7.2 °C
Krievijas diktatora Vladimira Putina paziņojumi un prasības izbeigt karu liecina, ka viņš nevēlas piekrist nekam citam kā vien Ukrainas valstiskuma un identitātes iznīcināšanai, ziņo ASV Kara studiju institūts (ISW).
Kā norāda ISW, Putins izmantoja 5. jūlija tikšanos ar Ungārijas premjerministru Viktoru Orbānu, lai iebilstu pret sarunu ceļā panāktu pamieru, un pauda apņemšanos panākt "galīgu" kara izbeigšanu, kas ļautu sasniegt viņa mērķi - iznīcināt Ukrainas valstiskumu.
"Putins sacīja, ka vienošanās starp Krieviju un Ukrainu nedrīkst novest pie pagaidu pamiera, jo tas ļautu Ukrainai pārgrupēties un pārapbruņoties, un ka Krievija iestājas par "pilnīgu" un "galīgu" konflikta izbeigšanu,"
teikts ISW ziņojumā.
Putins pieprasa gan lielas Ukrainas teritorijas daļas un iedzīvotāju nodošanu Krievijas okupācijai, gan Ukrainas armijas padošanos, pirms sākt jebkādas sarunas par kara izbeigšanu.
ISW norāda, ka Putins jau sen pieprasa Ukrainas "demilitarizāciju", kas nozīmē, ka Ukraina atsakās no spējas pretoties Krievijas agresijai, lai Kremļa saimnieks varētu brīvi uzspiest Ukrainai savu gribu.
Putins gandrīz noteikti izmantos Ukrainas kapitulāciju, lai sasniegtu savu otru mērķi - gāzt demokrātiski ievēlēto Ukrainas valdību un aizstāt to ar sev tīkamu prokrievisku politisko sistēmu, uzsver ISW.
Pēc analītiķu teiktā, Ukrainas pretuzbrukuma operācijas, lai atbrīvotu operatīvi svarīgas teritorijas, joprojām ir visefektīvākais veids, kā graut Putina pārliecību par vēlamo galarezultātu viņa agresijas karam pret Ukrainu.
Pēc ekspertu domām, Putina pārliecība par Krievijas spēju veicināt kapitulāciju vai uzvarēt ilgstošā novājināšanas karā balstās uz novērtējumu, ka Ukraina nespēs veikt operatīvi nozīmīgas pretuzbrukuma operācijas.
Eksperti uzsver, ka Rietumiem būtu jāsteidzas sniegt Ukrainai nepieciešamo atbalstu pretuzbrukuma operācijām, lai izjauktu Putina aprēķinus un izvairītos no kara ievilkšanās ilgāk, nekā tas nepieciešams, lai nodrošinātu Ukrainai un tās partneriem pieņemamu mieru.
Aptauja
Kāds ir jūsu biežākais LASI.LV apmeklējuma laiks?
Lepēna sola, ka premjers no viņas partijas neļaus Ukrainai izmantot Francijas ieročus triecieniem Krievijas teritorijā
Francijas galēji labējo līdere Marina Lepēna paziņojusi, ka premjerministrs no viņas Nacionālās apvienības (RN) - ja tā uzvarēs parlamenta vēlēšanās - neļaus Ukrainai izmantot Francijas piegādātos tālās darbības ieročus, lai uzbruktu Krievijas teritorijai.
"Ja Emanuels Makrons vēlēsies nosūtīt karaspēku uz Ukrainu, bet premjerministrs būs pret to, karaspēks uz Ukrainu nedosies. Pēdējais vārds ir premjerministram,"
intervijā telekanālam CNN sacīja Lepēna.
Kā iepriekš skaidroja Lepēna, lai gan formāli Francijas armijas virspavēlnieks ir valsts prezidents, premjerministrs kontrolē budžetu un tādējādi var iebilst pret prezidenta lēmumu.
Iepriekš viņa arī sacīja, ka Francijas karaspēka nosūtīšana uz Ukrainu ir sarkanā līnija, kuras pārkāpšanu viņas partija nepieļaus.
Makrons vairākkārt ir teicis, ka attiecībā uz Krieviju viņš pieturas pie "nenoteiktības stratēģijas" un neizslēdz Francijas militārpersonu nosūtīšanu uz Ukrainu.
RN saglabā līderes pozīciju sabiedriskās domas aptaujās, taču tās izredzes vēlēšanu otrajā kārtā svētdien iegūt absolūto vairākumu parlamentā mazinās.
Ukraina: Krievijas dzīvā spēka zaudējumi sasniedz 550 990
Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz svētdienas rītam sasnieguši 550 990 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.
Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 1150 iebrucēji.
Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 2022. gada 24. februārī krievi zaudējuši 8155 tankus, 15 645 bruņutransportierus, 14 937 lielgabalus un mīnmetējus, 1115 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 879 zenītartilērijas iekārtas, 360 lidmašīnas, 326 helikopterus, 11 862 bezpilota lidaparātus, 2352 spārnotās raķetes, 28 kuģus un ātrlaivas, vienu zemūdeni, 20 103 automobiļus un autocisternas, kā arī 2495 specializētās tehnikas vienības.
Krievijas zaudējumu apmērs tiek precizēts, jo informācijas ieguvi traucē karadarbība.
KONTEKSTS
2022. gada 24. februārī Krievijas diktators Vladimirs Putins deva pavēli iebrukt Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija pierādījumu. Starptautiskā krimināltiesa (SKT) 2023. gada martā izdeva Putina aresta orderi par nelikumīgu ukraiņu bērnu deportāciju no okupētajām teritorijām Ukrainā.
