Tramps nosaka tarifus galvenajiem ASV tirdzniecības partneriem

ASV prezidents Donalds Tramps sestdien parakstīja rīkojumu, ar kuru noteikts papildu muitas nodoklis precēm, kas Savienotajās Valstīs tiek ievestas no Kanādas, Ķīnas un Meksikas.

Kanādas un Meksikas precēm piemēroti tarifi 25% apmērā (izņemot enerģijai no Kanādas, kurai noteikta 10% ievedmuita), bet Ķīnas precēm – 10% apmērā. Jaunie tarifi Ķīnai un Kanādai stājas spēkā šodien, bet Meksikas gadījumā tie ir atlikti uz vienu mēnesi, jo ASV un Meksikas amatpersonām pēdējā brīdī izdevies panākt vienošanos par abu valstu robežapsardzības stiprināšanu.

Pilda solījumu

Lai ieviestu tarifus, Tramps izsludināja ekonomisko ārkārtējo situāciju, kas ļauj prezidentam vienpersoniski bez Kongresa piekrišanas ieviest jaunus tarifus. Nosakot tarifus šīm trim valstīm, Tramps izpildījis pirms vēlēšanām doto solījumu, tāpēc notikušais nav uzskatāms par lielu pārsteigumu. ASV mediji arī atgādina, ka Tramps tarifus ilgstoši uzskatījis par pareizu ārpolitikas īstenošanas līdzekli, pie kura ķērās arī sava pirmā termiņa laikā. 

Trampa administrācijas amatpersonas skaidrojušas, ka jaunie tarifi nepieciešami, lai ierobežotu narkotisko vielu un nelegālo imigrantu pieplūdumu valstī, kā arī līdzsvarotu Savienoto Valstu tirdzniecības bilanci. 

Ekonomisti un biznesa līderi tomēr norāda, ka amerikāņiem var nākties par importu turpmāk maksāt vairāk, jo par ievesto preču papildu sadārdzinājumu samaksās amerikāņu importētāji, nevis valstis, kurām prezidents noteicis papildu tarifus. Laikraksts "The Wall Street Journal" Trampa sperto soli nosaucis par "vienu no muļķīgākajiem tirdzniecības kariem vēsturē". Arī ASV Tirdzniecības kamera uzsvērusi, ka jauni tarifi nepalīdzēs atrisināt problēmas uz valsts robežām un drīzāk apdraudēs piegāžu ķēdes.

Gaidāma arī tarifiem pakļauto valstu atbilde. Tarifus solījusi gan Meksikas prezidente Klaudija Šeinbauma, gan arī Kanādas premjerministrs Džastins Trudo. Ja Meksikas gadījumā par atbildes detaļām skaidrības pagaidām nav, turklāt Šeinbaumai ar Trampu izdevies vienoties par īslaicīgu jauno tarifu "iesaldēšanu", tad Kanādas atbilde jau ir iezīmējusies. 

Trudo, kurš janvārī paziņoja par demisiju un amatā ilgi vairs nebūs, pavēstīja, ka noteiks 25% tarifus importam no ASV 155 miljardu dolāru vērtībā. 

Šī ievedmuita attiecas uz dažādām precēm, tostarp alkoholu, apģērbiem, apaviem un mēbelēm. Trudo arī noraidījis Trampa mēģinājumus sasaistīt Kanādu ar nāvējošā opioīda fentanila nonākšanu Savienotajās Valstīs. Kanādas premjers paudis, ka no visa ASV nonākušā fentanila mazāk par procentu ievests no Kanādas. Eksperti atzīst, ka Meksikas narkotiku karteļi saražo lielāko daļu fentanila, kas nonākt ASV. Uz ASV un Kanādas robežas arī nav notverts liels skaits nelegālo imigrantu. Arī šajā jautājumā problēmas smaguma centrs atrodas no ASV uz dienvidiem. Uz jaunajiem tarifiem reaģējusi arī Pekina. Ķīnas Tirdzniecības ministrija solījusi iesniegt sūdzību Pasaules Tirdzniecības organizācijā, kā arī spert "atbildes soļus", kas pagaidām nav konkretizēti.

Apdraud integrāciju

Jāpiebilst, ka Kanāda, Ķīna un Meksika ir ASV lielākie tirdzniecības partneri. ASV no šīm trim valstīm pagājušā gadā importēja preces gandrīz trīs triljonu dolāru vērtībā, kas ir 42% no visa Savienoto Valstu importa. ASV uz Kanādu, Ķīnu un Meksiku eksportēja preces 1,9 triljonu vērtībā, kas bija apmēram 40% no visas valsts eksporta vērtības. Analītiķi vērš uzmanību uz faktu, ka jaunie tarifi apdraud līdz šim diezgan brīvo ASV tirdzniecību ar Meksiku un Kanādu. 

Visas trīs Ziemeļamerikas valstis ir ekonomiski cieši integrētas, tāpēc tarifu ieviešana var apdraudēt ilgajos gados panākto progresu. 

Daži analītiķi uzskata, ka Trampa tarifi ir tikai līdzeklis, lai vieglāk varētu pārskatīt trīs valstu starpā noslēgto brīvās tirdzniecības vienošanos. Savukārt Ķīnas gadījumā Tramps turpina to tarifu politiku, kas tika iesākta jau viņa pirmā termiņa laikā un lielā mērā turpināta arī iepriekšējā prezidenta Džo Baidena administrācijas laikā. Ir saprotams arī tas, kāpēc Tramps Kanādas enerģijai piemērojis tikai 10% tarifu. Daudzu amerikāņu enerģijas patēriņu nodrošina tieši Kanāda, tostarp piegādājot naftu, gāzi un elektroenerģiju.

Tramps ir atzinis, ka viņa rīkojuma rezultātā amerikāņu patērētāji var izjust negatīvas sekas. "Īslaicīgi var būt traucējumi, un cilvēki to sapratīs," reportieriem paziņoja Tramps. 

"Bet tarifi mūs padarīs ļoti bagātus un ļoti spēcīgus," piebilda prezidents, solot pret citām valstīm izturēties "ļoti godīgi".

Sola tarifus Eiropai

Tramps svētdien solīja, ka "noteikti" ieviesīs tarifus arī ES precēm. Viņš pieļāva, ka tarifus varētu noteikt arī britu ražojumiem, bet tie "noteikti būs Eiropas Savienībai", to pamatojot ar 300 miljardu dolāru lielu tirdzniecības deficītu ar ES. Nav gan nekāda pamata uzskatīt, ka ASV ar ES būtu 300 miljardu dolāru liels deficīts, uzsver izdevums "Politico". 2023. gadā preču tirdzniecības deficīts Savienotajām Valstīm ar ES bija 155,8 miljardi eiro, liecina ES oficiālā informācija. Brisele brīdinājusi, ka centieniem blokam piemērot tarifus sekos pretsoļi. "ES atbildēs stingri ikvienam tirdzniecības partnerim, kas negodīgi vai patvaļīgi ieviesīs tarifus ES precēm," paziņojusi Eiropas Komisija.