Vašingtona un tās sabiedrotie trešdien aicināja Jemenas hutiešu kaujiniekus pārtraukt uzbrukumus tirdzniecības kuģiem Sarkanajā jūrā, pretējā gadījumā brīdinot ar konkrēti nepaskaidrotām "sekām".

Reklāma

Hutiešu uzbrukumi, kas sākās, izceļoties Izraēlas un palestīniešu teroristu grupējuma "Hamās" karam, ievērojami sarežģījuši jūras kravu pārvadātāju darbu un palielinājuši izmaksas.

Domā par militāru atbildi

ASV un vēl 12 valstu paziņojumā hutiešiem pieprasīts pārtraukt uzbrukumus kuģiem un atbrīvot sagrābtos kuģus un to apkalpes locekļus. 

"Hutieši būs atbildīgi par sekām, ja viņi turpinās apdraudēt dzīvības, globālo ekonomiku un tirdzniecības plūsmu reģiona svarīgajos ūdensceļos," 

uzsvērts Baltā nama izplatītajā paziņojumā, kam pievienojušās arī tādas valstis kā Apvienotā Karaliste, Austrālija, Japāna, Kanāda un Vācija. No Tuvo Austrumu reģiona valstīm to parakstījusi tikai Bahreina, kurai ir saspīlētas attiecības ar hutiešu atbalstītāju Irānu. Augsta ASV amatpersona, kas vēlējās palikt anonīma, uzsvēra, ka hutiešiem no ASV un tās sabiedrotajiem "nevajadzētu gaidīt vēl vienu brīdinājumu". Vašingtona tomēr nav skaidri pateikusi, kas šos nemierniekus sagaida nepaklausības gadījumā. ASV mediji ziņojuši, ka prezidenta Džo Baidena administrācija apsver iespējas veikt tiešus uzbrukumus hutiešiem, tostarp Jemenas teritorijā. 

Baidena administrācija tomēr ir centusies nepieļaut, lai Izraēlas un "Hamās" karš nepāraugtu plašākā reģionālā karā, tāpēc rīkojas ļoti uzmanīgi.

Vašingtona trešdien arī aicināja ANO Drošības padomi vērsties pret hutiešiem, kā arī brīdināja Irānu, ka tā ir izvēles priekšā un tai vajadzētu pārdomāt savu politiku. ASV vēstnieks ANO Kristofers Lu paziņoja, ka hutiešiem ir iespēja sarīkot šādus uzbrukumus tikai tāpēc, ka Irāna nodrošina tiem finansējumu un bruņojumu, tostarp raķetes un dronus, kas pārkāpj ANO sankciju režīmu. "Mēs arī zinām, ka Irāna ir dziļi iesaistīta operāciju plānošanā pret tirdzniecības kuģiem," paziņoja vēstnieks.

Izveido koalīciju

Hutiešu uzbrukumi tirdzniecības kuģiem Sarkanajā jūrā sākās pēc Izraēlas un "Hamās" kara sākuma 7. oktobrī. Hutieši, kuri kopš 2014. gada cīnās pret starptautiski atzīto Jemenas valdību un kontrolē lielu daļu valsts teritorijas, kopš 19. decembra tirdzniecības kuģiem ir uzbrukuši vismaz 24 reizes. Hutieši paziņojuši, ka ar šiem uzbrukumiem viņi izrāda solidaritāti palestīniešiem. Grupējums arī apgalvo, ka uzbrukumi notiek tikai tiem kuģiem, kuri ir saistīti ar Izraēlu vai dodas uz Izraēlas ostām. Atbildot uz drošības situācijas pasliktināšanos, ASV vadībā decembrī tika izveidota starptautiska jūras drošības koalīcija. 

Šobrīd reģionā patrulē ASV, Francijas un Lielbritānijas karakuģi. Šo kuģu uzdevumos ietilpst arī hutiešu izšauto raķešu notriekšana. 

Jāpiebilst, ka šajā koalīcijā nav pārstāvēta ne Ēģipte, ne arī Saūda Arābija, lai arī abas šīs valstis ir ļoti atkarīgas no netraucētas kuģu satiksmes Sarkanajā jūrā, kuru šķērso 12% pasaules jūras kravu pārvadājumu.

Izvēlas citu maršrutu

Jūras kravu pārvadātāji tikmēr sākuši pārorientēt savus maršrutus un Sarkanās jūras un Suecas kanāla vietā kravu transportēšanai izvēlējušies Labās Cerības ragu Āfrikas kontinenta dienvidos. Starptautiskās jūrniecības organizācijas vadītājs Arsenio Domingess pavēstīja ANO Drošības padomei, ka hutiešu uzbrukumu rezultātā apmēram 18 jūras kravu pārvadājumu kompānijas ir nolēmušas pārorientēt savus maršrutus apkārt Āfrikai, lai izvairītos no riskiem. "Tas nozīmē papildu desmit dienas braucieniem, negatīvu ietekmi uz tirdzniecību un kravu pārvadājumu sadārdzināšanos," skaidroja Domingess. Šo kompāniju vidū ir arī Dānijas jūras kravu pārvadājumu kompānija "Maersk", kas otrdien paziņoja, ka pārtrauc pārvadājumus Sarkanajā jūrā. "Maersk" kuģis nedēļas nogalē 30 kilometrus platajā Bābelmandeba šaurumā, kas savieno Sarkano jūru un Adenas līci, cieta hutiešu uzbrukumā. Tam vispirms trāpīja grupējuma izšauta raķete, bet pēc tam kuģi mēģināja sagrābt hutiešu kaujinieki četrās laivās. 

"Maersk" kuģim palīgā atsteidzās ASV bruņotie spēki, kuru helikopteri nogremdēja trīs hutiešu laivas un nogalināja desmit kaujiniekus. 

Jāatgādina, ka hutiešiem 19. novembrī izdevās sagrābt Japānas kuģi "Galaxy Leader".

Jūras kravu pārvadātāju maršruta maiņa nozīmē lielākas izmaksas. Šāda plānu maiņa pagarina kuģu maršrutu no Āzijas uz Eiropu par apmēram 6000 kilometru, vēsta raidorganizācija BBC. Eksperti ir aplēsuši, ka katrs šāds brauciens izmaksās papildus apmēram vienu miljonu dolāru degvielas izdevumos. Tas arī raisījis bažas par iespējamu inflācijas kāpumu, kā arī atsaucis atmiņā Covid-19 pandēmijas laika piegāžu ķēžu satricinājumus un problēmas, kas radās, kad 2021. gadā Suecas kanālu uz sešām dienām nobloķēja kompānijas "Evergreen" konteinerkuģis "Ever Given".

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, Twitter, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.