Ukraina ir paziņojusi sabiedrotajiem, ka tai kritiski trūkst artilērijas šāviņu, jo Krievija katru dienu frontē izlieto trīsreiz vairāk uguns līdzekļu, ziņoja aģentūra "Bloomberg", atsaucoties uz Ukrainas aizsardzības ministra Rustema Umerova vēstuli kolēģiem Eiropas Savienībā (ES).

Umerovs šajā vēstulē aprakstījis milzīgo skaitlisko pārsvaru, ar kuru saskaras Ukrainas karaspēks, mēģinot atsist jaunus Krievijas uzbrukumus.

Ministrs atzīmēja, ka Ukraina nespēj raidīt vairāk nekā 2000 šāviņu dienā uz frontes līniju, kas ir 1500 kilometrus gara. Tas ir mazāk nekā trešdaļa no šāviņiem, kurus izlieto Krievija.

Umerovs piebilda, ka ieroču deficīts Ukrainā pieaug ar katru dienu, un aicināja sabiedrotos ES darīt vairāk, lai izpildītu savu solījumu piegādāt Ukrainai miljonu artilērijas šāviņu. 

Ministrs rakstīja, ka Ukrainai vajag vismaz atbildēt uz ienaidnieka izvērsto apšaudi.

"Puse, kurai ir vairāk munīcijas kauju veikšanai, parasti uzvar,"

"Bloomberg" citēja Umerova vēstulē rakstīto.

ES trešdien atzina, ka spēs līdz 1. martam piegādāt tikai pusi solīto šāviņu, bet apsolīja līdz gada beigām piegādāt vēl gandrīz 600 000 šāviņu.

Ukrainai ir vajadzīgi 200 tūkstoši 155 milimetru kalibra šāviņi mēnesī. 

Saskaņā ar Igaunijas aplēsēm Krievija var iegūt gandrīz divreiz vairāk šāviņu, jo apmēram miljonu šāviņu tā saņem no Ziemeļkorejas.

KONTEKSTS

2022. gada 24. februārī Krievijas diktators Vladimirs Putins deva pavēli iebrukt Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija pierādījumu. Starptautiskā krimināltiesa (SKT) 2023. gada martā izdeva Putina aresta orderi par nelikumīgu ukraiņu bērnu deportāciju no okupētajām teritorijām Ukrainā. 

Ukrainas atbalstītāji nezaudē ticību, ka ukraiņi vēl ir ceļā uz uzvaru un agri vai vēlu Krievijas okupantu armijai nāksies atkāpties no Ukrainas zemes.