Libānā stājas spēkā Izraēlas un "Hezbollah" pamiers

Libānā trešdienas rītā pēc gandrīz 14 mēnešu ilgas karadarbības stājās spēkā 60 dienu pamiers starp Izraēlu un šiītu kaujinieku grupējumu "Hezbollah".

Par vienošanās panākšanu otrdien paziņoja ASV prezidents Džo Baidens, kurš pauda cerību, ka pēc pamiera beigām karadarbība neatsāksies.

Pamatā ANO rezolūcija

Izraēlas un "Hezbollah" karš sākās drīz pēc tam, kad palestīniešu teroristiskais grupējums "Hamās" pagājušā gada 7. oktobrī bija iebrucis Izraēlā un tur sarīkojis slaktiņu. Lai atbalstītu "Hamās", "Hezbollah" kopš tā brīža ar raķetēm ir apšaudījis Izraēlu, kas, karam vēršoties plašumā, ir sākusi sauszemes operāciju Libānas dienvidos. Kara gaitā Izraēla ir ievērojami novājinājusi "Hezbollah", tostarp likvidējot grupējuma ilggadējo vadoni Hasanu Nasrallu. Tagad abas puses ir piekritušas pamieram.

Vienošanās paredz, ka noteikto 60 dienu laikā "Hezbollah" kaujiniekiem ir jāatstāj Libānas dienvidi. Šajā laikā no Libānas dienvidiem jāaiziet arī Izraēlas karavīriem. 

Uz dienvidiem no Litani upes, kas atrodas apmēram 30 kilometrus uz ziemeļiem no Libānas–Izraēlas robežas, drīkstēs atrasties tikai Libānas karavīri un ANO miera uzturētāji. Panāktā pamiera pamatā lielā mērā ir ANO Drošības padomes 2006. gadā pieņemtā rezolūcija, ar kuru toreiz tika izbeigts Izraēlas un "Hezbollah" karš. Pamiera noteikumi paredz 10 000 Libānas karavīru izvietošanu valsts dienvidos. Libānai arī jāuzrauga "Hezbollah" aktivitātes. ANO rezolūcija, kas 2006. gadā izbeidza 34 dienas ilgušo Izraēlas un "Hezbollah" karu, noteica, ka Libāna bauda "pilnu suverenitāti", tomēr "Hezbollah" kaujinieki šajā laikā tā arī ieročus nav nolikuši.

Vienošanos izpildīt palīdzēs ASV un Francija, ar kuru starpniecību tā tika panākta. Pamiera tekstā, kas nonācis Apvienoto Arābu Emirātu laikraksta "The National" rīcībā, pieminēts arī, ka ANO miera uzturētājiem, ASV un Francijai būs jāgādā par pamiera noteikumu ievērošanu. "Šis paziņojums radīs apstākļus, lai atjaunotu ilgstošu mieru un ļautu abu valstu iedzīvotājiem droši atgriezties mājās," pausts ASV un Francijas kopīgajā paziņojumā. Izraēla ir paziņojusi, ka atbildēs ar militāriem līdzekļiem, ja "Hezbollah" pamieru pārkāps. Baidens ir paudis atbalstu šādam skatījumam, norādot, ka Izraēlai "ir tiesības sevi aizstāvēt atbilstoši starptautiskajām tiesībām". Izraēlas premjerministrs Benjamins Netanjahu lēmumu slēgt pamieru pamatojis ar trim apsvērumiem – 

Izraēla grib "koncentrēties uz Irānas radītajiem draudiem", dot atelpu saviem karavīriem, kuriem jācīnās vairākās frontēs, kā arī pastiprināt spiedienu uz teroristisko grupējumu "Hamās" Gazas joslā.

Pamiera ievērošana

Pamiers stājās spēkā pulksten 4.00 pēc vietējā laika (arī 4.00 pēc Latvijas laika). Vēl neilgi pirms pamiera stāšanās spēkā Izraēla veica spēcīgus uzlidojumus Libānas galvaspilsētā Beirūtā. Kopš pamiera stāšanās spēkā tas lielākoties tiekot ievērots, vēsta Rietumu mediji. Savās mājās Libānas dienvidos sākuši atgriezties tās pametušie libānieši, lai arī Izraēlas Aizsardzības spēki brīdinājuši, ka to vēl nevajag darīt, jo izraēlieši no Libānas dienvidiem nav aizgājuši. Libānas civiliedzīvotāji tomēr jau sākuši doties mājup, un jau izveidojies sastrēgums uz lielceļa, kas savieno Beirūtu ar valsts dienvidiem. Kopš kara sākuma pagājušā gada 7. oktobrī no apmēram 5,4 miljoniem Libānas iedzīvotāju apmēram 1,2 miljoni bijuši spiesti pamest mājas. "Hezbollah" un Izraēlas karā esot nogalināti vairāk nekā 3800 libāniešu, liecina Libānas Veselības ministrijas sniegtie dati. Nav gan zināms, cik no viņiem ir "Hezbollah" kaujinieki. No Izraēlas ziemeļiem tikmēr bēgļu gaitās devušies apmēram 60 000 cilvēku. Izraēla karā pret "Hezbollah" zaudējusi vairāk nekā 80 kritušu karavīru un 47 nogalinātus civiliedzīvotājus, vēsta aģentūra "Associated Press".

Libānā sarežģīta situācija

Libāna jau pirms Izraēlas un "Hezbollah" kara sākuma bija nonākusi dziļā politiskā un ekonomiskā krīzē. Kopš 2022. gada rudens Libānai nav prezidenta un rīcības spējīgas valdības, norāda telekanāls CNN. 

Libānas pagaidu valdība nav spējusi savaldīt "Hezbollah", kas ir ne tikai militārs grupējums, bet arī politiska partija, kas pārstāvēta Libānas parlamentā. 

Libānas valdības nākamie soļi lielā mērā noteiks, vai "Hezbollah" arī turpmāk varēs uzspiest savu gribu Libānai, intervijā CNN norādījis bijušais Izraēlas izlūkdienestu darbinieks Avi Melameds, kurš pētījis Tuvo Austrumu drošības jautājumus. "Svarīgākais uzdevums turpmāk būs Libānas suverenitātes atjaunošana, īpaši, ņemot vērā "Hezbollah" dominējošo stāvokli valstī," norādīja pētnieks. Tas būs sarežģīts uzdevums. Libānas bruņotie spēki ir norādījuši, ka tiem trūkst finansējuma, bruņojuma un cilvēkresursu, lai varētu uzraudzīt situāciju valsts dienvidos. Nav arī zināms, vai Libānas karavīri būs gatavi vērsties pret "Hezbollah", kam ir liela ietekme Libānas šiītu kopienā, ja grupējums pārkāps pamiera noteikumus. Nav arī zināms, kas kompensēs Libānai karā nodarītos ekonomiskos zaudējumus. Pasaules Banka aplēsusi, ka kopš pagājušā gada oktobra šie zaudējumi sasnieguši 8,5 miljardus dolāru (8,1 miljardu eiro).