22 °C
Krievijas dezinformācijai ir pieejams mazāk instrumentu nekā iepriekš, bet vai tās ietekme mazinājusies? Diskutē Sandra Kalniete, Eiropas Parlamenta deputāte, ziņotāja īpašajā komitejā par ārvalstu iejaukšanos Eiropas Savienības demokrātiskajos procesos, Edvīns Šnore, Saeimas deputāts (Nacionālā apvienība), Iekšējās drošības apakškomisijas vadītājs, Rihards Bambals, Valsts kancelejas Stratēģiskās komunikācijas koordinācijas departamenta vadītājs, Nika Aleksejeva, vadošā digitālās vides pētniece Baltijas valstīs.
Lielie Krievijas dezinformācijas instrumenti tiešā veidā Latvijā vairs nav pieejami. Bet kāpēc tai joprojām ir ietekme?
R. Bambals: Pagājušajā gadā Valsts kancelejas veiktajā socioloģiskajā aptaujā Latvijas cittautiešu vidū desmit procenti vaļsirdīgi atzinās, ka joprojām lieto Krievijas televīzijas kanālus (pēc NEPLP lēmumiem par Kremļa kanālu ierobežošanu). Tiek izmantoti satelīti un dažādi līdzekļi internetā, no kuriem galvenie ir sociālo mediju platformas "TikTok" un "Telegram". Tur diezgan brīvi jebkurš var uztaisīt kontu un sekot līdzi Kremļa propagandistiem, kuri kopš kara sākuma šajos kanālos ir aktivizējuši savu darbību, veidojot arvien jaunus kontus. Līdz ar to es gribētu kliedēt mītu, ka Kremļa plašsaziņas līdzekļi Latvijā ir pilnībā nepieejami.
E. Šnore: Pat ja propagandas izplatību pilnībā nogriež, cilvēki tik un tā meklē to, ko viņi vēlas atrast. Nebūtu pareizi apgalvot, ka viņi nonākuši Krievijas propagandas ietekmē un tāpēc uzskata, ka Putins ir labs un Krievijai jāuzvar karā. Šiem cilvēkiem vienmēr ir bijis tāds uzskats, viņi vienmēr ir atbalstījuši Krieviju un uz šo valsti raudzījušies ar simpātijām. Līdz ar to sagaidīt, ka viņi atbalstīs kaut ko, kas ir pretējs viņu uzskatam, ir naivums.
Labs piemērs viņu nelokāmajai pārliecībai ir Buča. Ir taču pierādīts, ka vietējie iedzīvotāji ir nogalināti laikā, kad šo pilsētu bija okupējis Krievijas karaspēks.
Bet tos, kuri visu laiku raudzījušies uz Krieviju ar simpātijām, tas neinteresē, jo viņiem ir sava pārliecība, ka to izdarījuši paši ukraiņi. Tāpēc esmu diezgan skeptisks, ka pret to iespējams cīnīties, mēģinot pārliecināt cilvēkus ar informatīviem līdzekļiem. Latvijā šī pārliecināšana notiek jau vairāk nekā trīsdesmit gadus. Tagad to dara gan "Latvijas Radio 4", gan LTV, taču šajā ziņā nav panākumu.
S. Kalniete: Informācijas ierobežošana ir tikai virsējais slānis – tās ir darbības, kas kaut ko pārtrauc, un tas, kas tiek pārtraukts, aizplūst kaut kur citur un sasniedz cilvēku citādā formā. Eiropas Savienības līmenī ir jāveido pienācīga un stabila finansējuma bāze tām sabiedriskajām organizācijām, kas veicina sabiedrībā medijpratību un nodrošina faktu pārbaudi. Bet ļoti svarīga ir izglītības sistēma, lai cilvēki pārtrauktu domāt plakani un saprastu, ka mēs dzīvojam pasaulē, kur fakts paliek fakts, un viss ir atkarīgs, no kura punkta uz to skaties.
Nika, jūs pētāt ne tikai dezinformācijas saturu, bet arī to, kā tā tiek pasniegta. Vai kopš pagājušā gada 24. februāra šajā ziņā ir jūtamas kādas izmaiņas?
N. Aleksejeva: Vēstījumos nav būtisku izmaiņu. Joprojām tiek izplatīts, piemēram, tas, ka Latvijā plaukstot nacisms, ka šeit atrodoties ASV veidotas bioloģiskās laboratorijas... Diemžēl ne tikai "TikTok" un "Telegram", bet arī "YouTube" pārpublicē un rada tādu saturu, kas atbilst Kremļa interesēm. Mēs redzam pēc Latvijā nesen veiktajām aptaujām, ka pārsvarā cittautieši uzskata, ka tieši ASV vai NATO ir tie, kas izraisīja šo konfliktu un nes atbildību par to, bet Krievija tikai reaģējusi. Tas nenoliedzami ir izdevīgs vēstījums Krievijai – cīnīties ar ASV un NATO ir daudz godājamāka pozīcija nekā teikt, ka mēs esam pret Baltijas valstīm, kuras parasti pasniedz kā mazas, nevarīgas un atkarīgas no ASV.
Klāt nācis jauns vēstījums, ka ASV Federālais drošības dienests kontrolē visus plašsaziņas līdzekļus tīmekļa vietnēs. Tas noved pie secinājuma, ka tiek radīti spoguļa naratīvi. Cilvēki, kas dzīvo Krievijas informatīvajā telpā, ir novērojuši, ka tā tiek kontrolēta no Krievijas puses. Ja to var Krievija, tad kāpēc to tikpat labi nevarētu darīt arī ASV dienesti! Tātad nevienam nevar uzticēties.
Šī spoguļošana, no vienas puses, liek cilvēkam apmaldīties, jo zūd orientieri – ja vieni ir slikti un otri arī ir slikti, tad kur man palikt?
Bet, no otras puses, tas neļauj vienoties, jo nav neviena objektīva kopsaucēja, par ko varētu runāt.
Tā kā Latvijā tika veiktas vairākas darbības, lai fiziski ierobežotu dezinformācijas radīšanu, tad tie, kas izplata klaji naidīgo saturu pret Latviju, vairs neatrodas Latvijā. Visspilgtākais piemērs ir "Baltijas antifašistu" "Telegram" kanāls, kur visi zināmie tā satura radītāji ir aizbēguši uz Krieviju, ieguvuši tur politisko patvērumu un sāk izmantot mocekļa argumentu – lūk, kā mūs Latvijā vajā, bet Krievijā glābj.
Turpinās ietekmēšanas kampaņas populārajos sociālajos tīklos, bet tās ierobežojošo mehānismu dēļ kļuvušas daudz paviršākas. Jauns drauds ir krāpšana sociālajos tīkos, kur tiek, piemēram, izvilinātas paroles un kodi caur dažādām viltus akcijām, loterijām, lai pārņemtu sociālā tīkla lietotāja kontu, kuru pēc tam var izmantot kādā dezinformācijas kampaņā.
S. Kalniete: Tie finansiālie līdzekļi un arī tehnoloģijas, ko Krievija izmanto, lai izplatītu savu propagandu, nodrošina daudz lielāku apriti nekā padomju laikā, bet stereotipi gan kopš tiem laikiem nav mainījušies – manai paaudzei tas nav nekas jauns.
