Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu vadītāji ceturtdien Briselē vienojušies par finansiālo palīdzību Ukrainai 50 miljardu eiro apmērā.

Jau pašā samita sākumā pārējiem bloka līderiem izdevās pārliecināt Ungārijas premjerministru Viktoru Orbānu atbalstīt finansējuma piešķiršanu Ukrainai, pret ko Budapešta iepriekš bija iebildusi. Tik ātra vienošanās panākšana bija negaidīta daudziem apskatniekiem, kuri bija prognozējuši ilgstošas un sarežģītas sarunas.

Nozīmīgs finansējums

"Visi 27 līderi vienojās par papildu 50 miljardu eiro atbalsta paketi Ukrainai ES budžeta ietvaros," vietnē "X" ("Twitter") drīz pēc ES vadītāju samita sākuma paziņoja Eiropadomes priekšsēdētājs Šarls Mišels, piebilstot, ka tas nodrošinās Ukrainai "stabilu, ilgtermiņa un prognozējamu" finansējumu. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis izteica pateicību Mišelam un ES dalībvalstu vadītājiem par pieņemto lēmumu. 

"Ir ļoti svarīgi, ka lēmumu pieņēma visi 27 līderi, kas vēlreiz pierāda stipro ES vienotību," vietnē "X" paziņoja Zelenskis. 

"ES finansiālā atbalsta turpināšana Ukrainai nostiprinās ilgtermiņa ekonomisko un finansiālo stabilitāti, kas nav mazāk svarīga par militāro palīdzību un sankciju spiedienu pret Krieviju," norādīja Ukrainas prezidents. Piešķirtie 50 miljardi eiro aptver laiku no 2024. līdz 2027. gadam. 33 miljardi eiro tiks piešķirti aizdevumos, bet 17 miljardi – grantos. Piešķirtais finansējums ļaus Ukrainas valdībai izmaksāt algas, pensijas un pabalstus.

Orbānu pārliecina

Sarunas ar Orbānu sākotnēji notikušas šaurākā lokā, vēsta izdevums "Politico". Sākotnēji aiz slēgtām durvīm ar Orbānu apspriedās Eiropas Komisijas (EK) priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena, Mišels, kā arī Francijas prezidents Emanuels Makrons, Itālijas premjerministre Džordža Meloni un Vācijas kanclers Olafs Šolcs, pavēstījuši diplomāti. Pēc tam sarunām pievienojās arī citi līderi. 

Orbāna piekrišanu izdevies panākt, apsolot vairākas piekāpšanās vairākos jautājumos. 

Ik gadu EK nāks klajā ar ziņojumu, kurā tiks izvērtēta sniegtās palīdzības izlietošana. Savukārt ES līderi rīkos debates par šī finansējuma izlietošanu. Vienošanās paredz, ka vajadzības gadījumā pēc diviem gadiem Eiropadome aicinās EK iesniegt priekšlikumu par finansējuma pārskatīšanu, taču nekāda balsošana šajā jautājumā nav paredzēta. Bloka vadītāji arī solījuši gādāt, lai EK izmeklēšana par likuma varu Ungārijā notiek "godīgi un objektīvi". Vairāki diplomāti noraidījuši pieņēmumus, ka Orbānam būtu doti kādi papildu solījumi. Briselē kopumā tiek uzskatīts, ka liela piekāpšanās nav notikusi. Bloka līderiem ir izdevies izvairīties no scenārija, kurā Orbānam būtu tiesības ik gadu bloķēt kārtējā finansējuma pārskaitīšanu Ukrainai. Tomēr arī Ungārijas premjers var teikt, ka ir guvis uzvaru, jo Ukrainai piešķirtās palīdzības izlietojums tiks izvērtēts.

ES līderi bija plānojuši papildu palīdzību Ukrainai piešķirt jau iepriekšējā samitā decembrī. Tad izdevās panākt vienošanos par iestāšanās sarunu sākšanu ar Ukrainu, tomēr finansiālās palīdzības piešķiršanu Kijivai Orbāns toreiz nobloķēja. ES vadītāji pēc tam izteicās, ka var atrast iespējas apiet Orbāna veto un sniegt palīdzību Ukrainai bez Ungārijas līdzdalības. Tādā gadījumā tas notiktu, katrai valstij palīdzot Ukrainai atsevišķi, kas notiktu ārpus ES budžeta ietvariem. Šāds scenārijs tomēr nebija nepieciešams.

KONTEKSTS

2022. gada 24. februārī Krievijas diktators Vladimirs Putins deva pavēli iebrukt Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija pierādījumu. Starptautiskā krimināltiesa (SKT) 2023. gada martā izdeva Putina aresta orderi par nelikumīgu ukraiņu bērnu deportāciju no okupētajām teritorijām Ukrainā. 

Ukrainas atbalstītāji nezaudē ticību, ka ukraiņi vēl ir ceļā uz uzvaru un agri vai vēlu Krievijas okupantu armijai nāksies atkāpties no Ukrainas zemes.