9 °C
Vācija paziņojusi par jaunu militārās palīdzības paketi Ukrainai, un tajā iekļauti bezpilota lidaparāti, atmīnēšanas aprīkojums, munīcija, transportlīdzekļi, ieroči, maskēšanās aprīkojums un satelītu sakaru sistēma.
Jaunajā palīdzības paketē cita starpā ir 14 visurgājēji "Warthog", 120 milimetru šāviņi tankiem "Leopard 2" un 4000 155 milimetru šāviņu.
Ukraina saņems arī 14 bezpilota lidaparātus VEKTOR, 30 bezpilota lidaparātus RK-35, kā arī piecas dronu darbības traucēšanas sistēmas un 180 dronu atklāšanas sistēmas RF 360.
Turklāt izsludinātajā palīdzības sarakstā ir arī raķetes "Patriot", pavēlniecības auto "Bronco ATTC", 70 infrasarkano staru kameras un 20 kājnieku bruņumašīnas "Marder 1A3".
Šrēders pieļauj, ka viņa draudzība ar Putinu var sekmēt kara izbeigšanu
Bijušais Vācijas kanclers Gerhards Šrēders intervijā ziņu aģentūrai DPA pieļāva, ka viņa draudzība ar Krievijas diktatoru Vladimiru Putinu var sekmēt kara izbeigšanu Ukrainā.
"Mēs daudzus gadus saprātīgi strādājām kopā. Iespējams, tas joprojām var izrādīties noderīgi, lai nonāktu pie sarunu ceļā panākta risinājuma. Es citu ceļu neredzu,"
sacīja bijušais kanclers.
Vaicāts, kāpēc viņš turpina uzturēt draudzīgas attiecības ar Krievijas diktatoru, neraugoties uz tūkstošiem nogalinātu cilvēku un Krievijas kara noziegumiem Ukrainā, Šrēders atbildēja: "Ir tiesa, ka šī ir dimensija, kas ir atšķirīga."
Savulaik šķitis, ka šīs personīgās attiecības var būt noderīgas, lai atrisinātu ārkārtīgi sarežģītu politisku problēmu.
"Un tieši tāpēc es uzskatu, ka būtu pilnīgi aplami aizmirst visas pozitīvās lietas, kas mūsu starpā ir notikušas pagātnē. Tas nav mans stils, un es arī tā nerīkojos," skaidroja bijušais kanclers.
Šrēders atgādināja par savu 2022. gada marta misiju neilgi pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā, kad, kā sacīja ekskanclers, viņš vispirms Stambulā ticies ar toreizējo Ukrainas parlamenta deputātu, patlabanējo aizsardzības ministru Rustemu Umerovu un tad devies uz Maskavu sarunām ar Putinu.
Šī iniciatīva cieta neveiksmi.
Šodien Šrēders atbalsta jaunus starpniecības centienus valdību līmenī.
"Francijai un Vācijai būtu jāuzņemas iniciatīva. Ir acīmredzami, ka šis karš nevar beigties ar totālu vienas vai otras puses sakāvi," norādīja ekskanclers.
KONTEKSTS
2022. gada 24. februārī Krievijas diktators Vladimirs Putins deva pavēli iebrukt Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija pierādījumu. Starptautiskā krimināltiesa (SKT) 2023. gada martā izdeva Putina aresta orderi par nelikumīgu ukraiņu bērnu deportāciju no okupētajām teritorijām Ukrainā.
