4.4 °C
Ziemeļkorejas karavīri jau piedalās karadarbībā Krievijas Kurskas apgabalā un cietuši pirmos zaudējumus – par to vispirms novembra sākumā vēstīja Ukrainas amatpersonas, bet šopirmdien to oficiāli apstiprinājis arī ASV Baltā nama pārstāvis drošības politikas jautājumos Džons Kērbijs un Pentagona preses sekretārs ģenerālmajors Pats Raiders, solot "spēcīgas" ASV un tās sabiedroto sankcijas pret Ziemeļkoreju.
Vašingtonas atļauju Ukrainai izmantot tai piegādātos tālās darbības ieročus arī dziļākiem triecieniem Krievijas teritorijā novērotāji saista ar Phenjanas iestāšanos karā Krievijas pusē.
Kritušo rinda
"Mūsu rīcībā ir informācija, ka viņi cietuši zaudējumus – kā kritušos, tā ievainotos," žurnālistiem pauda ASV Aizsardzības ministrijas amatpersona, neminot skaitļus. Pēc Raidera teiktā, kaujas, par kurām ir liecības, ka tajās krituši ziemeļkorejieši, Ukrainas armijas ieņemtajā Kurskas apgabala daļā notikušas pagājušajā nedēļā.
Ukrainas avoti vēl novembra pirmajās dienās signalizēja, ka ziemeļkorejiešu līdzdalība aktīvā karadarbībā ir sākusies.
Par to toreiz rakstīja arī krievu tā sauktie "kara korespondenti", konkrēti minot, ka karotāji, kas radiosaziņā izmanto vārdu "Kims" (acīmredzot tā godinot šābrīža Ziemeļkorejas līderi Kimu Čenunu, kā arī "saulei līdzīgo" viņa tēvu Kimu Čeniru un tāpat pielūgto vectēvu Kimu Irsenu), ieņēmuši kādu ciemu. 14. decembrī internetā parādījās drona video ar vairākiem desmitiem rindā saliktu kritušu karavīru līķu Krievijas armijas formastērpos. Video ievietoja ukraiņu dronu operatoru komandas pārstāvis "Maģārs", kurš komentārā vēstīja, ka šie karavīri krituši nesenajās kaujās Kurskas apgabalā un starp tiem ir arī ziemeļkorejieši. Neilgi pēc tam Ukrainas militārais izlūkdienests GUR nosauca kritušo un ievainoto ziemeļkorejiešu skaitu – ap 30 cilvēku. Pirmdienas vakarā to savā videouzrunā pauda Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis. Apmēram tajā pašā laikā par ziemeļkorejiešiem ierunājās arī ASV amatpersonas.
Viļņu taktika
Lēš, ka oktobrī uz Krieviju pārsvieda 10–12 tūkstošus ziemeļkorejiešu karavīru. Pagaidām tie izvietoti tikai Kurskas apgabalā. Ir liecības arī par kaujas tehniku. Piemēram, artilērijas sistēmām.
Par ziemeļkorejiešu gaitām zināms, ka šo karavīru vienības iekļautas lielākās Krievijas armijas daļās. Nereti pieminētas valodas barjeras radītās komunikācijas grūtības un to sekas.
Kāda ziemeļkorejiešu vienība pārpratuma pēc apšaudījusi "ieroču brāļu" kadiroviešu grupu un nošautas astoņas personas.
Vašingtonā bāzētajam Kara pētījumu institūtam (ISW) tas liek prognozēt visai drīzu ziemeļkorejiešu izvešanu, jo: "Sliktā integrācija un komunikācijas problēmu turpināšanās starp Krievijas un Ziemeļkorejas spēkiem visdrīzāk turpinās radīt nesaskaņas Krievijas militārajās operācijās Kurskā."
Krievu valodā rakstošais Izraēlas militārais žurnālists Sergejs Auslenders, atsaucoties uz saviem avotiem, vēsta, ka ziemeļkorejieši Kurskā, gluži kā pirms 70 gadiem Korejas kara laikā, izmantojot "dzīvo viļņu" taktiku. Uzbrukums notiek vilnis pēc viļņa ar aprēķinu, ka pretinieka uguns vienkārši nespēs noslaucīt visus, stobri pārkarsīs, pietrūks munīcijas un izdzīvojušie ieņems pozīcijas. Ja nonāks līdz tuvcīņai, ierakumos esošie nespēs tikt galā ar milzu pārspēku: "Viņus nospiedīs ar masu." Zaudējumu proporcija 10:1 netiek uzskatīta par ko nepieņemamu. Tādu pašu taktiku Korejas karā izmantoja Ķīnas Tautas armija un arī padomju sarkanā armija Otrā pasaules kara laikā. Apturēt šādu uzbrukumu var tikai artilērijas viesuļuguns vai aviācija, bet tik lielu resursu ukraiņiem nav.
Ukrainas armija pirms neilga laika sāka no droniem virs ziemeļkorejiešu dislokācijas vietām kaisīt lapiņas ar korejiešu valodā nodrukātām instrukcijām, kā pareizi padoties gūstā.
Viss liecina, ka Krievijas armijas vadība ļoti uzmanās, lai ukraiņu rokās nenonāktu pat neviens kritis vai ievainots ziemeļkorejietis. Ievainotos izved, kritušajiem, ja nevar evakuēt, sakropļo sejas, lai tie nebūtu identificējami. Par pēdējo liecina vakar arī Dienvidkorejas aģentūras "Yonhap" publiskotie drona kadri, kur kāds krievu karavīrs kurina ugunskuru uz kritušā, kā uzskata, ziemeļkorejieša.
KONTEKSTS
2022. gada 24. februārī Krievijas diktators Vladimirs Putins deva pavēli iebrukt Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija pierādījumu. Starptautiskā krimināltiesa (SKT) 2023. gada martā izdeva Putina aresta orderi par nelikumīgu ukraiņu bērnu deportāciju no okupētajām teritorijām Ukrainā.
Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.
Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.
Pieraksties un reizi nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.
