AS "Latvijas valsts meži" (LVM) šā gada septembrī Toras upes krastos Rietumvidzemes reģionā pabeigusi darbus, kas nepieciešami upes un tās piekrastes ekoloģiskās funkcionalitātes uzlabošanai.

Reklāma

Šo darbu gaitā dažādotas kokaudzes struktūras upes piekrastē un ierīkoti vairāki videi draudzīgi meliorācijas sistēmu elementi, piemēram, trīs dažādas nosēdbedres jeb sedimentācijas dīķi un pārgāznes dambis maksimālās ūdens caurplūdes regulēšanai. Paveiktie darbi ir tikai daļa no īstenotā pasākumu kopuma LVĢMC vadītā projekta "LIFE GoodWater IP" ietvaros, kura mērķis ir uzlabot ūdens kvalitāti ne tikai Toras upē un Aģes upes baseinā, bet arī citos sarežģītos vai ar risku saistītos ūdensobjektos.

Aģes upes sateces baseinam raksturīgs blīvs meliorācijas grāvju tīkls, tostarp meža zemēs, tādēļ tieši šīs teritorijas ir izvēlētas projekta pasākumu demonstrācijai meža zemēs. Projektā kopumā plānots uzlabot ūdeņu ekoloģisko stāvokli sešās upēs un trīs ezeros, kur paredzēts pārbaudīt inovatīvus ūdeņu apsaimniekošanas un pārvaldības pasākumus. Plānots, ka to tālāka ieviešana ilgtermiņā uzlabos ūdens kvalitāti visā valsts teritorijā. 

"Šobrīd Latvijā divas trešdaļas ezeru un upju ūdeņu neatbilst labas ekoloģiskās kvalitātes prasībām. 

Toras ūdens kvalitāti galvenokārt negatīvi ietekmē cilvēka veiktie upes pārveidojumi pagājušā gadsimta 30. gados. Tolaik zemturi sūdzējās, ka līkumainās upītes dēļ applūst viņu ganības, tāpēc upe tika iztaisnota apmēram 70% no tās kopgaruma un vēlāk arī padziļināta. Tas izveidojis situāciju, ka mūsdienu apstākļos upē būtiski palielinājusies augu barības vielu – slāpekļa un fosfora savienojumu – ieplūde no lauksaimniecības un mežu teritorijām, veicinot ūdensteces pastiprinātu aizaugšanu jeb eitrofikāciju. Lai to mazinātu, nozīmīga loma būs šajā projektā gūtajai pieredzei, kas veicinās izpratni arī par citiem meža apsaimniekošanas principiem upes aizsargjoslā," norāda LVM vides projektu vadītājs Ilmārs Bodnieks.

"Mežaudzes dažādošanai divus kilometrus garā Toras upes piekrastes posmā samazināts egļu daudzums 10 hektāru platībā. To vietā iestādīti ozoli, bērzi, melnalkšņi un kļavas, veidojot daudzveidīgu mežaudzi, kurai pieaugot tiks labāk aizturēts piesārņojums ar barības vielām un uzlabota upes un tās piekrastes ekoloģiskā funkcionalitāte," skaidro LVM Attīstības daļas vides projektu vadītājs Ilmārs Bodnieks.

Toras krastos LVM īstenojusi tā dēvēto zaļās infrastruktūras risinājumu – koku sugu sastāva dažādošanu un pāreju uz lapu koku audzēm. 

Divus kilometrus garā Toras upes piekrastes posmā kopumā 10 hektāru platībā tika samazināts egļu īpatsvars un to vietā tiešā upes tuvumā sastādīti ozoli, kļavas u.c. lapkoku sugas, lai veicinātu lapu koku nobiru nonākšanu upē, 

kas labvēlīgi ietekmē ūdens organismu attīstību un zemsedzes augāja attīstību iepriekš egļu pārmērīgi noēnotos posmos, kā arī veidotu ar zemsedzes veģetāciju klātu joslu tiešā ūdensteces tuvumā.

2023. gada septembra sākumā projekta teritorijā sākti pirmie darbi – atzīmētajos meža nogabalos tika izvāktas egles. Pēc tam veikta arī lielo un veco ozolu atēnošana, lai tie saņemtu pietiekami daudz saules gaismas un nākotnē varētu būt par potenciālām dzīvotnēm retām un aizsargājamām sūnu, ķērpju un kukaiņu sugām. Izņemto egļu vietās tika sagatavota augsne, lai varētu iestādīt dažādu lapkoku stādus, kas sekmēs esošās audzes dažādošanu ar lielāku lapkoku īpatsvaru.

Projekta teritorijā ierīkoti arī videi draudzīgi tā dēvētie zilās infrastruktūras risinājumi. Pirms grāvja ieteces upē izbūvēts pārgāznes dambis, kas kontrolēs maksimālo ūdens plūsmu, un izveidota pusmēness formas nosēdbedre, kas veicinās tajā ieplūdušo nevēlamo sedimentu un organismu nosēšanos tās gultnē, tādējādi attīrot ūdeni tā tālākajā tecējumā uz Aģes upi un tālāk uz Baltijas jūru. Tāpat projekta teritorijā izveidoti vēl trīs sedimentācijas dīķi jeb nosēdbedres: viens standarta risinājums ar gultnes padziļinājumu, otra netipiska nosēdbedre pakava formā, kurā ūdens "met loku" un uzkrājušies sedimenti netiek iznesti ārā, un trešā nosēdbedre – pildīta ar šķeldu, kas būs piesārņojuma ķērājs un ik pa laikam tiks mainīta. Savukārt esošie grāvji, kas jau ir dabiska vides sastāvdaļa, saglabāti bez tiešas iejaukšanās. 

Tāpat, lai ikviens interesents varētu dabā aplūkot ieviestos risinājumus un uzzināt par to nozīmi ūdens kvalitātes uzlabošanā, LVM teritorijā gar Toras upi tiks iezīmēta pastaigu taka un izvietoti informācijas stendi, 

kuros būs plašāka informācija par ieviesto zilo un zaļo infrastruktūru, lai ikvienu iedvesmotu izmantot dabai draudzīgus risinājumus.

Projekts "LIFE GoodWater IP" tiek īstenots ar Eiropas Savienības vides un klimata programmas "LIFE" un Valsts reģionālās attīstības aģentūras finansiālu atbalstu. Projekta mērķis ir uzlabot riska ūdensobjektu stāvokli Latvijā, īstenojot pasākumus, kas noteikti Daugavas, Gaujas, Lielupes un Ventas upju baseinu apsaimniekošanas plānos.

Publikācija tapusi sadarbībā ar Meža attīstības fondu.

"Meža attīstības fonds".

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, Twitter, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.