16.2 °C
Pagājuši desmit gadi, kopš Alūksni var vērot no 37,8 metru augstuma – 4. jūnijā pilsētas skatu tornim apritējusi nozīmīga jubileja, raksta "Alūksnes un Malienas ziņas". Pirmais uguns novērošanas tornis Tempļa kalna pussalā bijis uzcelts jau 1939. gadā.
Tagadējais tornis uzcelts iepriekšējā vietā, atrodas Tempļa kalna parkā blakus Alūksnes ezeram. Līdz augšējai skatu platformai ved 153 pakāpieni. No torņa paveras gleznains skats uz Muižas parku, Alūksnes ezeru un vēsturisko Livonijas ordeņa pili, kā arī citiem nozīmīgiem Alūksnes objektiem. Koka tornis ir ne tikai tūrisma objekts. Karstajās vasara dienās tas pilda arī savu tiešo funkciju – Valsts meža dienests veic uguns novērošanu Alūksnes apkārtnē.
Vietējā tūrisma organizatori gadu gaitā arvien piedomājuši, lai apmeklētāju interese par kāpšanu tornī un pilsētas vērošanu no augšas neapsīktu.
"Mūsu trumpis ir skaistā Alūksnes daba – īpaši, mainoties gadalaikiem, kad plaukst lapas un Muižas parks kļūst zaļš, kad skaistie vasaras mākoņi spoguļojas Alūksnes ezerā, un rudeņos, kad lapu zelts izlīst pār Alūksni,"
pastāstījusi Alūksnes Tūrisma informācijas centra vadītājas vietniece Dace Bumbiere-Augule.
Desmit gados līdz un ap torni izveidots arī papildu tūrisma piedāvājums: Tempļa kalna parka celiņu tīkls, izgaismots 101 pakāpiens vakara stundās, atklāts gājēju tilts, kas savieno Pilssalu ar pussalu. Sava nozīme esot arī tam, ka jau ceturto gadu skatu tornim kaimiņos ir trošu nobrauciens "Zzzippp". Izveidots speciāls maršruts "Pierobežas skatu torņu tūre", kurā ietverti seši skatu torņi tuvajā Latvijas un Igaunijas pierobežā, tajā skaitā Alūksnes skatu tornis. Tas aizvien esot viens no pieprasītākajiem maršrutiem, jo cilvēkus vilinot iespēja uz pasauli paskatīties no augšas. Kopējais apmeklētāju skaits esot mērāms 120 000, un interese paliekot nemainīgi augsta – vidēji gadā tornī uzkāpj apmēram 12 000 cilvēku.
Publikācija tapusi projektā "Mans pagasts, mana pilsēta", kurā "Latvijas Avīze" sadarbojas ar laikrakstiem "Staburags", "Dzirkstele", "Zemgales Ziņas", "Bauskas Dzīve", "Alūksnes un Malienas Ziņas" un "Ziemeļlatvija".
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas saturu atbild "Latvijas Avīze".
