Krievijas prezidents Vladimirs Putins ceturtdien parakstīja likumu, ar kuru Maskava atsaukusi Vispārējā kodolizmēģinājumu aizlieguma līguma (CTBT) ratifikāciju.

Reklāma

Abas Krievijas parlamenta palātas oktobrī paredzami atbalstīja Putina rosinājumu atteikties no CTBT ratifikācijas, nosūtot likumu viņam parakstīšanai. Lai arī šo soli pagaidām var uzskatīt par vairāk simbolisku, tas seko Krievijas jau iepriekš izteiktajiem mājieniem par iespējamu kodolieroču pielietošanu nepieciešamības gadījumā.

Grib kā ASV

CTBT tika parakstīts 1996. gadā, paredzot aizliegt visus kodolizmēģinājumus jebkurā pasaules vietā, tomēr līgums pilnībā nav ieviests, jo to nav ratificējušas vairākas nozīmīgas kodolvalstis, tostarp ASV, Ķīna un Indija. CTBT kopā parakstīja 187 valstis, bet ratificēja 178. Putins par iespēju atsaukt Krievijas ratifikāciju deva mājienus Valdaja diskusiju forumā oktobra sākumā. Viņš skaidroja, ka tādā gadījumā tiktu "atspoguļota" Savienoto Valstu situācija. ASV CTBT ir parakstījušas, tomēr nav ratificējušas. 

Savienotajās Valstīs pastāvējis uzskats, ka, parādoties modernākam kodolbruņojumam, to nākotnē varbūt vajadzēs izmēģināt, vēsta laikraksts "The New York Times". 

Bijušas arī bažas par citu valstu plāniem izmēģinājumus veikt slepus. ASV no 1945. līdz 1992. gadam veica 1032 kodolizmēģinājumus, liecina ANO dati. Padomju Savienība pēdējo kodolizmēģinājumu veica neilgi pirms sava sabrukuma – 1990. gadā. Kopā no 1949. līdz 1990. gadam PSRS veica 715 kodolizmēģinājumus. Krievijas Federācija kodolizmēģinājumus nav veikusi. Šajā gadsimtā kodolieročus izmēģinājusi ir tikai Ziemeļkoreja. Pēdējo reizi tas notika 2017. gadā.

Par izmēģinājumiem nav izlēmis

Pēc Putina runas Valdaja forumā pieaugušas bažas, ka Krievija varētu atsākt kodolizmēģinājumus, lai tā mazinātu rietumvalstu vēlmi atbalstīt Ukrainu pret Maskavas agresiju. Arī pats Putina lēmums atsaukt līguma ratifikāciju tiek vairāk skaidrots kā mēģinājums izdarīt spiedienu, nevis kā vēlme izmēģināt bruņojumu. 

Krievijas amatpersonas norāda, ka atteikšanās no līguma ratifikācijas nenozīmē kodolizmēģinājumu atsākšanu. 

Putins oktobra sākumā norādīja, ka viedokli par kodolizmēģinājumu atsākšanu nav formulējis. "Es vēl neesmu gatavs pateikt, vai mums vajadzētu atsākt izmēģinājumus," toreiz teica Krievijas autoritārais līderis. Krievijas ārlietu ministra vietnieks Sergejs Rjabkovs paziņojis, ka Krievija ievēros aizliegumu un atsāks kodolizmēģinājumus vienīgi tad, ja to pirmās izdarīs ASV.

Izskan draudi

Krievijas doktrīna paredz atbildi ar kodolieročiem gadījumā, ja notiek kodoluzbrukums vai uzbrukums ar konvencionālajiem ieročiem, ja "tiek apdraudēta Krievijas valsts pastāvēšana", norāda aģentūra "Associated Press". Kremlim pietuvinātās aprindās tomēr izskanējuši aicinājumi uz agresīvāku politiku. Pazīstamais Krievijas starptautisko attiecību eksperts Sergejs Karaganovs ir aicinājis Kremli veikt ierobežotu kodoltriecienu pret NATO, lai tā "salauztu rietumvalstu gribu". Krievijas propagandas medija "RT" galvenā redaktore Margarita Simonjana ir izteikusies, ka Krievijai vajadzētu detonēt atombumbu Sibīrijā, tā brīdinot rietumvalstis.

Putins tikmēr ir apšaubījis, ka Krievijai draudētu eksistenciālas briesmas. "Nav iespējama situācija, kurā kaut kas varētu apdraudēt Krievijas valstiskumu un Krievijas valsts pastāvēšanu," sacīja Putins. 

"Es domāju, ka neviens cilvēks pie pilna prāta un ar skaidru atmiņu nevarētu iedomāties pielietot kodolieročus pret Krieviju," piebilda Putins. 

Krievijas prezidents 25. oktobrī novēroja militārās mācības, kurās tika simulēts kodoltrieciens. ASV un Krievija regulāri rīko kodoluzbrukumu simulācijas, turklāt Krievija tās parasti rīko oktobra beigās, norāda raidorganizācija BBC. Putins tomēr kopš pilna mēroga iebrukuma Ukrainā 2022. gada 24. februārī ir devis mājienus par kodolieroču pielietošanu, kā arī licis Baltkrievijā izvietot Krievijas taktiskos kodolieročus.

Krievijas lēmums atsaukt CTBT vēl vairāk vājina bruņojuma kontroles sistēmu. Tagad Krieviju un ASV saista vairs tikai viens bruņojuma kontroles līgums – jaunais START līgums, kas ierobežo abu pušu stratēģiskos kodolspēkus, vēsta "The New York Times". Putins gan februārī paziņoja, ka Krievija aptur dalību šajā līgumā, tomēr Krievija līdz šim ir ievērojusi līguma uzliktos ierobežojumus. Šis līgums stājās spēkā 2011. gadā un tā darbības termiņš iztek 2026. gadā. Tikmēr Donalda Trampa administrācija 2019. gadā aizgāja no vidēja un tuva darbības rādiusa raķešu kodolbruņojuma līguma. Vašingtona pirms tam vainoja Krieviju par šī līguma noteikumu pārkāpšanu.

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, Twitter, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.