15.1 °C
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis noraidījis telekanāla NBC ziņoto, ka rietumvalstu amatpersonas ir sākušas runāt ar Kijivu par iespējamām miera sarunām ar Krieviju.
Viņš arī noliedzis, ka karš pret Krieviju būtu nonācis strupceļā, tā komentējot Ukrainas bruņoto spēku komandiera Valērija Zalužnija rakstu izdevumā "The Economist", kur aprakstīta situācija frontē.
Aicinājuši domāt par sarunām
ASV un Eiropas valstu amatpersonas esot runājušas ar Ukrainas valdību par iespējamām sarunām ar Krieviju, vēsta NBC, atsaucoties uz informētiem avotiem ASV valdībā. Sarunās, kuras oktobrī notikušas arī Ukrainas Aizsardzības kontakta grupas ietvaros, esot apspriests, ko Ukraina šādās miera sarunās varētu piedāvāt apmaiņā pret mieru, norāda telekanāls. Rietumvalstu amatpersonas paudušas bažas gan par situāciju kaujaslaukā, kur lielu izmaiņu nav, gan par grūtībām panākt turpmāku palīdzības sniegšanu Ukrainai. Tiek atzīmēts, ka pasaules uzmanību no Ukrainas ir novērsis Izraēlas un islāmistu grupējuma "Hamās" karš. Lai arī ASV prezidents Džo Baidens bija aicinājis Kongresu palīdzību Ukrainai un Izraēlai nodrošināt vienā paketē, republikāņu kontrolētā Pārstāvju palāta ceturtdien likumprojektu par atbalstu Izraēlai pieņēma bez papildu palīdzības Ukrainai.
Atbalsta mazināšanās vērojama arī sabiedriskās domas aptaujās.
Pagājušajā nedēļā publiskotā kompānijas "Gallup" aptaujā 41% amerikāņu pauda viedokli, ka Savienotās Valstis Ukrainu atbalsta par daudz. Pirms trim mēnešiem tā domāja 24% amerikāņu. Baltais nams tikmēr noraidījis ziņas par spiediena izdarīšanu uz Ukrainu. "Ikviens lēmums par sarunām ir Ukrainas ziņā," paziņojusi Nacionālās drošības padomes pārstāve Adriena Vatsone. Baidena administrācijai arī nav pamata domāt, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins būtu gatavs runāt par mieru, vēsta NBC.
Zalužnijs brīdina par pozīciju karu
Par sarežģīto situāciju kaujaslaukā "The Economist" norādījis Zalužnijs. Viņš brīdināja, ka situācija frontē virzās uz pozīciju karu, salīdzinot to ar Pirmo pasaules karu. Komandieris uzsvēra, ka šāds karš būtu izdevīgs Krievijai, ļaujot tai atjaunot savu militāro spēku. "Tāpat kā Pirmajā pasaules karā, mēs esam sasnieguši tehnoloģiju līmeni, kas mūs nostāda strupceļā," paziņoja Zalužnijs. "Visdrīzākais, vairs nebūs dziļu un skaistu pārrāvumu frontē," prognozēja ģenerālis. "Lai izlauztos no šāda veida kara, Ukrainas bruņotajiem spēkiem ir vajadzīgas nozīmīgas militārās spējas un tehnoloģijas," paziņoja Zalužnijs. Viņš uzsvēra nepieciešamību stiprināt Ukrainas Gaisa spēkus un elektronisko karadarbību, iznīcināt pretinieka artilēriju, nodrošināt atmīnēšanas tehnoloģijas un gatavot bruņoto spēku rezervi.
Zalužnijs atzina, ka pirms Ukrainas pretuzbrukuma sākuma bija cerības gūt daudz lielākus panākumus.
"Ar četriem mēnešiem vajadzēja pietikt, lai mēs sasniegtu Krimu, lai cīnītos Krimā un atgrieztos no Krimas," norādīja ģenerālis. "Karā nevar uzvarēt ar iepriekšējo paaudžu ieročiem un novecojušām metodēm," secināja Zalužnijs, aicinot nenovērtēt Krieviju par zemu.
Krievija izdarot secinājumus
NBC vēstīto un Zalužnija viedokli nedēļas nogalē komentēja Zelenskis. "Neviens mūsu partneru – Savienoto Valstu vai Eiropas Savienības – līderis neizdara spiedienu uz mums sēsties pie sarunu galda ar Krieviju un tai kaut ko atdot. Tas nekad nenotiks," sestdien Kijivā kopīgā preses konferencē ar Eiropas Komisijas priekšsēdētāju Urzulu fon der Leienu paziņoja Zelenskis. "Ir skaidrs, ka karš Tuvajos Austrumos novērš uzmanību no Ukrainas," atzina prezidents.
Zelenskis preses konferencē noliedza, ka karš pret Krieviju būtu nonācis strupceļā.
"Ikviens ir noguris, pastāv dažādi viedokļi. Tas ir saprotams, bet tas nav strupceļš," piebilda Zelenskis.
Viņš atgādināja, ka arī pagājušajā gadā bija runas par strupceļu, bet pēc tam sekojušas Ukrainas uzvaras pie Harkivas un Hersonā. Tiešāk Zalužnija pausto sestdien kritizējis Ukrainas prezidenta biroja vadītāja vietnieks Ihors Žovkva, norādot, ka bruņoto spēku komandierim vajadzētu atturēties no šādas informācijas atklāšanas. Publiskojot šādu informāciju, "mēs atvieglojam agresoram darbu", uzsvēra Žovkva, norādot, ka Krievijā Zalužnija teiktais ir rūpīgi izlasīts un ir izdarīti "secinājumi".
KONTEKSTS
2022. gada 24. februārī Krievijas diktators Vladimirs Putins deva pavēli iebrukt Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija pierādījumu. Starptautiskā krimināltiesa (SKT) 2023. gada martā izdeva Putina aresta orderi par nelikumīgu ukraiņu bērnu deportāciju no okupētajām teritorijām Ukrainā.
