14.8 °C
Nacionālais meža monitorings Latvijā norit jau divdesmit gadus. Tajā iegūto vērtīgo informāciju zinātnieki izmanto, lai aprēķinātu meža augšanas gaitu un oglekļa piesaisti pat katrā meža īpašumā. "Tas varētu būt mūsu visu veiksmes stāsts," secina Latvijas Valsts mežzinātnes institūta "Silava" direktors Jurģis Jansons.
Ko saka meža monitorings? Vai priede Latvijā joprojām ir valdošā suga?
J. Jansons: Priede vairs nav valdošā suga, tā nedaudz samazinās, taču ieņem stabilu otro vietu. Pirmajā vietā ir bērzi, bet trešajā – egles.
Vai mežā pietiek daudzveidības?
Šogad apkopojām meža resursu monitoringa ceturtās piecgades datus un pabeidzām meža bioloģiskās daudzveidības monitoringa pirmo piecgadi. Bioloģiskās daudzveidības monitoringa parauglaukumos tiek vērtētas arī kritalas un citas dzīvotnes, arī pārējā veģetācija – zemsedzes augi, sūnas un ķērpji.
Papildus ekosistēmu daudzveidībai vērtējam arī ģenētisko līmeni – esam ieguvuši atziņu, ka stādītās mežaudzēs, kas cēlušās no sēklu plantācijām, ģenētiskā daudzveidība ir tikpat bagāta kā ģenētisko resursu mežaudzēs jeb rezervātos.
Tas ir ļoti svarīgi, jo līdz šim valdīja mīts, ka stādīto mežaudžu daudzveidība ir mazāka. Piecu gadu mērķtiecīgs darbs ļauj un piedāvā šo izpratni mainīt.
Vai meži palīdzēs mums panākt to, ko esam solījuši – klimata neitralitāti?
Apņemšanos sasniegt klimata neitralitāti teorētiski varētu izpildīt trīs veidos. Pirmais veids – pārtraukt koku ciršanu un izņemt no aprites šo tautsaimniecības nozari. Īstermiņā tas palīdzētu uzturēt zināmu oglekļa krātuvi, bet ilgtermiņā meži novecotu un koki, atmirstot un pūstot, kļūtu par emisiju avotu.
Otrs veids – uzbūvēt Latvijā jaunu lapu koku sīkkoksnes pārstrādes rūpnīcu – tad sīkkoksne nebūtu jāeksportē un mēs varētu labos darbus oglekļa piesaistē paturēt sev. Taču ātri to izdarīt nevar. Trešais veids – masveidīga kūdras augšņu apmežošana. Tiklīdz kūdrā, kas ir emisiju avots, iestādītu eglītes, tā pārvietotos uz oglekļa piesaistes zonu. Taču tik daudz naudas, lai to kompensētu zemju īpašniekiem, Latvijā nav.
Turklāt – vai būtu saprātīgi politisku saukļu dēļ apmežot kūdras augsnes? Tas ir ļoti nopietns jautājums.
Tomēr mēs varam veicināt klimata neitralitāti, valstij turpinot atbalstīt jaunaudžu stādīšanu un kopšanu. Protams, to nevar panākt līdz trīsdesmitajam gadam, bet līdz piecdesmitajam noteikti.
Vai meža zinātniekiem ir algoritmi, kas parāda reālo meža augšanas gaitu, nevis to, ko automātiski izrēķina Meža valsts reģistrs un ar ko jārēķinās meža īpašniekam?
Mēs rēķinām jaunos algoritmus, bet daudz kur Latvijā kārtību nosaka vecie ieradumi un vēsturiskie uzstādījumi.
Jauno algoritmu veidošana sākās ar meža monitoringu. Mums ir apmēram 12 000 mežaudžu objektu, kurus ik pa pieciem gadiem pārmērām. Ja šo algoritmu vajadzētu izveidot pēc atsevišķa pasūtījuma, tad bez milzīgā datu klāsta, kādus sniedz monitorings, tas būtu nepanesami dārgi. Monitoringā mērām visus kokus, izdalot divas audzes daļas – valdaudzi un starpaudzi – un nosakot virsaugstumu – pa gabalu redzamo meža līniju, ko veido audzes garākie koki, kas nemainās, piemēram, normāli veiktas kopšanas cirtes rezultātā. Atbilstoši virsaugstumam zinātnieki Jāņa Doņa vadībā veido augšanas gaitas modeļus. Taču
atduramies pret to, ka Meža valsts reģistrā virsaugstuma nav un tas netiek mērīts. Tādēļ šajā meža informācijas sistēmā mūsu vienādojumus izmantot nav iespējams.
Valsts vai citu uzņēmumu mežos ir citādi – virsaugstumu var iekļaut operatīvajā inventarizācijā un ņemt vērā, veidojot savu informācijas sistēmu. Sākot darbu pie prognožu sistēmas, vadījāmies no pieņēmuma, ka visās civilizētās valstīs prognožu un mežzinātnes sistēma balstās un balstīsies uz meža monitoringu. Taču mums vajag visur vilkt līdzi Meža valsts reģistru, kas būvēts uz pavisam citas meža datu sistēmas.
Vai pienāks brīdis, kad meža īpašnieki saņems atlīdzību par to, ka audzē mežu, jo tas piesaista oglekli?
Šķiet, ka virzāmies uz to, ka par oglekļa piesaisti vajadzēs zināt katrā lauku sētā, katrā meža īpašumā, taču arī to var aprēķināt, izmantojot meža monitoringā iegūtos datus. Mūsu institūta attālās izpētes sistēmu vadītājs Jānis Ivanovs to jau paveicis, izmantojot monitoringa tīklu, kur precīzi zināms, kāda ir krāja katrā tā punktā. Viņš izmantojis attālinātās izpētes iespējas, monitoringa parauglaukumus "izplūdinot’’ pa visu Latviju. Kad redzam viena privātā meža īpašuma audžu struktūru, pēc monitoringā iegūtajiem vienādojumiem varam aprēķināt, cik oglekļa, krājas un tās pieauguma ir katrā īpašumā. Tas ir izdarīts, un rezultāti ir precīzi.
Tomēr katrā īpašumā mēs joprojām nevaram noteikt mežaudžu parametrus tik precīzi, cik prasa meža inventarizācijas noteikumi.
Līdz ar to no obligātās mežaudžu inventarizācijas mēs laikam netiksim nekad projām. Mēs varam pateikt, cik ir oglekļa, bet nevaram pateikt, kāds katram kokaudzes elementam ir vidējais caurmērs, šķērslaukums un augstums, kā to pieprasa meža reģistrs. Ja salīdzinām Latvijas zinātnieku oglekļa piesaistes aprēķinu ar Eiropas Komisijas aprēķinu, atšķirība ir milzīga. Šobrīd EK emisiju aprēķinā par mūsu valsti ir nepatiesi dati.
Publikācija tapusi sadarbībā ar Meža attīstības fondu.
