Islāmistu sarīkoti uzbrukumi Vācijā liek valdībai spriest par imigrācijas politiku

Vairākās Eiropas valstīs pēdējā laikā notikuši islāmistu sarīkoti uzbrukumi, bet citus teroraktus izdevies novērst.

Eksperti islāmistu aktivitāšu pieaugumu skaidro ar Izraēlas un teroristu grupējuma "Hamās" karu, kas vairojis iespējas radikāļiem papildināt savas rindas. Vācijā tikmēr vēl aktīvākas kļuvušas diskusijas par iespējamām izmaiņām valsts imigrācijas politikā, kas ir reakcija uz pagājušajā nedēļā Zolingenē notikušo uzbrukumu, kurā kāds sīrietis, kurš bija paudis lojalitāti teroristu grupējumam "Islāma valsts", ar nazi nodūra trīs cilvēkus un vēl astoņus ievainoja.

Izraidāmo neatrod

Zolingenes pilsētas svētkos notikušais uzbrukums šokējis Vāciju un arī raisījis diskusijas par valsts imigrācijas politiku. Zolingenē teroraktu sarīkojušais sīrietis Eiropas Savienībā (ES) vispirms tika reģistrēts Bulgārijā. Pēc tam viņš mēģināja iegūt patvērumu Vācijā, bet viņa lūgums pērn tika noraidīts. Vācijas varasiestādes plānoja viņu no valsts izraidīt, bet bēgļu centrā viņš nebija atrodams. Apmeklējot Zolingeni, Vācijas kanclers Olafs Šolcs pirmdien solīja pastiprināt patvērumu nesaņēmušo imigrantu izraidīšanu no valsts. Valdības otrdien publiskotā informācija liecina, ka šā gada pirmajā pusgadā šādu izraidīšanu skaits no Vācijas ir palielinājies. Šolcs tomēr solīja neapstāties pie sasniegtā. 

"Mums jādara viss iespējamais, lai visi tie, kas nevar un nedrīkst palikt Vācijā, tiktu repatriēti un izraidīti," 

paziņoja kanclers.

Šolca vadītā koalīcija, kurā ietilpst gan viņa pārstāvētie sociāldemokrāti, gan arī zaļie un brīvie demokrāti, jau pirms terorakta Zolingenē atradās ļoti sarežģītā situācijā. Koalīcijas partneri ir aizvadījuši ļoti smagas sarunas par nākamā gada budžetu, turklāt koalīcijas partiju reitingi neraisa optimismu pirms nākamgad gaidāmajām parlamenta vēlēšanām. Turklāt jau 1. septembrī Saksijā un Tīringenē valsts austrumos notiks federālo zemju vēlēšanas, kurās koalīcijas partijām gaidāma smaga sakāve.

Šolcs gatavs runāt

Šādos apstākļos Šolcs trešdien paziņoja, ka plāno rīkot krīzes sarunas par Vācijas imigrācijas politiku. Šolcs pavēstīja, ka Vācijas iekšlietu ministre Nensija Fēzere uz diskusijām aicinās federālo zemju valdību, opozīcijas partiju un federālo ministriju pārstāvjus. Jāatgādina, ka opozīcijā esošo kristīgo demokrātu (CDU) līderis Frīdrihs Mercs otrdien tikās ar Šolcu un pēc sarunām aicināja Vāciju atgriezties pie tā dēvētājiem Dublinas noteikumiem, kas liegtu nelegālajiem imigrantiem pieprasīt patvērumu Vācijā, ja tie ieradušies no kādas citas ES dalībvalsts teritorijas. Mercs arī aicinājis atcelt nesen pieņemtos pilsonības likuma grozījumus, ar kuriem saīsināts laiks Vācijas pilsonības iegūšanai.

Eksperti brīdina, ka ieguvēji no politiķu nespējas apturēt vardarbību būs labējie radikāļi, kuri zemju vēlēšanās Vācijas austrumos šīs nedēļas nogalē varētu gūt labus panākumus. 

"Pēc uzbrukumiem politiķi formulē augstas prasības un raisa lielas cerības, kuras ātri vien tiek pieviltas," 

platformā "X" norādījis Londonas Karaliskās koledžas profesors Pēters Neimanis, kurš atgādināja, ka šāda pieeja grauj uzticību politiķiem. "Ja demokrātiskā politika tagad neparādīs spēju rīkoties, demokrātijas oponenti uzvarēs," brīdināja terorisma jautājumu eksperts.

Tuvie Austrumi ietekmē Eiropu

Lielu ievērību Vācijā guva arī maija beigās Manheimā notikušais uzbrukums, kurā kāds afgānis nodūra policistu un ievainoja vēl piecus cilvēkus. Izmeklētāji šo uzbrukumu klasificēja kā "reliģiski motivētu". Islāmistu sarīkoti terorakti vai to mēģinājumi pēdējā laikā notikuši arī citviet Eiropā. 24. augustā, kad notika arī terorakts Zolingenē, pie kādas sinagogas Francijas dienvidos tika nodedzinātas divas automašīnas. Viena no tām uzsprāga, un incidentā tika ievainots viens policists. Savukārt Vīnē augusta sākumā nācās atcelt amerikāņu dziedātājas Teilores Sviftas koncertus, jo pastāvēja draudi, ka tajos islāmisti varētu sarīkot teroraktu. Šajā lietā aizturēti trīs cilvēki, kuri bija iedvesmojušies no "Islāma valsts".

Eksperti vērš uzmanību, ka džihādisti izmanto konfliktu Tuvajos Austrumos, ar kuru arī tiek pamatoti Eiropā sarīkotie terorakti. 

"Islāma valsts" paziņojusi, ka uzbrukums "kristiešiem" Zolingenē sarīkots, lai "atriebtu musulmaņus Palestīnā un citviet".

"Ekstrēmisti izmanto konfliktu Tuvajos Austrumos," raidorganizācijai "Deutsche Welle" pauda nevalstiskās organizācijas "Vardarbības novēršanas tīkls" izpilddirektors Tomass Mike. Viņš pavēstīja, ka kopš pērnā gada 7. oktobrī "Hamās" Izraēlā sarīkotā slaktiņa Rietumeiropā četras reizes pieaudzis islāmistu sarīkotu uzbrukumu skaits. Kopā bijuši septiņi uzbrukumi un 21 uzbrukuma mēģinājums. ""Islāma valsts" identificēja Rietumeiropu kā uzbrukumu mērķi acīmredzami ar nodomu izplatīt šausmas un bailes un šķelt sabiedrību, lai viņi pēc tam savai lietai var pievērst vēl vairāk cilvēku," skaidroja Mike. Rietumeiropai tomēr šogad izdevies izvairīties no ļoti vērienīgiem džihādistu sarīkotiem teroraktiem, kāds, piemēram, martā tika sarīkots koncertzālē Maskavā.