16.3 °C
Kopš 2004. gada, kad pievienojāmies Eiropas Savienībai (ES), Latvijas iedzīvotāju skaits ir sarucis ar "vidējo ātrumu" 1686 cilvēki mēnesī. Strauji dilst pilsētas un pagasti, atskaitot vienīgi Pierīgu, kas kļūst aizvien piepildītāka. Ar pārliecību, ka mazapdzīvota vieta nav sinonīms nolemtībai, šajā rudenī "Latvijas Avīze" un žurnāls "Mājas Viesis" sāk jaunu pētniecisko projektu "Apdzīvota vieta". Veidojot publikāciju sēriju, tversim vietējo iedzīvotāju ikdienu, rūpes, sajūtas un nākotnes redzējumu lielākās un mazākās apkaimēs, analizēsim cilvēku dzīves kvalitāti dažādos aspektos, stāstīsim, kā jūtas ļaudis Aucē, Aknīstē, Sauleskalnā, Sedā, Pāvilostā un citur.
Jau tagad portālā un avīzē ir iespēja lasīt pirmo rakstu "Ne tikai dziestoši punkti Latvijas kartē", kurā savu redzējumu par pārmaiņām Latvijā pauda un datus analizēja ekonomģeogrāfs Jānis Turlajs un Centrālās statistikas pārvaldes priekšnieka vietniece Baiba Zukula.
Vērtējumu lūdzām arī eksprezidentam Egilam Levitam, kurš savas prezidentūras laikā īpašu uzmanību veltīja jautājumiem par Latvijas kultūrvēsturiskās vides, kultūrtelpas saglabāšanu un attīstību. "Atcerēsimies, ka mums, latviešiem, lauku māja ir īpaša privilēģija – ļoti nedaudziem Londonas, Berlīnes vai Amsterdamas iedzīvotājiem blakus savam pilsētas dzīvoklim vēl ir "savi lauki"," intervijā "Latvijas Avīzei" teica eksprezidents.
Daudzas apdzīvotās vietas Latvijā strauji iztukšojas, un sagaidāms, ka tas turpināsies. Kā jūs raugāties uz šo procesu?
E. Levits: Lauki tradicionāli vienmēr bijuši saistīti ar lauksaimniecību. Mainījušās gan īpašuma formas, bet lauku ļaudis gandrīz vienmēr nodarbojušies ar lauksaimniecību, pelnījuši savu iztiku, ražojot lauksaimniecības produktus. Darba pietika visiem.
Taču pēdējos trīs četros gadu desmitos Eiropā saistībā ar darba ražīguma pieaugumu un jaunām tehnoloģijām vajadzība pēc darbiniekiem lauksaimniecībā ir krasi mazinājusies. Cilvēki aizplūst uz pilsētām, lauki iztukšojas.
To pašu mēs redzam Latvijā. Iedzīvotāju skaits laukos samazinās straujāk nekā valstī kopumā. Vienlaikus kopš iestāšanās ES ir mainījusies lauku saimniecību struktūra. Deviņdesmitajos gados vairākums savu zemi atguvušo zemnieku saimniecību ir pazudušas, viņu vietā lauvas tiesu lauksaimniecības produkcijas ražo tehnoloģiski labi nostādītas lielsaimniecības, kas apstrādā tūkstošiem hektāru zemes un kam nepieciešams tikai neliels darbinieku skaits.
Attiecībā uz darba ražības pieaugumu lauksaimniecībā šīs pārmaiņas ir neatgriezeniskas. Bet mums jāraugās, kā mēs turpmāk pozicionējam laukus, kā mēs varam izmantot lauku vides priekšrocības modernajā pasaulē.
Acīmredzot vairums cilvēku priekšrocības saskata dzīvei Rīgā un Pierīgā, kur bērniem ir skola, pieejami citi pakalpojumi, vai ārzemēs. Savukārt līdz ar iedzīvotāju aizplūšanu no laukiem attālinās arī dažādi pakalpojumi.
Šīs apdzīvotās vietas patlaban atrodas pārejas posmā. No vienas puses, daudzas ir depresīvas – tur paliek gandrīz tikai veci cilvēki, samazinās infrastruktūra, komercpakalpojumi. Tā ir spirāle uz leju.
