13.1 °C
Bekas Adamašvili literārais ceļojums - grāmata "Šajā romānā visi mirst" pie lasītājiem nonāca jau pirms vairākiem mēnešiem, kas devis lasītājiem iespēju izteikt savu viedokli par šo nevienozīmīgo darbu.
Jaunais gruzīnu autors sniedz dziļāku izpratni par to, kā darbojas literatūra. Romānā piedalās daudzveidīgi un neparasti tēli, piemēram, nogurusi Nāve, izdomāts tēls Memento Mori, pašpasludināts detektīvs Metjū, feministe Lea, profesors Arno un citi. Šie varoņi ved lasītāju cauri pasaules glābšanas misijai, kurā netrūkst negaidītu izaicinājumu un pavērsienu.
"Tā ir ļoti oriģināla, izklaidējoša un parodiska grāmata, kur liela nozīme ir formai,"
Nona Tauriņa, grāmatas tulkotāja.
Lūk, ko lasītāji saka par šo neparasto grāmatu:
"Postmodernisma romāns literatūras gardēžiem, kuri nebaidās no literārā huligānisma, melnas ironijas un psihodēlijas lappusēs. Gruzīnu rakstnieks Beka Adamašvili ir parādījis, kā izskatās absolūtā literārā brīvība- gan rakstītā formā, gan domu lidojumā, kurā iespējams maisīt kopā gadsimtus, žanrus, stilistisko formu un pat galaktikas. Šķiet viņa rakstoši radošā huligānisma brīvība nāk no darba reklāmas aģentūrā- izsaucot dažādas emocijas no lasītāja (patērētāja), šedervam robežojoties ar pilnīgu absurdu. Starp citu, arī šajā romānā viņš pieskaras reklāmas industrijai. Pilnīga formas brīvība- filozofiska fantāzija un Kokošanes planētas piezīmes mijas ar lugu, karikatūrām, iespiežot pa vidu spoilerus, autora zīmējumus, burtu formāta daudzveidību un pasaku elementus.
Adamašvili savā postmodernajā romānā ļauj iztēloties, kā būtu, ja rakstnieku radītie varoņi dzīvotu neatkarīgu dzīvi no grāmatas, tāpat arī akcentējot aizgājušo klasiķu darbus un pasaku nozīmi. Autors reizē ar savu varonu Memento Mori atdzīvina tādus rakstniekus kā Hemingveju, Šekspīru un Dostojevski. Tikpat liela nozīmē šeit ir Nāvei, kuram ir piedēvētas cilvēciskas īpašības," grāmatu blogere, Sandra Koka.
"Romāns, kura saturs jau stipri vien tiecas pārstāvēt metamodernismu, ļaujot lasītājiem izjust negaidītu spēles prieku. Te ir bezgalīgi daudz atsauču uz visdažādākajiem literatūras žanriem un tekstiem, to formām, popkultūras faktiem un filosofiju, tāpēc grāmatas lasīšanas procesu var pielīdzināt datorspēļu līkločiem. Pievarot vienu posmu, tu pat nevari nojaust, kas sagaidīs nākamajā līmenī, un tomēr te nu tas ir – iztēlē skan 8bit mūzikas džingliņš, grāmatas lapas rotā itin kā Paint'ā radītas ilustrācijas, un tu dodies tālāk neparedzamajā. Grāmata, kas atgādina, ka mums visiem biežāk vajadzētu dauzīties," rakstniece un dramaturģe, Rasa Bugavičute-Pēce.
"Patiesi aizraujoši, tik daudz visa kā lasītājam pazīstama. Tik aizraujoši, ka brīžiem sāk palikt palikt apnicīgi. Un brīziem ir sajūta, ka notiek balansēšana uz banalitāšu robežas. Absurda rotaļa un forma kā hameleons. Bet vispār, man tīri labi patika," tā grāmatu blogere Lilita Linkeviča.
"Kā man patika grāmatas sākums. Tik labs un melns humors. Biju noskaņojusies, ka šī būs totāli mana grāmata, bet tomēr nebija. Manai gaumei tā bija pārāk laikmetīga.
Jā, grāmatas prologs bija fantastisks, bet grāmatas turpinājumu precīzi aprakstīja @ilu_books – man salūza smadzenes.
Postmodernisma darbs, kas ir par visu un neko.
Grāmatā ir daudz atsauču uz citiem darbiem – teju varētu teikt, ka tas sastāv no tām. Grāmatas lapās satiksiet (ja būsiet gana drosmīgs lasītājs) Nāvi, Šekspīru, Hemingveju un Dostojevski, kuros autors iepūtis savu dvašu.
Moderno mākslu ne vienmēr ir vienkārši saprast, tāpat kā postmodernismu literatūrā. Mana galvenā atziņa pēc šī darba – postmodernisms laikam tomēr nebūs man. Huligānisms un robežu testēšana literatūrā ir forši, bet šeit priekš manis visa kā bija par daudz.
Mīļākais citāts: "Cik daudz grāmatu un cik maz laika." Grāmatu blogere, Ieva Strazdiņa.
"Literatūra te ir galvenā varone, tāpat kā nāve. Tās abas taču ir eksistenciālas. Grāmatas lapas ir varoņu rotaļu laukums. Vismaz uz kādu laiku aizmirsīsi, ka dzīvo grūtos laikos, pasaules katastrofā un kataklizmās. Ko gan citu no literatūras var vēlēties?" grāmatas tulkotāja, Nona Tauriņa.
Šis romāns ir izcils piemērs tam, cik neviennozīmīgs un daudzslāņains var būt literārais darbs. Tas spēj aizraut lasītāju ar savu neparasto formu, kurā filosofiska fantāzija savijas ar karikatūrām un pasaku elementiem. Romāns paplašina tradicionālās literatūras robežas, piedāvājot neparedzamus sižeta pavērsienus un intelektuālu humoru. Šis viennozīmīgi ir romāns, kas rosina lasītājos interesi un aicina tos uz diskusiju.
