Krievijas armija piektdienas rītā sāka sauszemes uzbrukumu Harkivas apgabalā Ukrainas austrumos, kur no apdraudētajām teritorijām evakuēti vairāki tūkstoši cilvēku.

Pieejamā informācija liecina, ka Krievijas uzbrukums pagaidām ir ierobežota mēroga, tomēr nevar izslēgt tā pāraugšanu plašākā ofensīvā. Sīvas kaujas turpinās arī Donbasā, kur Krievijas spēki mēģina pietuvoties Časivjarai.

Saspringta situācija

Ukrainas bruņoto spēku virspavēlnieks Oleksandrs Sirskis svētdien paziņoja, ka situācija dažādos frontes iecirkņos, tostarp Kupjanskā un Limanā, ir saspringta un "mainās strauji", tomēr Krievijas centieni pārraut fronti ir apturēti, lai arī kaujas turpinās. "Dažās vietās ienaidniekam izdevies gūt daļējus panākumus, bet citviet" Ukrainas armija "dzen ienaidnieku ārā un uzlabo savas taktiskās pozīcijas," paziņoja Sirskis. Krievijas Aizsardzības ministrija paziņojusi, ka tās spēkiem izdevies ieņemt vairākas apdzīvotas vietas Harkivas apgabala pierobežā. Tikmēr apgabala administrācijas vadītājs Olehs Sinehubovs pavēstīja, ka pierobežas ciemos kaujas turpinās. 

Viņš arī uzsvēra, ka apgabala centram Harkivai Krievijas iebrukums pagaidām nedraud un evakuācija no šīs lielpilsētas nav vajadzīga.

Sinehubovs paziņoja, ka Ukrainas varasiestādes no pierobežas teritorijām evakuējušas apmēram četrus tūkstošus cilvēku, un šie centieni turpinās. Krievijas sarīkotajās apšaudēs Harkivas apgabalā aizvadītajās dienās nogalināti vairāki cilvēki. Viens no Krievijas armijas uzbrukuma virzieniem iet uz Vovčansku, kas atrodas piecus kilometrus no robežas. Pirms pilna mēroga kara sākuma tur dzīvoja 17 000 cilvēku, bet šobrīd ir palikuši apmēram trīs tūkstoši.

Krievijas triecieni

Pagaidām nav zināms, vai notiek ierobežota Krievijas operācija vai arī tas ir sākums plašākam uzbrukumam ar mērķi ieņemt Harkivu, kurā dzīvo 1,3 miljoni cilvēku. Pēdējā laikā Krievijas bruņotie spēki regulāri bombardē Harkivu, cenšoties Ukrainas otro lielāko pilsētu padarīt "neapdzīvojamu". Aprīļa sākumā Krievijas triecienos tika iznīcinātas pilsētas galvenās spēkstacijas, bet mēneša nogalē Krievijai izdevās sabojāt Harkivas televīzijas torni. Apskatnieki pieļauj, ka Krievijas armija šādā veidā cenšas graut ukraiņu morāli un panākt viņu aiziešanu no pilsētas. 

Krievijas armijai neizdevās ieņemt Harkivu pilna mēroga kara pirmajās nedēļās, lai arī pilsēta atrodas nepilnu 30 kilometru attālumā no Krievijas robežas. 

Krievijas armija tomēr ieņēma pozīcijas pilsētas tuvumā. Ukraiņu spēkiem sekmīgā pretuzbrukumā 2022. gada rudenī izdevās atbrīvot lielas teritorijas Harkivas apkārtnē, atspiežot iebrucējus tālāk no pilsētas, tā uzlabojot drošību Harkivā, kurā pēc tam atgriezās daudzi pirms tam pilsētu pametušie iedzīvotāji.

Izrāvieni nav jāgaida

ASV Nacionālās drošības padomes pārstāvis Džons Kērbijs piektdien pieļāva iespēju, ka Krievija varētu gatavoties plašākam uzbrukumam. "Noteikti ir iespējams, ka krievi gatavojas lielākam uzbrukumam Harkivai," norādīja Kērbijs. Viņš pieļāva, ka Krievijas spēkiem tuvākajās nedēļās varētu izdoties nedaudz pavirzīties uz priekšu, tomēr lieli izrāvieni nav jāgaida, jo Ukraina sāk saņemt ASV militāro palīdzību.

Ukrainas amatpersonas aizvadītajās nedēļās ir brīdinājušas par gaidāmu uzbrukumu. Krievijas apņēmību iet uz priekšu veicina gan bruņojuma un karavīru trūkums Ukrainas armijā, gan arī nepietiekami nocietinātas pozīcijas frontē, norādījuši militārie analītiķi. Intervijā izdevumam "Economist" Ukrainas militārā izlūkdienesta priekšnieka vietnieks Vadims Skibickis maija sākumā atzina bruņoto spēku vājās vietas. 

"Mūsu problēma ir vienkārša – mums nav ieroču," turklāt Krievijas armija zināja, ka "aprīlis un maijs mums būs grūts laiks", 

paziņoja Skibickis. Ģenerālmajors Skibickis pavēstīja, ka Krievijai visā Ukrainas teritorijā ir vairāk nekā pusmiljons karavīru. Viņš toreiz prognozēja, ka Krievijas galvenais uzbrukums varētu notikt maija beigās vai jūnija sākumā. Skibickis tomēr apšaubīja Krievijas iespējas ieņemt kādu lielāku Ukrainas pilsētu.

Militārie analītiķi pieļauj, ka ar uzbrukumu Harkivas apgabalā Krievijas armija mēģina vājināt Ukrainas spēkus citās frontēs. Reaģējot uz situācijas saasināšanos, Ukrainas Aizsardzības ministrija jau ir paziņojusi par papildspēku nosūtīšanu uz Harkivas apgabalu. Vašingtonā bāzētā Kara pētījumu institūta pētnieks Džordžs Baross intervijā telekanālam CNN norādīja, ka Krievijas spēki Harkivas tuvumā nav pietiekami, lai tik lielu pilsētu ieņemtu, tomēr tas droši vien nav Maskavas mērķis. Krievija cenšas piespiest Ukrainu pārsviest spēkus no Doneckas apgabala uz Harkivu. Krievija mēģina Donbasā iekarot pēc iespējas lielāku teritoriju, pirms Ukraina ir saņēmusi papildu ASV militāro palīdzību. Krievijas diktators Vladimirs Putins arī runājis par vajadzību Ukrainā izveidot "buferzonu", kas neļautu ukraiņu spēkiem ieiet Krievijas Belgorodas apgabalā. Militārie analītiķi arī norāda, ka Krievijas spēku pietuvošanās dēļ Harkiva var nonākt Krievijas artilērijas sasniedzamības zonā.

KONTEKSTS

2022. gada 24. februārī Krievijas diktators Vladimirs Putins deva pavēli iebrukt Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija pierādījumu. Starptautiskā krimināltiesa (SKT) 2023. gada martā izdeva Putina aresta orderi par nelikumīgu ukraiņu bērnu deportāciju no okupētajām teritorijām Ukrainā. 

Ukrainas atbalstītāji nezaudē ticību, ka ukraiņi vēl ir ceļā uz uzvaru un agri vai vēlu Krievijas okupantu armijai nāksies atkāpties no Ukrainas zemes.