20 °C
Lietuvā svētdien tiks rīkotas prezidenta vēlēšanas, kurās sacentīsies astoņi kandidāti.
Sabiedriskās domas aptaujas par neapšaubāmu favorītu liek uzskatīt pašreizējo valsts galvu Gitanu Nausēdu, kurš tomēr vairāk par pusi balsu varētu nesaņemt. Ja nevienam kandidātam absolūto balsu vairākumu iegūt neizdosies, 26. maijā tiks rīkota vēlēšanu otrā kārta, kurā sacentīsies divi vislielāko atbalstu saņēmušie kandidāti.
Prezidenta un premjeres sāncensība
Aptaujas rāda, ka vislabākās izredzes vēlēšanu otrajā kārtā sacensties pret Nausēdu ir pašreizējai premjerministrei Ingrīdai Šimonītei, kura pārstāv konservatīvo partiju "Tēvzemes savienība – Lietuvas kristīgie demokrāti", un advokātam Ignam Vēgēlem, kurš ir neatkarīgais kandidāts. Vēlēšanās balotēsies arī valdošajā koalīcijā ietilpstošās liberālās Brīvības partijas politiķis Daiņus Žalims, kurš ir Vītauta Dižā universitātes Juridiskās fakultātes dekāns, opozīcijā esošās centriski kreisās Demokrātiskās savienības "Lietuvas vārdā" kandidāts, bijušais aizsardzības viceministrs Ģiedrims Jeglinsks un opozīcijā esošās centriski kreisās Darba partijas līderis Andrjus Mazuronis. Vēlēšanās sacentīsies vēl divi pretendenti – ārsts Eduards Vaitkus un jaundibinātās labējās partijas "Nemunas rītausma" līderis Remiģijus Žemaitaitis, kurš nesen bija spiests nolikt Seima deputāta mandātu, jo
Konstitucionālā tiesa secināja, ka viņš ar antisemītiskiem izteikumiem ir rupji pārkāpis amata zvērestu un valsts pamatlikumu.
Iepriekšējās vēlēšanās 2019. gadā uzvarētāja noskaidrošanai bija nepieciešama otrā kārta, kurā sacentās Nausēda, kurš iepriekš bijis SEB bankas galvenais ekonomists, un bijusī finanšu ministre Šimonīte. Nausēdu toreiz otrajā kārtā atbalstīja apmēram divas trešdaļas vēlētāju, un viņš prezidenta amatā nomainīja Daļu Grībauskaiti.
Nausēdas un Šimonītes attiecības šajos piecos gados ne vienmēr ir bijušas gludas. Prezidents ir kritizējis Šimonītes valdības lēmumu 2021. gada novembrī Viļņā atvērt Taivānas pārstāvniecību, kuras nosaukumā pieminēts vārds Taivāna, nevis salas galvaspilsēta Taibeja, kā tas ir citviet darīts, lai neaizvainotu Ķīnu. Pārstāvniecības ar šādu nosaukumu atvēršana Viļņā izraisīja Ķīnas sašutumu, un Pekina importam no Lietuvas piemēroja dažādus ierobežojumus. Šimonīte arī tagad pirms vēlēšanām ir uzstājusi, ka negrasās mainīt Taivānas pārstāvniecības nosaukumu, kamēr Nausēda ir pretējās domās.
"Nosaukuma pielāgošana kalpotu kā Lietuvas signāls ceļā uz diplomātisko attiecību normalizēšanu ar Ķīnu," nesen paziņoja prezidents.
Skandāls nekaitē
Piecdesmit deviņus gadus vecais Nausēda jau ilgu laiku ir populārākais politiķis Lietuvā. Prezidenta reitingam nav kaitējis arī pērn atklātībā nākušais fakts, ka viņš 1988. gadā iestājās Padomju Savienības Komunistiskajā partijā, turklāt, kandidējot uz prezidenta amatu, nav to norādījis. Nausēda atzina, ka iestāšanās kompartijā bijusi "jaunības kļūda", kas pieļauta cerībā sekmīgāk virzīt karjeru. Nausēda prezidenta amatā ir aktīvi atbalstījis gan Ukrainu cīņā pret Krievijas agresiju, gan arī Baltkrievijas demokrātisko opozīciju.
Apskatnieki uzsver, ka vēlēšanās nopietnu konkurenci Nausēdam neredz. "Neviens sevi neuzskata par nopietnu Gitana Nausēdas konkurentu.
Dažas partijas negrib nevajadzīgi tērēt naudu, un daži politiķi domā par Eiropas vēlēšanām un gaidāmajām parlamenta vēlēšanām,"
norādījusi Viļņas Universitātes politikas profesore Aine Ramonaite. Jāpiebilst, ka Lietuvas sociāldemokrāti prezidenta vēlēšanām savu kandidātu nemaz nav izvirzījuši un savu atbalstu izteica tieši Nausēdam. Ar šādu partijas lēmumu tomēr ne visi partijas biedri ir bijuši apmierināti.
Zināms, ka vēlēšanas nenovēros Eiropas Drošības un sadarbības organizācija (EDSO), jo Lietuva iebildusi pret Krievijas un Baltkrievijas novērotāju klātbūtni. Lietuvas Ārlietu ministrija norādīja, ka vērojami šo abu valstu mēģinājumi iejaukties Lietuvas iekšējās lietās, turklāt Krievijas un Baltkrievijas novērotāju klātbūtne būtu uzskatāma par "demokrātijas apsmieklu". EDSO ir noraidījusi iespēju piedalīties vēlēšanu novērošanā bez Krievijas un Baltkrievijas novērotāju līdzdalības. Šāda iejaukšanās ietekmējusi arī priekšvēlēšanu procesu. Prezidenta vēlēšanu kandidāts Jaglinsks iekrita Baltkrievijas propagandistu izliktajās lamatās un sniedza tiem interviju, lai arī domāja, ka runā ar Krievijas opozīcijas portāla "Meduza" pārstāvjiem. Viņa intervija tika sagrozīta un publicēta Baltkrievijas propagandas kanālā.
