pilsētā labi apmaksātu darbu bez lietuviešu valodas zināšanām neiegūt, stāsta vicemērs, pēcāk piebilstot, ka gribētos tomēr, lai integrācija ir straujāka.

Domē darba pamatvaloda esot lietuviešu. Tiesa, iedzīvotāju informācijas centrā palīdz ar tulkošanu, ja atnācis kāds, kas lietuviski nemāk. Domē uzsver, ka lietuviski nerunā pārsvarā vecākā paaudze. 

A. Urazovs toties ironizē, ka jau 30 gadus pilsētā ir paaudze, kas saka: "Pagaidiet, es nomiršu, tad jūs varēsiet runāt lietuviski!" 

Joks ir tajā, ka gadu desmitiem situācija nemainās: arvien ir cilvēki, kas it kā ir par vecu, lai iemācītos valsts valodu. A. Urazovs uzskata, ka daudzi nav pietiekami labi iemācījušies lietuviešu valodu tieši tāpēc, ka pilsētā trūkst iespēju to praktizēt: "Arī jaunieši runātu lietuviski labāk, ja būtu ar ko runāt lietuviski." Saku, ka mākslas rezidencē sarunvaloda varētu nebūt krievu. "Jā, varu uzspiest sarunāšanos lietuviski, un tad mēs visi draudzīgi klusēsim," attrauc A. Urazovs.

Aleksejs Urazovs: "Sapratu, ka nevēlos vairs neko kopīgu ar Krieviju, un pilnībā pārslēdzos uz iekļaušanos Lietuvas sabiedrībā."

Foto: Karīna Miezāja / Latvijas Mediji

Pilsētas svētkos un pasākumos tagad arī viss notiek lietuviski, par ko daļa iedzīvotāju pauduši sašutumu, man stāsta A. Urazovs. Pirms dažiem gadiem uzrunas pilsētas pasākumos bijušas lietuviski un krieviski, tāpēc sarīkojumi ļoti ievilkušies. Pilsētas mērs Erlands Galaguzs regulāri atbild uz pilsētnieku jautājumiem. To viņš dara gan krieviski, gan lietuviski. Pārsvarā jautājumi ir par sadzīviskām tēmām. Pašvaldības mājaslapai ir arī krieviskā versija. Tāpat tūrisma informācijas centra vietnē redzama arī krievu valoda.

Kremļa TV uzskatus neiespaidojot

Vitauts Bakass, kas nesenajās Seima vēlēšanās kandidēja apgabalā, kurā atrodas Visagina, vienā no priekšvēlēšanu intervijām sacīja, ka Visagina ir informatīvi atdalīta no pārējās Lietuvas. To, ka daļa visaginiešu joprojām vismaz daļēji ir Krievijas informatīvās telpas varā, atzīst arī mani sarunu biedri. Kad Lietuvā aizliegti Kremļa kanāli, pilsētā ātri vien parādījušies sludinājumi, kuros piedāvāts palīdzēt piekļūt Krievijas televīzijas kanāliem.

Visaginas domē neslēpj, ka vietējie ļaudis joprojām mēdz skatīties Kremļa kanālus, tomēr uzskata, ka visaginiešu prātus Krievijas virzienā lielākoties nav izdevies pavērst – cilvēki taču redzot reālo dzīvi un saprotot, ka patiesībā Ukrainā nebija ko atbrīvot. 

Vicemērs spriež: ja uz kādu Krievijas propaganda tomēr iedarbojusies, tad pie vainas tas, ka pašu valsts mediji nav spējuši pārliecināt.

Lietuvā raidījumi krievu valodā ir arī sabiedriskajos masu medijos. Pašā Visaginā ir masu medijs "TTS.lt", kam ir gan portāls, gan "Youtube" kanāls, gan arī reizi nedēļā iznāk drukāta avīze. Pārsvarā tas informē par sadzīviskām tēmām, taču tā "Youtube" kanālā publicēts arī raidījums "Nedēļa Lietuvā", kurā gan norāj rusofobiskus politiķus, gan kritizē ASV. "TTS.lt" veidotāji "Latvijas Avīzes" aicinājumam uz interviju neatsaucās.

T. Dmitrijeva piebilst, ka Kremļa propagandas raidījumus skatās un tiem tic ne tikai Visaginā. "Aizliegšana tikai veicina interesi. Lielākā daļa jebkurā gadījumā ir pret karu, ir Ukrainas pusē," viņa saka. "Vislielākās bailes ir, ka karš var atnākt šurp. Daži pat prognozē, ka pēc dažiem gadiem tas tiešām notiks. Tomēr tādus cilvēkus, kas gaidītu, ka nāks "savējie" un mūs "atbrīvos", nepazīstu. Ja kāds to gaida, lai atbrīvo sevi pats un dodas uz Krieviju."

Viļņas Universitātes asociētais profesors V. Deņisenko stāsta, ka Lietuva uzmanīgi attiekusies pret Krievijas informatīvo ietekmi: "Jau iepriekš bija dažādi Krievijas propagandas ierobežojumi, tomēr līdz 2022. gada 24. februārim tie bija diezgan maigi. 2022. gadā pieņēma diezgan radikālus lēmumus, Krievijas kanālus izmetot no kabeļtelevīzijas paketēm. Arī internetā noteiktus kanālus un vietnes bloķēja, kaut ir iespējas bloķēšanu apiet."

Kopumā V. Deņisenko vērtē, ka Kremļa propaganda Krievijā ir sašaurinājusies, kaut ir pat daži resursi lietuviešu valodā, kas arī to izplata. Viņš apliecina, ka visā Lietuvā, jo īpaši reģionos, izmanto satelīta šķīvjus, ar kuriem iespējams ķert Kremļa televīzijas kanālus. Taču dati, cik daudzi Lietuvas iedzīvotāji šos kanālus skatās, nav ievākti. Domājams, nedaudz, jo 

Lietuvā Krievijas televīzija nekad nav bijusi īpaši populāra: šie kanāli tikai retumis iekļuva skatītāko topā. Tas saistīts ar to, ka cittautiešu Lietuvā ir vien ap 14 procentiem.

Krievu pasaule joprojām klātesoša

Tomēr A. Urazovs par Visaginu teic, ka "krievu pasaule joprojām ir ļoti klātesoša", un ne tikai vecākās paaudzes vidū. Jaunieši klausās krievu mūziku, tīmekļa algoritmi tiem izmet krievu mēmes, spēlē datorspēles krieviski. Televīzijas raidījumi lietuviešu valodā un Lietuvā veidotais saturs krievu valodā jaunatnei šķiet neinteresanti un vecmodīgi. Pats A. Urazovs lasa Lietuvas politiskos portālus, bet Krievijas televīziju neskatās vairāk nekā desmit gadus.

Jaunieši, ko sastopam mākslas rezidencē, atzīst, ka dažkārt skatās Krievijas raidījumus, tāpēc, piemēram, kaimiņvalsts šovbiznesa slavenības zināmas. Politika gan neinteresējot ne krieviski, ne lietuviski, ne citās valodās.

A. Urazovs stāsta, ka jaunieši pārsvarā ir Ukrainas pusē. Viena no pusaudzēm gan iebilst, ka viņa nav nevienā pusē, viņai vienalga. Pilsētā esot arī jaunieši, kuru vecāki ir "vatņiki", tātad atbalsta Krieviju, un šis uzskats pāriet arī uz bērniem. Taču "Punktu" šādi jaunieši neapmeklē, nejustos te komfortabli. "Oficiāli Lietuvā atbalstīt iebrukumu Ukrainā ir aizliegts. Tāpēc neviens neatzīs, ka ir Krievijas pusē. Taču tādi cilvēki Visaginā ir," piebilst A. Urazovs. "Populāri ir teikt, ka "viss nav tik viennozīmīgi".

Par to, ka Visaginā politiskie uzskati var būt ļoti pretēji, liecina T. Dmitrijevas paustais, ka par politiku izvairās runāt, jo "negribu politikas dēļ bārties ar sev tuviem cilvēkiem". 

Arī A. Urazovs teic, ka daudzi domas par Krieviju un karu noklusē, bet ne tāpēc, ka atbalsta Krieviju, bet tāpēc, ka negrib atklāt savu atbalstu Ukrainai.

To, ka visaginieši ne sevišķi vēlas sarunāties arī ar žurnālistiem, pamanīju, kad mēģināju pie kāda no pilsētas tirdzniecības centriem iztaujāt vietējos ļaudis. Daudzi atteicās aprunāties. Kāds kungs vidējos gados neatteica interviju, bet nenosauca savu vārdu. Jautāts par attieksmi pret Krieviju, atbildēja: "Cilvēki visi viens pret otru labi attiecas. Politiķi abās pusēs gan kļūdās, bet pret to jāizturas gudri, ar veselo saprātu." Ko tas nozīmē? "Katra veselais saprāts atkarīgs no audzināšanas. Man, piemēram, tās ir kristīgās vērtības," nekonkrēti turpināja vīrietis.

Sarunai piekrita arī jauna ģimene: Sandra un Sergejs. Abi nāk no krievvalodīgām ģimenēm, bet lietuviski runā. Par pilsētnieku attieksmi pret Krievijas agresiju Sergejs teica: "Protams, ka cilvēkus uztrauc karš, jo tas skar visus, bet tā, ka kāds paustu savu attieksmi, ka ir par Ukrainu vai Krieviju… Nu neko tādu neesmu dzirdējis."

Arī viņi apstiprināja jau iepriekš dzirdēto, ka etniskā spriedze pilsētā tomēr dažbrīd manāma. Sergejs esot apsaukāts savas krieviskās izcelsmes dēļ, kaut "kopumā ļaudis te laipni". Jautāti par Kremļa kanālu popularitāti Visaginā, jaunieši atbildēja: "Internetu neviens nav atslēdzis." Pašus gan arī politika neinteresējot, skatoties tikai filmas.

Slavē Baltkrieviju radu dēļ

No Visaginas līdz Daugavpilij ir vien 25 kilometri, tuvu ir arī Baltkrievija. 

"Jā, uz Baltkrieviju visaginieši brauc joprojām. Daļa tuvinieku vai viņu kapu dēļ, bet galvenais iemesls, manuprāt, tomēr ir zemākas cenas.

Valdībai jādomā, ko darīt, lai cenu dēļ cilvēki diennakti nestāvētu rindā uz robežas," tā T. Dmitrijeva.

Robežpārejai pārsvarā tiek izmantots punkts Silenē. Latvijas robežsardzē apjautājos, vai tiešām uz robežas ar Baltkrieviju ir tik garas rindas. Robežsardzes pārstāve Jolanta Babisko atbildēja, ka vidējais robežšķērsotāju skaits diennaktī, iebraucot Latvijas Republikā, ir 535, bet izbraucot – 518. Lietuvas pilsoņi robežšķērsotāju vidī ir līdz pieciem procentiem.

S. Babujeva atzīst, ka daļa visaginiešu slavē Baltkrieviju. Tas neesot propagandas ietekmē: daudziem Baltkrievijā dzīvo radi, tie savu valsti daudzinot, tad nu visaginieši šo attieksmi izplatot tālāk. Taču, kad Baltkrievijas faniem pajautājot, kāpēc nebrauc dzīvot uz šo sapņu valsti, apklustot un aizdomājoties.

A. Urazova ieskatā Baltkrievijas vadonis Lukašenko daudziem visaginiešiem kļuvis par krievu pasaules pārstāvi, ko vēl drīkst slavēt, jo, lai arī uzbrukums Ukrainai sākts no Baltkrievijas, tiešā karadarbībā šīs valsts armija tomēr nav iesaistījusies.

Jevgenijs Šuklins, kurš dzimis Krievijā, bet dzīvo Visaginā un nesen ievēlēts Lietuvas Seimā, kā arī iestājies Lietuviešu strēlnieku savienībā (līdzīga organizācija kā Latvijā Zemessardze), "Latvijas Avīzei" stāsta, ka ir patriots.

"Es to darīju, cerot, ka tas Lietuvu pasargās no kara," teic Jevgenijs. Viņš uzskata, ka Visaginā ir daudz Lietuvas patriotu, jo sevišķi jaunatnes vidū. Strēlnieku savienībā iestājušies gana daudz visaginiešu: gribētāju pat esot vairāk, nekā būtu iespējas uzņemt. "Gandrīz visi radinieki, draugi un paziņas attiecās pozitīvi pret manu iestāšanos strēlnieku savienībā. 

Bija gan arī daži naidīgi komentāri, piemēram, prognozes, ka man nāksies braukt karot uz Krieviju. Taču domāju, ka tādi teksti izskanēja nezināšanas par šo organizāciju dēļ," saka Jevgenijs.

Problēma ar asiem stūriem

Kad Krievija iebrukusi Ukrainā, T. Dmitrijeva bažījusies, ka krieviski vairs neļaus runāt. "Domāju, ka, varbūt ja bērns kaut kur ierunāsies krieviski, viņam uzkliegs, lai nerunā šajā valodā!" savas izjūtas atceras T. Dmitrijeva. No kurienes šādas bažas radušās, sieviete pati nespēj izskaidrot.

"Taču nekas tāds nav noticis. Pie mums krievi ar ukraiņiem sadzīvo labi," viņa turpina." Ukrainas karogus pilsētā nekur nemana, taču vietējie apgalvo, ka kara bēgļi no Ukrainas pilsētā uzņemti ļoti draudzīgi. Daudzi ziedojuši naudu un mantas. Pilsētā joprojām dzīvo aptuveni 500 kara bēgļu. Arī citi visaginieši uzsver, ka starpnacionālo konfliktu pilsētā, kurā dzīvo vairāk nekā 40 nācijas, nav.

Tajā pašā laikā pusaudze Jūlija stāsta, ka lietuviešu skolā pedagogi viņai neļaujot starpbrīžos runāt krieviski, sakot, ka te nav nekāda "muhosranska". Krieviski Jūlija sarunājas arī ar lietuviešiem, jo gandrīz visi šajā pilsētā dzīvojošie mākot šo valodu.

A. Urazovs teic, ka lietuviešu skolu skolotājus vajadzētu apmācīt, kā attiekties pret krievvalodīgajiem bērniem, "lai netiktu izaudzināta vēl viena paaudze, kas ienīst Lietuvu". 

Viņaprāt, pieminētie lietuviešu skolu skolotāji nav gatavi pieņemt, ka tāda ir jauno lietuviešu paaudze Visaginā: ar dzimto krievu valodu. Pretēji citiem A. Urazovs uzskata, ka Visaginas sabiedrība ir etniski sadalīta, "taču pašvaldība cenšas šo problēmu apiet, jo tai ir pārāk asi stūri". Tāpēc vietējiem politiķiem nav izdevīgi par šiem jautājumiem runāt.

"Lietuvā ilgu laiku tika kultivēts uzskats, ka mums nav problēmu ar mazākumtautībām," teic V. Deņisenko. Visi, kas vēlējās, varēja dabūt Lietuvas pilsonību.

Kad viesojos pie A. Urazova un jauniešiem, jautāju, kurš jūtas kā lietuvietis. No klātesošajiem desmit cilvēkiem apstiprinoši atbild tikai divi: pats Aleksejs un 13 gadus vecā skolniece Jūlija. Kaut nākusi no krievvalodīgās ģimenes, mācās lietuviešu skolā un valsts valodu māk gandrīz tikpat labi kā dzimto.

A. Urazovs sevi kā lietuvieti sācis identificēt pēc Maidana notikumiem Ukrainā: "Sapratu, ka nevēlos vairs neko kopīgu ar Krieviju, un pilnībā pārslēdzos uz iekļaušanos Lietuvas sabiedrībā." Pārtraucis pat rakstīt dzeju, jo krieviski dzejot vairs negrib, bet citās valodās tik dziļi izteikties nemāk. Pat ierakstus soctīklos lielākoties raksta citās valodās, nevis savā dzimtajā. Mākslas rezidencē gan visi savā starpā runā krieviski.

Runājot par vietējiem jauniešiem, A. Urazovs atzīst, ka viņi iestrēguši savu vecāku dzīves modelī, kas tomēr balstās krievu valodā. Par pilsētnieku identitāti vīrietis spriež, ka daudzi pirmkārt jūtas kā visaginieši, nevis lietuvieši, krievi vai kādas citas tautības pārstāvji: "Vēl populāri ir teikt, ka esmu eiropietis. Manuprāt, tā saka tie, kas nevēlas uzņemties atbildību un pilnībā iekļauties Lietuvas sabiedrībā." Viņš gan pieļauj, ka daļa sevi gribētu atzīt par lietuvieti, taču to nedara nepietiekamo valsts valodas zināšanu dēļ. 

Pilsētā esot arī ļaudis, kas "pazaudējušies" un nesaprot, kam piederēt. 

Lietuvas valdība tiem tomēr šķiet sveša, bet Krievijas vadonim, kas draud ar karu Rietumiem, tajā skaitā Baltijai, kur paši dzīvo, arī nevar uzticēties.

T. Dmitrijevas saknes ir Baltkrievijā, bet viņa sevi un bērnus jau uztver kā lietuviešus. Tā esot daudziem, kas te dzimuši: "Ja jau dzīvo Lietuvā, tad jau jūt šo valsti kā savu."

Sarunās ar visaginiešiem pamanu, ka viņi lieto frāzes "kad biju Lietuvā", "pie mums atbrauca no Lietuvas". Tas liek domāt, ka visaginiešu iekšējā sajūta ir, ka viņi tomēr nedzīvo Lietuvā. Mani sarunu biedri tam nepiekrīt. T. Dmitrijeva skaidro, ka tā izsakās tāpēc, ka Visagina ir ļoti nomaļa pilsēta: jāšķērso visa Lietuva, lai tur nokļūtu. Ir ļaudis, kas baidās braukt uz Visaginu, domājot, ka te ir augsts radiācijas līmenis, kaut patiesībā tā nav.

A. Urazovs valsti ārpus Visaginas sauc par "lielo Lietuvu", tādējādi arī savu pilsētu it kā nodalot no valsts. Viņš teic, ka tas tāpēc, ka pārējā valsts emocionāli it kā ir tālu, turklāt tur lietuviešu valoda tiešām ir valsts valoda, kamēr te vairāk tā kā papildvaloda. Kā viņš iepriekš rakstījis: "Lietuva ir tur, aiz priedēm, un mēs ļoti gribam ar to savienoties."

Antans Šņečkus (1903–1974)

Antans Šņečkus (1903–1974).

Foto: Wikipedia.org

Lietuviešu komunists, kurš pēc Lietuvas okupācijas 1940. gadā tika iecelts par Lietuvas Komunistiskās partijas pirmo sekretāru. Bija viens no galvenajiem padomju režīma īstenoto masu represiju un piespiedu kolektivizācijas organizētājiem Lietuvā, tomēr tiek atzīmēts arī tas, ka viņa vadībā Lietuva nebija tik ļoti pakļauta rusifikācijai kā, piemēram, Latvija. 1975. gadā Sņečkus vārdā tika nosaukta pilsēta, kas 1991. gadā pārdēvēta par Visaginu.

Atmaskots

Foto: Latvijas Mediji

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas saturu atbild "Latvijas Mediji".