12.3 °C
Gada laikā kopš 2023. gada pirmā ceturkšņa reālā alga samazinājusies 22 no 24 Eiropas valstīm. Reālā darba alga lielākajā daļā Eiropas valstu ir sarukusi, rekordaugstajai inflācijai "noēdot" nominālo darba samaksas pieaugumu, ziņo LETA, atsaucoties uz "Euronews".
2022. gadā inflācija Eiropas Savienībā sasniedza četras desmitgades nepieredzētu līmeni. Laikā no 1997. līdz 2021. gada beigām augstākā gada inflācija, kāda tikusi reģistrēta ES, bija tikai 4,4%. Tas notika 2008. gada jūlijā. Savukārt 2022. gada oktobrī inflācija sasniedza 11,5%. Pēc šī maksimuma inflācija sāka samazināties, tomēr 2023. gada jūnijā tā joprojām bija 6,4% līmenī.
Mājsaimniecībām nākas cīnīties ar pieaugošo dzīves dārdzību, un gandrīz visas ES dalībvalstis pēdējā gada laikā ir palielinājušas algu nominālo stundas likmi, taču šis pieaugums nesasniedz inflācijas tempu.
Reālā stundas alga no 2022. gada pirmā ceturkšņa līdz 2023. gada pirmajam ceturksnim vairākās ES valstīs piedzīvojusi ievērojamu kritumu, jo stundas likmes samazinājums pārsniedzis 5%. Lielākais tas bijis Ungārijā: -15,6%, kam ar -13,4% seko Latvija. Straujš reālās algas kritums reģistrēts arī Čehijā (-10,4%) un Zviedrijā (-8,4%). Tikmēr Lietuvā un Igaunijā reālā alga samazinājusies par attiecīgi 5,8 un 4,9%. Vienīgās divas valstis, kur reālā alga augusi, ir Beļģija un Nīderlande (attiecīgi – par 2,9 un 0,4%).
