Ukrainas ārlietu ministrs Dmitro Kuleba aicinājis Rietumus paātrināt lēmumu pieņemšanu, lai turpinātu atbalstīt Kijivu karā ar Krieviju.

Kuleba intervijā telekanālam CNN norādīja, ka sagaida no Rietumiem piecus soļus, kas, viņaprāt, būtu ļoti jēgpilni un palīdzētu Ukrainai sakaut Krieviju.

"Aukstā kara laikā koalīcija, kas uzvarēja PSRS un tās sabiedrotos, pēc visa spriežot, bija daudz vājāka nekā koalīcija, kas tagad palīdz Ukrainai sakaut Krievijas agresiju," 

atgādināja Kuleba.

Ārlietu ministrs norādīja, ka tagad Ukrainas un tās sabiedroto kopējais iekšzemes kopprodukts (IKP) ir 21 reizi lielāks nekā Krievijas IKP un Krievijai ir ļoti maz sabiedroto, tāpēc ir pietiekami daudz resursu, lai sniegtu Ukrainai palīdzību, kas tai nepieciešama. Viņaprāt, viss, kas Rietumiem ir jādara, ir jānotic sev un savām spējām uzvarēt. Viņš uzsvēra, ka laiks ir ļoti svarīgs, jo Ukraina nevar sēdēt un gaidīt, vērojot nebeidzamas diskusijas par atbalstu Kijivai.

"Mēs aicinām visus paātrināt gaidāmos lēmumus, jo Rietumi ir pierādījuši, ka spēj aizstāvēt demokrātiju. Tas, kas ir jādara, ir jāpastiprina un jāpaātrina centieni," rezumēja Kuleba.

ASV Kongress neapstiprināja papildu finansējumu Ukrainai līdz 2023.  gada beigām, tāpēc Baltais nams nevar paziņot par nākamajām militārās palīdzības paketēm. Arī Eiropas Savienība (ES) joprojām apspriež četru gadu atbalsta fonda 50 miljardu eiro apmērā apstiprināšanu Kijivai.

Iepriekš Kuleba sacīja, ka Rietumvalstis varētu spert piecus soļus, reaģējot uz Krievijas agresiju - paātrināt papildu pretgaisa aizsardzības sistēmu un munīcijas piegādi Ukrainai; nodrošināt Ukrainu ar visu veidu lidrobotiem; nodrošināt Ukrainu ar tāla darbības rādiusa raķetēm ar darbības rādiusu virs 300 kilometriem; apstiprināt iesaldēto Krievijas aktīvu izmantošanu, lai palīdzētu Ukrainai; izolēt Krievijas diplomātus galvaspilsētās un starptautiskās organizācijās.

Kuleba arī sacīja, ka Ukraina aktīvi strādā, lai nodrošinātu turpmāku militāro atbalstu no Rietumvalstīm, un tai nav alternatīvas gadījumā, ja tas tiktu pārtraukts.

KONTEKSTS

2022. gada 24. februārī Krievijas diktators Vladimirs Putins deva pavēli iebrukt Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija pierādījumu. Starptautiskā krimināltiesa (SKT) 2023. gada martā izdeva Putina aresta orderi par nelikumīgu ukraiņu bērnu deportāciju no okupētajām teritorijām Ukrainā. 

Ukrainas atbalstītāji nezaudē ticību, ka ukraiņi vēl ir ceļā uz uzvaru un agri vai vēlu Krievijas okupantu armijai nāksies atkāpties no Ukrainas zemes.