6.4 °C
Ukraiņu dronu uzlidojumi naftas cauruļvadam "Družba", pa kuru Krievijas naftu saņem Ungārija un Slovākija, pēdējās dienās izsaukuši asu vārdu apmaiņu starp Ungārijas, mazākā mērā Slovākijas, un Ukrainas politiķiem.
Pēdējais, mēneša laikā pēc kārtas trešais uzbrukums "Družbas" sūkņu staciju sistēmai Krievijas teritorijā novērotājiem licis domāt, ka tā nav sakritība, bet Kijivas rīcība ar vēstījumu. Naftas plūsma cauruļvadā "Družba" šobrīd apstājusies. 22. augustā tika pausts, ka remonts ilgs vismaz piecas dienas. Vakar informācijas par naftas padeves atjaunošanu vēl nebija.
Strīdi internetā
Ungārija un Slovākija ir vienīgās Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis, kurām pēc 2022. gada februāra Krievijas iebrukuma Ukrainā izņēmuma kārtā ļauts turpināt izmantot pa cauruļvadiem piegādāto Krievijas naftu, kam ES piemērojusi sankcijas. Piemēram, jūlijā Ungārija caur "Družbu" iegādājās naftu 232 miljonu ASV dolāru vērtībā, bet Slovākija 192 miljonu dolāru vērtībā. Saskaņā ar Eiropas Komisijas (EK) nostāju līdz 2027. gadam ES valstīm tomēr vajadzētu pilnībā tikt vaļā no Krievijas energoatkarības. Budapeštā turpina iebilst šādiem plāniem.
Ukrainas mediji skaidro, ka kara sākumā Kijiva atturējās no triecieniem "Družbai", jo nevēlējās liekus konfliktus ar kaimiņiem, taču šobrīd "nav atstāta cita izvēle", jo Ungārija vienīgā no 27 ES dalībvalstīm bloķē Ukrainas ES iestāšanās sarunu uzsākšanu.
Ukraina mēģina reizē nodarīt kaitējumu Krievijas iespējām finansēt karu no naftas tirdzniecības un izdarīt spiedienu uz Budapeštu.
"Oficiāli Ukraina, protams, neatzīst šo triecienu saistību ar iestāšanās procesu, taču pārāk daudzās sakritības vairs neatstāj vietas nopietnām šaubām," atzīmējis izdevums "Ukrainska pravda".
Preses konferencē Ukrainas Neatkarības dienā 24. augustā žurnālisti prezidentam Volodimiram Zelenskim jautāja, vai tas tā varētu būt. Zelenska atbilde skanēja: "Mēs vienmēr esam atbalstījuši draudzību starp Ukrainu un Ungāriju, bet tagad draudzība ir atkarīga no Ungārijas." Novērotājiem tas izklausījies pēc mājiena par dronu triecienu saistību ar Ungārijas solījumiem neielaist Ukrainu ES. Attiecīgi Ungārijas ārlietu ministrs Peters Sijārto Zelenska vārdos saskatīja "draudus Ungārijai" un sociālajā tīklā "Facebook" ierakstīja: "Pēdējās dienās Ukraina sākusi nopietni vērsties pret mūsu energoapgādes drošību, bet uzbrukumu enerģētiskajai drošībai var saprast kā uzbrukumu suverenitātei. Karš, gar kuru mums nav nekādas darīšanas, nav likumīgs izskaidrojums mūsu suverenitātes pārkāpšanai. Mēs aicinām Volodimiru Zelenski izbeigt draudus un pārstāt pakļaut riskam mūsu enerģētisko drošību." Sijārto Ukrainas kolēģis Andrijs Sibiha reaģēja sociālās saziņas vietnē "X": "Atbildēšu ungāru stilā. Nevajag norādīt ukraiņu prezidentam, ko darīt vai runāt, un kad. Viņš ir Ukrainas, nevis Ungārijas prezidents. Ungārijas enerģētiskā drošība atrodas jūsu rokās. Diversificējieties un kļūstiet neatkarīgi no Krievijas tāpat kā pārējā Eiropa."
Orbāna draudi
Pagājušajā piektdienā Ungārija un Slovākija nosūtīja kopīgu vēstuli Briselei, pieprasot rīcību pret Ukrainu. EK atbildēja, ka incidenti ar "Družbu" nerada būtiskas sekas, jo abām valstīm ir 90 dienu degvielas rezerves un laiks padomāt par savu naftas iegādes ceļu diversifikāciju. Ar to galvenokārt domāta cauruļvada "Adrija" jeb JANAF izmantošana, kas Ungāriju un Slovākiju savieno ar Horvātijas Adrijas jūras ostu Omišalju (vairāk par to lasiet blakus lappusē ungāru žurnālista Jožefa Lāslo materiālā).
Grūti iedomāties, ka Brisele spers kādus soļus pret Ukrainu.
Zīmīgi, ka pēc tam, kad Ungārijas ārlietu ministrs Sijārto sāka sociālajos tīklos apsūdzēt Ukrainu uzbrukumos enerģētiskajai drošībai, Polijas ārlietu ministrs Radoslavs Sikorskis zem viņa paziņojuma ierakstīja: "Peter, jūs saņemat tikpat daudz solidaritātes no mums, cik mēs saņemam no jums."
Orbāns acīmredzot jau atmetis cerības, ka tiks uzklausīts Briselē, kur ar visiem sabojājis attiecības, tāpēc sūdzējies ASV prezidentam Donaldam Trampam. Tramps atbildējis, ka ir "ļoti neapmierināts", un Ungārijas premjeru nosaucis par savu "lielu draugu", liekot darīt zināmu attieksmi arī Slovākijai. Taču tas arī viss. Jāatzīmē, ka tāpat Zelenskis lūdzis Trampu pierunāt Orbānu izbeigt bloķēt Ukrainas iestāšanās sarunas ES. Pēdējais slēgtā "Facebook" grupā saviem piekritējiem nedēļas sākumā, pēc Ungārijas mediju vēstītā, paudis, ka "ungāri pieņēma pareizo lēmumu", nelaižot Ukrainu ES. "Šantāža, bombardēšana un draudi nevienu neievedīs ES", bet Zelenska teiktajam Ukrainas Neatkarības dienā būšot "ilgtermiņa sekas". Līdz ar veto sarunu sākšanai Ungārija jau ne reizi vien draudējusi, ka varētu piemērot elektroenerģijas piegāžu apturēšanu Ukrainai. Ukraiņi no Ungārijas iepērk ap 40% tiem vajadzīgās elektrības. Taču par to viņi maksā.
Svētdien ungāru aktivitātēm pievienojās arī Kremlim draudzīgās Slovākijas Roberta Fico valdības ārlietu ministrs Jurajs Blanars. Viņš pauda, ka Krievijas naftas imports caur "Družbu" ir Slovākijas nacionālo interešu jautājums un tāpat Kijivai vajadzētu būt ieinteresētai naftas plūšanā. Proti, 10% nepieciešamās dīzeļdegvielas Ukraina saņemot caur Slovākiju un pārsvarā tā esot degviela, kas Slovākijā izgatavota no Krievijas naftas.
KONTEKSTS
2022. gada 24. februārī Krievijas diktators Vladimirs Putins deva pavēli iebrukt Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija pierādījumu. Starptautiskā krimināltiesa (SKT) 2023. gada martā izdeva Putina aresta orderi par nelikumīgu ukraiņu bērnu deportāciju no okupētajām teritorijām Ukrainā.
Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.
Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.
Pieraksties un reizi nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.
