Skrējiens uz klimatneitralitāti – lēnīga tipināšana

2024. gada decembrī apritēs pieci gadi kopš Eiropas Savienība (ES) nāca klajā ar ambiciozo Zaļo kursu, kurš paredz līdz 2050. gadam Eiropas Savienībai kļūt klimatneitrālai. Tas nozīmē, ka radītajām siltumnīcefekta gāzu emisijām jābūt vismaz vienādām ar to emisiju apjomu, ko varam piesaistīt.

Tomēr gandrīz četru gadu laikā paveiktais ekspertus dara bažīgus – jūnijā dibinātā Eiropas Klimata neitralitātes observatorija (EKNO) savā pirmajā ziņojumā secinājusi, ka tikai vienā nozarē virzība uz klimatneitralitāti notiek nepieciešamajā ātrumā. Desmit blokos virzība ir pārāk lēna, bet divās nozarēs situācija pat pasliktinājusies. 

Vai klimatneitralitātes mērķi vispār izdosies sasniegt? Jau nākot ar to klajā, bija skaidrs, ka būs jāmaina fundamentāli ieradumi – ko un kā  ražojam, patērējam, kā pārvietojamies un ēdam. Mērķu sasniegšanai ES institūcijas izziņojušas dažādas darbības, lai valdības, uzņēmumi un iedzīvotāji dotos pārmaiņu virzienā, taču šobrīd acīmredzami klibo teju visu uzdevumu izpilde. Politikas veidotājiem būs vien jāsēžas pie galda un jādomā, kā paātrināt šo skrējienu klimatneitralitātes virzienā. Jau šobrīd ir skaidrs, ka viegla pastaiga vai neliels riksītis nebūs pietiekams.

Emisijas arvien radām, ne piesaistām

EKNO savā ziņojumā izpētījis 13 lielākās nozares jeb blokus, kurās nepieciešamas būtiskas izmaiņas, lai 2050. gada mērķi kļūtu par realitāti. Kopumā vērtēti 104 rādītāji par līdz šim sasniegto. 

Vienīgā nozare, kurā klimatneitralitātes mērķus izdotos sasniegt, ja nākamo 27 gadu laikā pārmaiņu tempos nekas nemainītos, būtu pārvaldība. EKNO norāda, ka rezultātam par labu nācis gan ES 2021. gada Klimata tiesību akts, gan 2018. gada Pārvaldības regulas pieņemšana. Tāpat arī īpašs progress panākts daudzās valstīs, kur pieņemti visaptveroši klimata pamatlikumi, kā arī iedzīvotāju vidū pieaug uzticība šādam pārvaldes modelim.
 

Daudzsološs, tomēr pārāk lēns progress novērojams elektroenerģijas, tīro tehnoloģiju un taisnīgas pārejas blokos. 

Savukārt krietni par lēnu virzība uz klimatneitralitāti notiek lauksaimniecības, rūpniecības, mobilitātes, celtniecības, pielāgošanās, dzīvesveida un ārējo darbību blokos. 

Diemžēl divās nozarēs situācija pasliktinājusies – finansēs un oglekļa emisiju samazināšanā. EKNO uzsver, ka problēmas ar finansēm var novest pie visa klimatneitralitātes plāna neizdošanās, jo šobrīd ir ļoti nepieciešamas investīcijas ekonomikas radīto emisiju samazināšanā. Ik gadu investīcijām klimata mērķos būtu jāsasniedz 360 miljardus eiro. Tikmēr turpinās investīcijas fosilo kurināmo projektos. EKNO norāda, ka kopumā politikas veidotāji pēdējo gadu laikā devuši vairākus nepareizus signālus, gan samazinot vides nodokļus, gan palielinot subsīdijas un finansējumu fosilajiem kurināmajiem. 

Savukārt oglekļa emisiju piesaiste ir vitāli svarīga, tam kalpojot par atsvaru emisiju starpībai, kas rodas pēc tam, kad uzņēmums paveicis visu, kas ir tehniski un ekonomiski iespējams, lai samazinātu radītās emisijas. Sliktā ziņa ir tā, ka ik gadu dažādu darbību rezultātā (atmežošana, jaunu mežu pārāk lēna atjaunošana u. c.) oglekļa piesaiste arvien samazinās: pēdējos gados vidēji par 14 metriskajām tonnām (Mt) CO2e (oglekļa dioksīda ekvivalents, ar ko salīdzina visu siltumnīcefekta gāzu emisijas pret oglekļa dioksīda emisijām), kaut gan līdz 2030. gadam oglekļa piesaiste būtu katru gadu jāpalielina par 6 MtCO2e. 

Drīzumā gan esot gaidāms jauns Augsnes oglekļa likums, kas varētu uzlabot oglekļa krājumus augsnē. 

Tāpat jaunajā ES mežu stratēģijā ir izklāstītas iespējas, kā uzlabot mežu kvantitāti un kvalitāti, stiprināt to aizsardzību, atjaunošanu un noturību. Taču tas viss vēl pagaidām ir tikai uz papīra, kamēr dzīvē situācija neuzlabojas vai pat pasliktinās.

Tehnoloģiskais optimisms

Ziņojumā nav plaši vērtēts katras ES dalībvalsts sniegums minētajās nozarēs, taču vietām valstis ir minētas kā sliktais vai labais piemērs. Latvija apmēram 250 lappušu garajā ziņojumā minēta piecas reizes – lielākoties atzinīgi.

Dzīvesveida un lauksaimniecības sektorā svarīgi ir samazināt gaļas patēriņu. Ziņojumā norādīts, ka Latvijā, Polijā, Rumānijā u. c., lielākoties Austrumeiropas valstīs,  jau kopš 2000. g. sākuma samazinājies gaļas patēriņš un mums jau šobrīd tas ir zem līmeņa, kas būtu jāsasniedz. Interesanti, ka daļa valstu cenšas nevis atteikties no gaļas, bet gan likt uzsvaru uz lokāli audzētu un ekoloģiski tīru produktu izmantošanu. Piemēram, Itālijas plāns ir 50% no visām publiski pieejamajām ēstuvēm nodrošināt vietējo bioloģisko pārtiku. Arī Latvija apņēmusies spert līdzīgu soli, bet 30%, nevis 50% apmērā. EKNO ieskatā gan veģetārā diēta samazina radītās emisijas krietni vairāk nekā lokāli un bioloģiski audzēta pārtika.
Biedrības “Zaļā brīvība” klimata un enerģijas eksperts Jānis Brizga sacīja, ka piekrīt ziņojuma autoriem viņu secinājumos, ka virzība uz klimatneitralitāti notiek, taču pārāk lēni. Mazliet plašāk iztirzājot, kā ar klimata mērķiem gājis Latvijai, Brizga norādīja, ka starp labajiem piemēriem jāmin rūpniecība un enerģētika. 

Rūpniecībā uzreiz pēc PSRS sabrukuma aizvērusies virkne piesārņojošo rūpnīcu, ko esam aizstājuši ar modernākām ražotnēm un tehnoloģijām, bet enerģētikā Latvijai par labu spēlē HES.

“Pretējā virzienā esam devušies, piemēram, transportā. Sabiedriskā transporta pārvadājumi samazinās, pārejam uz privāto transportu. No valsts risinājumus šai problēmai neredzu. Daļēji to var izskaidrot ar to, ka tie nav populāri lēmumi. Tas arī prasa lielas investīcijas. Otra problēma ir lauksaimniecība, kur palielinās emisijas, jo pieaug intensitāte. Arī mežsaimniecība kādreiz Latvijā piesaistīja emisijas, bet tagad – rada emisijas.”

Vai izdosies mērķus sasniegt? Brizga skaidru atbildi nesniedz, norādot, ka ES apņemšanās ir balstīta tehnoloģijās, kuras vēl nav komercializētas. Viņš arī uzskata, ka ir jāmainās cilvēku dzīvesveidam. Taču pašas “Zaļās brīvības” aptaujas rāda, ka cilvēki nelabprāt vēlas atteikties no gaļas ēšanas, pāriet uz sabiedrisko transportu vai elektroauto.

Jāuzlabo mērķu sasniegšanas uzraudzība

Kas jāmaina? EKNO novērtējumā uzsvērusi, ka politikas veidotājiem steidzami nepieciešams izveidot īpašu klimatneitralitātes sasniegšanas izsekošanas sistēmu, kas spētu skaidri un visaptveroši norādīt, kur progress ir pietiekams, kur tas nav pietiekami straujš un kur varbūt pat situācija pasliktinās. Tas palīdzētu resursus pārvirzīt no nozarēm, kur situācija uzlabojas vēlamā tempā uz nozarēm, kur temps krietni jāpalielina. EKNO norāda, ka 

Eiropas Komisijai pat ir pienākums novērtēt progresu, bet uzraudzības sistēmas tam nav gana detalizētas.

Mazliet pakritizējot EKNO ziņojumu, jāteic, ka, kaut gan ziņojumā aktīvi vairākkārt minēts, ka nepieciešamas izmaiņas nozarēs, kurās izmaiņas ir pārāk lēnas, organizācija nenāk klajā ar konkrētiem priekšlikumiem. No otras puses – kā norāda pati organizācija, lēmumi ir jāpieņem nevis viņiem, bet politikas veidotājiem.

Jāpiezīmē, ka septembrī ir gaidāms pašas Eiropas Komisijas klimatneitralitātes progresa ziņojums.

Viedoklis

Klimata eksperts Jānis Brizga.

Foto: Karīna Miezāja / Latvijas Mediji

Klimata eksperts Jānis Brizga: “Ir tāds tehnoloģiskais optimisms visā politikā – ar domu, ka radīsies tehnoloģijas, kuras palīdzēs savākt oglekli no skursteņiem utt. Teorētiski jau tagad ir tās tehnoloģijas, bet vēl pārāk dārgas. Kad šīs tehnoloģijas būs plaši ieviešamas, tad iespējas krietni pieaugs.”

Tepat, Eiropā.

Foto: Latvijas Avīze