Clear 14.1 °C
P. 19.07
Digna, Jautrīte, Kamila
Rihards Bambals un Nika Aleksejeva.
Rihards Bambals un Nika Aleksejeva.
Foto: Karīna Miezāja / Latvijas Mediji

Krievijas dezinformācijai ir pieejams mazāk instrumentu nekā iepriekš, bet vai tās ietekme mazinājusies? Diskutē Sandra Kalniete, Eiropas Parlamenta deputāte, ziņotāja īpašajā komitejā par ārvalstu iejaukšanos Eiropas Savienības demokrātiskajos procesos, Edvīns Šnore, Saeimas deputāts (Nacionālā apvienība), Iekšējās drošības apakškomisijas vadītājs, Rihards Bambals, Valsts kancelejas Stratēģiskās komunikācijas koordinācijas departamenta vadītājs, Nika Aleksejeva, vadošā digitālās vides pētniece Baltijas valstīs.

Reklāma

Lielie Krievijas dezinformācijas instrumenti tiešā veidā Latvijā vairs nav pieejami. Bet kāpēc tai joprojām ir ietekme?

R. Bambals: Pagājušajā gadā Valsts kancelejas veiktajā socioloģiskajā aptaujā Latvijas cittautiešu vidū desmit procenti vaļsirdīgi atzinās, ka joprojām lieto Krievijas televīzijas kanālus (pēc NEPLP lēmumiem par Kremļa kanālu ierobežošanu). Tiek izmantoti satelīti un dažādi līdzekļi internetā, no kuriem galvenie ir sociālo mediju platformas "TikTok" un "Telegram". Tur diezgan brīvi jebkurš var uztaisīt kontu un sekot līdzi Kremļa propagandistiem, kuri kopš kara sākuma šajos kanālos ir aktivizējuši savu darbību, veidojot arvien jaunus kontus. Līdz ar to es gribētu kliedēt mītu, ka Kremļa plašsaziņas līdzekļi Latvijā ir pilnībā nepieejami.

E. Šnore: Pat ja propagandas izplatību pilnībā nogriež, cilvēki tik un tā meklē to, ko viņi vēlas atrast. Nebūtu pareizi apgalvot, ka viņi nonākuši Krievijas propagandas ietekmē un tāpēc uzskata, ka Putins ir labs un Krievijai jāuzvar karā. Šiem cilvēkiem vienmēr ir bijis tāds uzskats, viņi vienmēr ir atbalstījuši Krieviju un uz šo valsti raudzījušies ar simpātijām. Līdz ar to sagaidīt, ka viņi atbalstīs kaut ko, kas ir pretējs viņu uzskatam, ir naivums. 

Labs piemērs viņu nelokāmajai pārliecībai ir Buča. Ir taču pierādīts, ka vietējie iedzīvotāji ir nogalināti laikā, kad šo pilsētu bija okupējis Krievijas karaspēks. 

Bet tos, kuri visu laiku raudzījušies uz Krieviju ar simpātijām, tas neinteresē, jo viņiem ir sava pārliecība, ka to izdarījuši paši ukraiņi. Tāpēc esmu diezgan skeptisks, ka pret to iespējams cīnīties, mēģinot pārliecināt cilvēkus ar informatīviem līdzekļiem. Latvijā šī pārliecināšana notiek jau vairāk nekā trīsdesmit gadus. Tagad to dara gan "Latvijas Radio 4", gan LTV, taču šajā ziņā nav panākumu.

Sandra Kalniete.

S. Kalniete: Informācijas ierobežošana ir tikai virsējais slānis – tās ir darbības, kas kaut ko pārtrauc, un tas, kas tiek pārtraukts, aizplūst kaut kur citur un sasniedz cilvēku citādā formā. Eiropas Savienības līmenī ir jāveido pienācīga un stabila finansējuma bāze tām sabiedriskajām organizācijām, kas veicina sabiedrībā medijpratību un nodrošina faktu pārbaudi. Bet ļoti svarīga ir izglītības sistēma, lai cilvēki pārtrauktu domāt plakani un saprastu, ka mēs dzīvojam pasaulē, kur fakts paliek fakts, un viss ir atkarīgs, no kura punkta uz to skaties.

Nika, jūs pētāt ne tikai dezinformācijas saturu, bet arī to, kā tā tiek pasniegta. Vai kopš pagājušā gada 24. februāra šajā ziņā ir jūtamas kādas izmaiņas?

N. Aleksejeva: Vēstījumos nav būtisku izmaiņu. Joprojām tiek izplatīts, piemēram, tas, ka Latvijā plaukstot nacisms, ka šeit atrodoties ASV veidotas bioloģiskās laboratorijas... Diemžēl ne tikai "TikTok" un "Telegram", bet arī "YouTube" pārpublicē un rada tādu saturu, kas atbilst Kremļa interesēm. Mēs redzam pēc Latvijā nesen veiktajām aptaujām, ka pārsvarā cittautieši uzskata, ka tieši ASV vai NATO ir tie, kas izraisīja šo konfliktu un nes atbildību par to, bet Krievija tikai reaģējusi. Tas nenoliedzami ir izdevīgs vēstījums Krievijai – cīnīties ar ASV un NATO ir daudz godājamāka pozīcija nekā teikt, ka mēs esam pret Baltijas valstīm, kuras parasti pasniedz kā mazas, nevarīgas un atkarīgas no ASV.

Klāt nācis jauns vēstījums, ka ASV Federālais drošības dienests kontrolē visus plašsaziņas līdzekļus tīmekļa vietnēs. Tas noved pie secinājuma, ka tiek radīti spoguļa naratīvi. Cilvēki, kas dzīvo Krievijas informatīvajā telpā, ir novērojuši, ka tā tiek kontrolēta no Krievijas puses. Ja to var Krievija, tad kāpēc to tikpat labi nevarētu darīt arī ASV dienesti! Tātad nevienam nevar uzticēties. 

Reklāma
Reklāma

Šī spoguļošana, no vienas puses, liek cilvēkam apmaldīties, jo zūd orientieri – ja vieni ir slikti un otri arī ir slikti, tad kur man palikt? 

Bet, no otras puses, tas neļauj vienoties, jo nav neviena objektīva kopsaucēja, par ko varētu runāt.

Tā kā Latvijā tika veiktas vairākas darbības, lai fiziski ierobežotu dezinformācijas radīšanu, tad tie, kas izplata klaji naidīgo saturu pret Latviju, vairs neatrodas Latvijā. Visspilgtākais piemērs ir "Baltijas antifašistu" "Telegram" kanāls, kur visi zināmie tā satura radītāji ir aizbēguši uz Krieviju, ieguvuši tur politisko patvērumu un sāk izmantot mocekļa argumentu – lūk, kā mūs Latvijā vajā, bet Krievijā glābj.

Turpinās ietekmēšanas kampaņas populārajos sociālajos tīklos, bet tās ierobežojošo mehānismu dēļ kļuvušas daudz paviršākas. Jauns drauds ir krāpšana sociālajos tīkos, kur tiek, piemēram, izvilinātas paroles un kodi caur dažādām viltus akcijām, loterijām, lai pārņemtu sociālā tīkla lietotāja kontu, kuru pēc tam var izmantot kādā dezinformācijas kampaņā.

S. Kalniete: Tie finansiālie līdzekļi un arī tehnoloģijas, ko Krievija izmanto, lai izplatītu savu propagandu, nodrošina daudz lielāku apriti nekā padomju laikā, bet stereotipi gan kopš tiem laikiem nav mainījušies – manai paaudzei tas nav nekas jauns.

Runājot par faktu pārbaudi, kura ir uzlikta kā pienākums lielajiem sociālo tīklu turētājiem un īpašniekiem, tad, jāteic, ka tie darbojas galvenokārt angļu valodā. 

Ja dezinformācija parādījusies, piemēram, franču valodā, paiet diezgan ilgs laiks, kamēr izdodas apturēt tās tālāku izplatību. 

Šajā jomā Eiropas Savienībā līdz pat 2019. gadam nebija nekādu tiesību aktu. Tikai patlaban tiek mēģināts ieviest likuma ietvaru. Tas nav viegli, jo ir jūtams spiediens no "Google" un citiem lielajiem sociālo tīklu monopoliem.

Prokremliskie portāli apsūdz Latviju rusofobijā, klaji naidīgi vēršas pret valsts valodas politiku, dezinformējot sabiedrību. Vai tomēr nav tā, ka eļļu ugunij pielej arī Latvijas sabiedriskie mediji? Piemēram, 9. augustā pārraidītais sižets "LTV7" "Rus.lsm.lv" par Maskavas namu Rīgā. Svetlana Zaiceva pauž, ka iepriekšējam nama vadītājam neesot kaut kas kārtībā ar veselību, ka viņš atļāvies noņemt, viņasprāt, no šā vēsturiskā nama plāksni ar nama nosaukumu, ka tas esot vandalisma akts. Vai arī sižets par 74 gadus veco Natāliju LTV ziņu raidījumā "Panorāma", kuru invalīdu ratos ved uz valsts valodas eksāmenu un kura LTV žurnālistei stāsta, ka tas esot genocīds pret krieviem visīstākajā tā formā, bet sabiedriskais medijs abus šos paziņojumus pārraida bez kādiem komentāriem. Vai nav tā, ka tieši šādi sižeti visvairāk ietekmē svārstīgos prātus un vairo Krievijas propagandas auglīgumu Latvijā?

E. Šnore: Mani nepārsteidza, kā tika atspoguļots sižets par Maskavas namu. Ko tur brīnīties, ja "LTV7" krievu valodā raidošajā kanālā strādā žurnālisti, kuri iepriekš strādājuši tajos televīzijas kanālos, kurus NEPLP ir aizliegusi. 

Reklāma
Reklāma

Tur strādā arī tādi žurnālisti, kurus Krievijas vēstniecība ir apbalvojusi ar naudas balvām par viņu veikumu.

S. Kalniete: Kad noskatījos sižetu par sievieti, kuru ved uz valsts valodas eksāmenu un kura apgalvo, ka tas esot genocīds pret krieviem, man bija pilnīgi skaidrs, ka tas Kremļa kanālos tiks tiražēts neskaitāmas reizes.

N. Aleksejeva: Tā nav dezinformācija, tas ir ļaunprātīgs saturs. Dezinformācija būtu tad, ja faktoloģiski nepareizi apgalvojumi parādītos sistemātiski un mērķtiecīgi. Šajā gadījumā lielākais pārmetums ir par to, ka žurnāliste ļāva izteikties jaunajai Maskavas nama vadībai un nekas tālāk netika paskaidrots. Izskatās, ka digitālajā laikmetā žurnālistika nosvērusies vairāk uz kvantitāti un mazāk – uz kvalitāti.

Edvīns Šnore.

E. Šnore: Jūs uz to raugāties ļoti teorētiski. Es aicinātu paskatīties uz to pašu "LTV7" "Rus.lsm.lv" vai "LR4" vairāk no tā uzstādījuma, kuru minēja Kalnietes kundze, proti, kāpēc viens vai otrs notikums tiek attēlots tā un ne citādi. Tas nav saistīts tikai ar ļoti formālām žurnālistikas lietām – varēja komentēt, bet to neizdarīja, jo sižetam vajadzēja būt pēc iespējas īsākam. Tā gluži nav. Diemžēl jākonstatē, ka daudziem Latvijas krievu žurnālistiem Krievijas vēstījumi šķiet visnotaļ pieņemami. Piemēram, man piezvanīja žurnāliste no "LR4" un mēģināja sarunāt interviju Krievijas televīzijas kanālam NTV. Teicu, ka esmu nepatīkami pārsteigts par šādu piedāvājumu, bet žurnāliste mani mierināja, ka viss būšot kārtībā – tikai nedaudz pavaicāšot par NATO, ka tajā kanālā strādājot viņas draugi utt. Kad uzmanības centrā bija okupācijas pieminekļa nojaukšana Pārdaugavā, "LR4" piezvanīja kāda kundzīte un pateica, ka vajagot nogalināt tos, kas ir parakstījušies par nojaukšanu. Žurnāliste uz to nereaģēja. Ir pilnīgi skaidrs, ka tā ir tendence un nav pareizi to norakstīt tikai uz žurnālistikas teorētiski abstraktām lietām.

R. Bambals: Apgalvojums, ka sabiedriskās televīzijas kanāls apzināti nodarbojas ar dezinformāciju, ir ļoti nopietna apsūdzība. Ar dezinformāciju mēs saprotam apzinātu maldināšanu, lai sasniegtu politisku, finansiālu vai cita veida labumu konkrētajai pusei.

E. Šnore: Man jautājums Bambala kungam: vai, jūsuprāt, ir normāli, ka Latvijas sabiedriskajā medijā krievu valodā raidošajās ziņās strādā cilvēki, kuri ir saņēmuši naudas balvas par saviem sižetiem no Krievijas vēstniecības?

R. Bambals: Nē, tas nav normāli.

S. Kalniete: Edvīn, tad, kad Eiropas Parlamentā sāku strādāt ar dezinformācijas jautājumiem, man bija virspusējs priekšstats par tiem. Vēlāk, kad man kopā ar citiem deputātiem bija iespēja noklausīties 180 ekspertus, kuri dezinformāciju bija pētījuši no visām pusēm, droši varu apgalvot, ka jautājums, kuru jūs uzdevāt, ir viens no visbūtiskākajiem. 

Dezinformācijas un ļaunprātīgas informācijas izplatīšanā tiek ieguldīts neiedomājami liels naudas apjoms. 

Krievija ir viena no lielākajām finansētājām, bet daudz neatpaliek arī Ķīna, Saūda Arābija un Irāna. Katra no šīm valstīm finansē tām interesējošas lietas. Krievijai vienmēr ir bijusi interese atrast citās valstīs savus aģentus, kuri papildina un vairo tās ideoloģiju. Tā ir liela problēma, ka Eiropā cara impērijas vēsturiski iestrādātais rusofilijas slānis, kuru turpināja kopt padomju impērija, bagātīgi finansējot kreisos politiskos virzienus, partijas un to līderus, joprojām turpina attīstīties.

Reklāma
Reklāma

Mums jāapzinās, ka ārvalstu iejaukšanās tiek īstenota ar vismodernākajiem tehnoloģiskajiem līdzekļiem, koruptīvām metodēm un izdarot kiberuzbrukumus. Nākamā ASV prezidenta vēlēšanu kampaņas lielākais izaicinājums būs tas, kādā veidā Krievija iedarbinās mākslīgo intelektu, lai ar tā palīdzību palaistu dezinformāciju un būtiski ietekmētu rezultātu. Patlaban karš Ukrainā intensitātes ziņā ir iegājis palēninājumā, jo tiek vilkts laiks no Krievijas puses cerībā sagaidīt pārmaiņas Baltajā namā.

Pievērsīšu uzmanību arī tam, ka pilnīgi nesakārtots slānis, ko es personīgi uzskatu par visdramatiskāko, ir datu vākšana, glabāšana un tirgošana.

R. Bambals: Mēs apzināmies, ka Krievija savus nolūkus attiecībā pret Ukrainu un citām kaimiņvalstīm nemainīs. Arī šīs agresorvalsts spējas īstenot savus mērķus informatīvajā telpā, visticamāk, pieaugs. 

Tāpēc mums jāgatavojas tam, kā pasargāt mūsu valsts institūcijas un sabiedrību pret ļaundabīgu iejaukšanos no Krievijas puses. 

Mēs balstām savu aizsardzību uz trīs pīlāriem: efektīvu valsts institūciju komunikāciju, tostarp lai veicinātu sabiedrības uzticēšanos; kvalitatīviem, neatkarīgiem medijiem, kā arī sabiedrības psiholoģisko aizsardzību, spējot atpazīt metodes un taktiku, kad ar tevi manipulē, apstāties un ieslēgt domāšanu.

No teorijas viedokļa tas ir saprotams. Bet, kad daudzi klausās, piemēram, Šlesera uzstāšanos parlamentā, kur viņš Liānu Langu, kura sociālajos tīklos atkrievisko Latviju un par to ir saņēmusi iepriekšējā Valsts prezidenta Egila Levita atzinību, dēvē par provokatori un rīdītāju, radot aizdomas, ka viņa neesot tā, par ko uzdodas, atbalsts Šlesera partijai aug. Turklāt Saeimas priekšsēdētājs atļauj šādu ļaunprātīgu manipulēšanu ar sabiedrību, kura nekādā veidā nav saistīta ar plenārsēdē izskatāmo jautājumu. Tas, protams, nav vienīgais gadījums. Pēdējās socioloģiskās aptaujas par partiju reitingiem rāda, ka jūsu pieminētā "domāšanas ieslēgšana" nedarbojas.

R. Bambals: Tā ir politiskā retorika.

N. Aleksejeva: Ja atceramies Aldi Gobzemu, ko tik viņš no tribīnes nerunāja!

S. Kalniete: Bet es jums uzdošu pretjautājumu: ko jūs ieteiktu?

Saeimas priekšsēdētājam viņš bija jāpārtrauc...

E. Šnore: Es piedalījos tajā Saeimas sēdē. Šlesers un viņa partija ir mūsu sabiedrības spogulis, tāpat kā Rosļikova "Stabilitātei" un "Saskaņa". Runājot par darāmajiem darbiem, prioritātēm, kādas varētu būt topošajai valdībai šajā jautājumā, jāteic, ka līdztekus tiem trim punktiem, ko minēja Bambala kungs, 

ļoti būtisks punkts, sevišķi tagad, kad ir slēgti Krievijas televīzijas kanāli un bloķēta piekļuve tām tīmekļvietnēm, kas apdraud valsts drošību, ir pievērst uzmanību un pretdarboties Krievijas ietekmes aģentiem. 

Viņi nestrādā tik sekli, lai uzreiz varētu saprast viņu ļaunprātīgos nodomus. To retorika ir samērā vispārīga, bet kopumā viņu vēstījumi, kas pēc būtības ir Krievijas vēstījumi, tiek formulēti tā, lai rastu atbalstu sabiedrībā.

Reklāma
Reklāma

Mēs par maz koncentrējamies ne tikai uz krievu valodā raidošajiem medijiem, ko apmaksā valsts, bet arī valsts valodā tiražētajiem plašsaziņas līdzekļiem. Šo jautājumu esmu aktualizējis Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā, kā arī Iekšējās drošības apakškomisijā. Ar šo jautājumu ir jāstrādā aktīvāk, jo Krievija tērē milzu summas ietekmes aģentu uzpirkšanai. PSRS laikā Latvija šajā ziņā, ja skatās procentos, bija gandrīz pirmajā vietā Eiropā. Līdz ar to šodien mēs nevaram visu uzgrūst tikai gala lietotājam, aicinot būt medijpratīgam. Ir jāķeras vērsim pie ragiem un jārisina Krievijas ietekmes aģentu problēma.

Rihards Bambals.

R. Bambals: Mums ir atlikuši seši mēneši līdz nākamā gada februāra vidum, kad stāsies spēkā ES Digitālo pakalpojumu akts. Tiek liktas lielas cerības, ka šis akts Eiropas Savienības līmenī dos iespēju saukt sociālo mediju platformas pie atbildības un ierobežot dezinformāciju un ļaundabīgas operācijas. Bet tajā pašā laikā šis akts nekriminalizēs dezinformācijas izplatību. Ja dalībvalstī dezinformācijas izplatīšana nav kriminalizēta vai sodāma, platformai nav pienākuma, atsaucoties uz digitālo aktu, to ierobežot. Latvijā nav bijusi pilnvērtīga juridiska līmeņa izsvērta diskusija par iespējamiem normatīvo aktu grozījumiem šajā jomā, lai konkrētos dezinformācijas gadījumos, kad, piemēram, tiek nodarīts nopietns fizisks kaitējums cilvēkiem vai kaitējums sabiedrības veselībai, vai tiek apdraudēta nacionālā drošība, tiktu saņemts sods par apzinātu maldināšanu, lai gūtu labumu, kuras rezultātā cieš ievērojama sabiedrības daļa. Domājot par iejaukšanos demokrātiskajos procesos, tostarp arī no valsts iekšienes, rodas jautājums: vai valsts finansējumu saņemošās mūsu valsts politiskās partijas drīkst par šo finansējumu uzturēt botus, troļļus, manipulējot ar sabiedrību, lai gūtu sev politisku labumu? Šajā virzienā būtu jārīko juridiski izsvērta diskusija.

E. Šnore: Mums ir jāskatās patiesībai acīs – viens ir Kremļa boti, bet otrs ir žurnālisti vai politiķi, kuri ir Krievijas ietekmes aģenti. 

Galvenais ir nevis diskusijas, kuras ir bijušas Saeimā un kurās jūs, Bambala kungs, esat piedalījies, bet gan apmaksātas operācijas, kas tiek veiktas no Krievijas. Pret tām ir jācīnās!

N. Aleksejeva: Vai, jūsuprāt, Valsts drošības dienests dara par maz?

E. Šnore: Piemēram, tas, ka tiek pateikts, ka uzraksta noņemšana no Maskavas nama ir bijis vandalisms, tas taču nav likuma pārkāpums. Tādā veidā tiek pilināts katru dienu gadiem.

Vai pēc tā telefona zvana, kad žurnāliste jūs aicināja sniegt interviju, kuru grasījās izmantot Krievijas televīzijas kanālam, jūs ziņojāt Valsts drošības dienestam?

E. Šnore: Jā, iestādes tika informētas.

Kāda bija reakcija?

E. Šnore: Pieņēma zināšanai.

S. Kalniete: Esmu pārliecinājusies, ka Eiropas Savienības dalībvalstīs izpratne par draudiem no Krievijas ir ļoti dažāda. Tajā skaitā arī Latvijā tā visiem nav vienāda. Tiekoties ar cilvēkiem dažādos Latvijas novados, esmu pārliecinājusies, ka, runājot par Krievijas iebrukumu Ukrainā, vienmēr tur ir kāda balss, kas saka: nevar jau zināt, kā tur īsti ir. 

Mani uztrauc tas, ka cilvēki neredz pietiekami skaidri reālos draudus un ka Latvijā ir tik augsta atvērtība pelēkajai zonai, kas ir starp dezinformāciju un informāciju.

Nika Aleksejeva.

N. Aleksejeva: Vienmēr jau būs šī pelēkā zona, jo ļoti maz ir tādu lietu, kas ir melnas un baltas. Par karu runājot, mums ir skaidrs, kurš ir agresors un kurš ir upuris, bet ļoti daudzi notikumi kara laikā mēdz iekrist pelēkajā zonā. To panāk ar manipulācijām emociju līmenī, un mums ir jāstiprina noturība pret to. Tas ir izglītības jautājums.

Nesen Alekseja Navaļnija līdzgaitnieks Leonīds Volkovs sociālajos tīklos izplatīja viņu pašu veidotā Antikorupcijas fonda veikto socioloģisko aptauju Eiropas valstīs, kurā uzdeva vairākus jautājumus par Vladimiru Putinu. Atklājās, ka, piemēram, Vācijā un Francijā, to, kas Putinu vērtē pozitīvi un uzskata viņu par spēcīgu līderi, bija tikpat daudz, cik to, kas viņu vērtē negatīvi. Abās valstīs lielākā daļa aptaujāto, atbildot, kurš ir atbildīgs par kara sākšanu Ukrainā, uzskata, ka atbildība jānes ASV, un tikai pēc tam tiek nosaukts Putins. Aptaujas veicēji nav Krievijas propagandisti, bet, neraugoties uz to, rodas jautājums: vai šai aptaujai var uzticēties, un vai tā nemaldina sabiedrību?

S. Kalniete: Tas ir tieši tas, ko Nika teica: ir jābūt noturībai pret manipulācijām emociju līmenī un veselajam saprātam. Neticu šai aptaujai, jo uzskatu, ka tā nav reprezentatīva – tur ir aptaujāti tikai pāris simti cilvēku. Tomēr tajā pašā laikā jāatzīst, ka diezgan lielā Eiropas daļā pastāv Putina kults. Tie ir cilvēki, kuru viedokli mēs nespējam ietekmēt, toties mēs varam ietekmēt caurmēra viedokli Latvijā. Šī milzīgā atbildība būtu jāapzinās katram skolotājam, katram žurnālistam un arī zinātniekiem akadēmiskajās aprindās.

E. Šnore: Šajā gadījumā ir jāpieslēdz medijpratība – mēs nevaram ticēt visam, ko saka tie cilvēki, kuri ir pret Putinu. 

Kad Volkovs viesojās Saeimā, man viņam bija tikai viens jautājums: kam pieder Krima? Atbilde bija diezgan izplūdusi un nekonkrēta.

S. Kalniete: Kādā tikšanās reizē līdzīgu jautājumu uzdevu arī Mihailam Hodorkovskim. "Krim naš" ("Krima ir mūsu" – no krievu val.; – Red.) – tāda bija viņa atbilde.

E. Šnore: Atceros, kad uzspridzināja Kahovkas HES dambi, tad Volkovs un viņa kolēģi šaubījās, ka to izdarījusi Krievija. Ar šādiem informācijas avotiem ir jābūt ļoti uzmanīgiem.

Atmaskots

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas saturu atbild "Latvijas Avīze".

Reklāma
Reklāma
Reklāma
PAR SVARĪGO
Reklāma