Daudzi Somijas iedzīvotāji joprojām labprāt bauda krievu kultūru, nesmādējot arī postpadomju sabiedrībā visai zīmīgo "Gulbju ezeru", ko nereti izrāda ar Krieviju saistītas baleta trupas, maskēdamās aiz Ukrainas vārda.

Reklāma

Somijas mediji ir vairākkārt rakstījuši par it kā Ukrainas baleta trupām, kas patiesībā izrādās saistītas ar Krieviju. Tā 2023. gada beigās Somijas nacionālā ziņu dienesta "YLE" žurnāliste Hanna Visala rakstīja par to, ka, lai gan Ukraina saviem pilsoņiem pieprasa boikotēt krievu kultūras simbolus, pa pasauli ceļo baleta trupas ar Ukrainas vārdu un uzved krievu darbus, visvairāk Čaikovska "Gulbju ezeru". Arī Somijā. Tas notiek, neraugoties uz to, ka Ukrainas Kultūras ministrija un Nacionālā opera izplata paziņojumus, ka tām nav nekāda sakara ar vairākām baleta trupām, kas nosaukumā ietvērušas Ukrainas vārdu un apceļo pasauli ar baleta izrādēm.

Krievija izmaina vēstījuma saturu

Hannas Visalas raksts "YLE" guva gan plašu ievērību arī Krievijā, tostarp – iegūstot arī jaunu saturu, kas jūtami atšķīrās no oriģināla, toties glīti iederējās Krievijas propagandas vēstījumā par krievu kultūras iznīcināšanas centieniem Ukrainā. Te viena no interpretācijām: ""YLE": Baleta trupas bēg no Ukrainas "Gulbju ezera" dēļ."

"YLE" žurnālisti mēģinājuši noskaidrot arī, kas stāv aiz, piemēram, "The Ukrainian National Ballet of Odessa" trupas, kam nav nekādas saistības ar Odesas Ukrainas Nacionālo baletu. Skaidrs kļuvis tikai tas, ka naudai pēdas nav atrodamas.

Ukrainas Nacionālais balets vairs neizrāda Čaikovski, tomēr arī Somijā 2023. gadā ar "Gulbju ezeru" uzstājās vismaz trīs starptautiskas baleta grupas, kurās bija gan ukraiņu, gan krievu baletdejotāji. Viena no grupām ir "Ukrainian Ballet of Peace", Ukrainas miera balets. 

Somijas Ārpolitikas institūta pētnieks Jusi Lasila uzskata, ka balets ir viens no Krievijas informācijas kara maigās varas ieročiem.

Somija bez gulbjiem nevar

Laikā, kad Lietuvas un Polijas nacionālie baleti aizliedza daudzu populāru krievu kultūras darbu izrādīšanu, tostarp Čaikovska, Prokofjeva un Stravinska baletus, Somijas Nacionālais balets tomēr turpināja izrādīt "Gulbju ezeru". Somu žurnālisti citē baleta direktoru Havjēru Torresu, kurš neredzot "Gulbju ezerā" politiku. Šis balets Somijā tika izrādīts vēl arī 2024. gadā, taču šobrīd Somijas Nacionālās operas programmā nav atrodams.

Toties Helsinku otra svarīgākā koncertzāle "Finlandia" uzņēma "Kiovan Grand Ballet", Kijivas Lielo baletu ar – jā, jau atkal – Čaikovska "Gulbju ezeru" vēl šī gada 2. februārī. Trupas dibinātājs un vadītājs Aleksandrs Stojanovs koncertzāles preses relīzē apgalvo, ka Čaikovskis pieder visai cilvēcei, līdzīgi kā Šekspīrs. 

Savukārt "Finlandia" par šo baletu raksta, ka "tas tiek uzskatīts par klasiskās dejas virsotni".

Lai tauta neizjustu krievu kultūras trūkumu, papildus viltus ukraiņu baleta trupu izrādēm "Gulbju ezeru" "Royal Ballet & Opera" izpildījumā Somijā ir iespējams noskatīties arī kinoteātros, sākot ar šī gada 27. martu. Turklāt pirmizrādes dienā trīs galvaspilsētas metropoles kinoteātri bija pilnībā izpārdoti.

Gada beigās Nacionālā baleta repertuārā būs arī Čaikovska "Riekstkodis".

Propagandu redz vien daži

Somu noturīgo mīlestību uz krievu kultūru var redzēt, piemēram, tajā, ka Somijas Nacionālais balets 2022. gadā svinēja savu simtgadi tieši ar "Gulbju ezeru", jo šis darbs tika uzvests tikai četrus gadus vecās Somijas tikko nodibinātajā baletā kā pirmais.

Jāsecina, ka daudziem Somijā vēl arvien ir grūtības saskatīt Krievijas propagandas plašumu un dziļumu. Somu rakstniece ar igauņu saknēm, arī latviski tulkotā 

Sofi Oksanena jau gadiem atkārto, ka krievu kultūras klasika būtu jāskata arī caur koloniālisma un imperiālisma lēcu, jo šie darbi ir dzimuši imperiālisma periodā. 

Caur to pašu koloniālisma un imperiālisma lēcu būtu vērts skatīties arī baletu.

Par laimi, somu baleta pasaulē ir arī izņēmumi: piemēram, somu baletdejotājs Rasmuss Ālgrēns pieņēma lēmumu atgriezties Somijā pēc četriem Čaikovska valsts baletā Permā nodejotiem gadiem uzreiz pēc Krievijas pilnapjoma iebrukuma Ukrainā. Ālgrēns, kas mācījies Somijas Nacionālās operas un baleta skolā, Helsinku Baleta akadēmijā un Vaganovas baleta akadēmijā, par saviem elkiem uzskata Mihailu Barišņikovu un Aleksandru Godunovu, kuri Padomju Savienību pameta jau pagājušā gadsimta septiņdesmitajos gados. Ālgrēns šobrīd dejo Bostonas baletā, citstarp – arī krievu klasiķu darbos.

Pie izņēmumiem, iespējams, var skaitīt arī pavisam svaigo krievu komponista Aleksandra Raskatova operas "Dzīvnieku ferma" pirmizrādi Helsinkos marta beigās. Librets ir balstīts Džordža Orvela pazīstamajā romānā ar tādu pašu nosaukumu.

Eiropas Savienības finansēts. Paustie viedokļi un uzskati atspoguļo autora(-u) personīgos uzskatus un ne vienmēr sakrīt ar Eiropas Savienības vai Eiropas Izglītības un Kultūras izpildaģentūras (EACEA) viedokli. Ne Eiropas Savienība, ne EACEA nenes atbildību par paustajiem uzskatiem.
Eiropas Savienības finansēts. Paustie viedokļi un uzskati atspoguļo autora(-u) personīgos uzskatus un ne vienmēr sakrīt ar Eiropas Savienības vai Eiropas Izglītības un Kultūras izpildaģentūras (EACEA) viedokli. Ne Eiropas Savienība, ne EACEA nenes atbildību par paustajiem uzskatiem.
Foto: Latvijas Mediji

Līdzfinansē LR Kultūras ministrija.

Foto: Publicitātes