3.3 °C
Somijā lauku un pilsētu iedzīvotāju skaita proporciju maiņa par labu pilsētām nav nekas jauns. 1860. gadā lauksaimniecībā un mežsaimniecībā strādāja vairāk nekā 90% no valsts darbaspēka, 1960. gadā – vairs tikai 35%, bet 2000. gadā – mazāk par 10% no Somijas darbaspēka.
Iemeslu ir daudz: strauja rūpniecības attīstība pēckara periodā, lai nomaksātu reparācijas Padomju Savienībai un atjaunotu valsti pēc kara postījumiem, lauku darbu mehanizācija un metožu uzlabošanās, kā arī zemnieku saimniecību apvienošanās. Īpaši pēckara periodā pārmaiņas bija ļoti straujas: 20. gadsimta sešdesmitajos gados Somijā sākās Eiropas lielākā urbanizācija, kad desmit gadu laikā lauksaimniecības un mežsaimniecības nozarēs pazuda teju 300 tūkstoši darba vietu. Tas notika tādēļ, ka pēckara paaudze darba meklējumos pārcēlās uz pilsētām, jo īpaši vecajiem rūpniecības centriem, kā arī Zviedriju.
Iedzīvotāju pieaugums ir samazinājies kopš piecdesmitajiem gadiem ar nelielu pārtraukumu septiņdesmitajos gados, savukārt sagaidāmais mūža ilgums pieaug. Tas ietekmē lauku rajonu apdzīvotību, jo vecļaudis mūža nogalē nevēlas pārcelties uz pilsētu.
Tādēļ, piemēram, Dabas resursu centra pētniece Hilka Vihinena uzskata, ka precīzāk būtu runāt nevis par lauku tukšošanos, bet iedzīvotāju izretināšanos, gados vecākajiem iemītniekiem nomirstot.
Tie paši principi skar arī centrus, un tikai lielākās pilsētās iedzīvotāju skaits pieaug ar ārzemnieku palīdzību. Te gan jāatzīmē vēl kāda lieta – īpaši kovida laikā pastiprinājās pretēja tendence, cilvēkiem pārceļoties no lielpilsētām uz piepilsētām un laukiem.
Vasarnīcas laukos, ko apdzīvo visu gadu
Somijas mazapdzīvotās vietas ir pilnas ar vasarnīcām jeb "mökki", kā tās dēvē somi. Somijā to ir apmēram 1,8 miljoni uz aptuveni sešiem miljoniem iedzīvotāju. Daļa ir bijušās dzimtas mājas, kurās mūsdienu paaudzes viesojas pāris nedēļas vasarā. Daļa sabrūk, savukārt daļa tiek apdzīvotas visu gadu. Šādas vasarnīcas nāk par labu arī vietējiem iedzīvotājiem, jo, lai pašvaldības ziemā izšķūrētu sniegu no attālākiem ceļiem, gar tiem ir jābūt noteiktam skaitam pastāvīgu iedzīvotāju. Kovida laikā daudzi somi strādāja un mācījās attālināti, un vasarnīcas tam bija lieliski piemērotas.
Mazo pagastu un pilsētu pašvaldības gan priecājās, gan lauzīja galvu, kur rast resursus vasarnīcu iemītnieku veselības un sociālajai aprūpei.
Arī infrastruktūras uzturēšana nav lēta: atkritumu apstrāde, ūdens un siltuma apgāde, ceļu uzturēšana un citas lauku iedzīvotājiem sāpīgi pazīstamas tēmas ir jārisina arī Somijā.
Lai saglabātos vidusskola
Jaunieši pārceļas no laukiem uz pilsētām mācīties gan augstākajās mācību iestādēs kā daudzviet pasaulē, gan vidusskolā, ja tās nav tuvumā. Tādēļ tās pašvaldības, kas vēlas izdzīvot, rūpējas par to, lai vidusskola saglabātos. Piemēram, ar padziļinātu mācību programmu, kā arī piedāvājot citas priekšrocības vai piesaistot skolēnus no ārzemēm. Uzņēmums "Finest Future" plāno, ka no 2028. gada Somijas vidusskolās un profesionālajās mācību iestādēs ik gadu mācīsies 15 000 ārzemju skolēnu. Realitāte pagaidām vēl ir tālu no mērķa, jo kopš 2020. gada uz Somiju ir atbraukuši mācīties apmēram 1000 skolēnu, un šogad ir gaidāms vēl tūkstotis. Cik daudzi no viņiem paliks dzīvot laukos? Cik daudzi izstudējušie un profesijas ieguvušie jaunieši atgriezīsies?
Autoveikali un bibliobusi
Somijas neatkarības dienas pieņemšanā 6. decembrī pie prezidenta Aleksandera Stuba ieradīsies arī 86 gadus vecais Mati Sallinens, autoveikala īpašnieks kopš 1972. gada. Mazapdzīvotajos reģionos autoveikali ir īpaši svarīgi vasarniekiem, cilvēkiem ar kustību traucējumiem un tiem, kuri dzīvo vieni. Somijas nacionālajam ziņu dienestam Sallinens stāsta, ka vasarā nobraucot pa 800 kilometriem mēnesī un ka liela daļa viņa braukto ceļu esot sliktā stāvoklī. Bez šī pakalpojuma daudzi būtu spiesti pārcelties uz pilsētu vai aprūpes namu, apgalvo Sallinena klienti. Savukārt pats uzņēmējs jau vairāk nekā desmit gadus meklē darba turpinātāju – pagaidām bez rezultātiem. Arī šī ir viena no lauku realitātēm...
Toties pozitīvais ir bibliotēkas autobusi. Lai gan to skaits kopš deviņdesmitajiem gadiem ir samazinājies apmēram uz pusi, Somijā vēl arvien aktīvi strādā ap 120 bibliotēkas autobusu. Tie daudzās pilsētās ir kļuvuši par kustīgiem kultūras pakalpojumu centriem: autobusi "piestrādā" gan par vēlēšanu iecirkņiem, gan kinoteātriem un kultūras sarīkojumu vietām, gan, piemēram, Lapzemē pat par aptiekas nodaļām, kur var iegādāties bezrecepšu medikamentus. Tomēr svarīgākais bibliotēkas autobusu uzdevums ir atvieglot piekļuvi bibliotēku kolekcijām. Piemēram, pie Latvijas vēstniecības Somijā Eiropas valodu dienas sarīkojumos mēdz stāvēt viens no Helsinku bibliotēku autobusiem ar plašu grāmatu klāstu latviešu valodā. Pasilas starptautiskās bibliotēkas krājumos ir vairāk nekā 700 ar Latviju saistītu sējumu, tostarp arī raksta autores tulkojumu. Šīs unikālās kolekcijas grāmatas var pasūtīt visā Somijā.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas saturu atbild “Latvijas Mediji”.
#SIF_MAF2024 #ApdzīvotaVieta
