Honkongas varasiestādes ceturtdien atzina par vainīgiem 14 demokrātiskās opozīcijas aktīvistus, kuri apsūdzēti par valsts varas graušanu, 2020. gadā rīkojot neoficiālas priekšvēlēšanas.

Reklāma

Šis ir vērienīgākais pret opozicionāriem vērstais tiesas process Honkongā, kopš šajā Ķīnas teritorijā 2020. gadā tika ieviests jauns Nacionālās drošības likums.

Kritiskas balsis tiek apklusinātas

Tiesas process attiecas uz demokrātijas aktīvistu 2020. gada jūlijā sarīkotajām priekšvēlēšanām, ar kuru palīdzību viņi mēģināja izraudzīties kandidātus Honkongas Likumdošanas padomes vēlēšanām. Varasiestādes Likumdošanas padomes vēlēšanas atlika, pamatojot to ar Covid-19 pandēmijas radītajiem riskiem, kā arī grozīja vēlēšanu likumu, lai tām netiktu pielaisti "nepatriotiski" kandidāti. Tā rezultātā šobrīd Honkongas Likumdošanas padomē nav neviena demokrātijas atbalstītāja, norāda telekanāls CNN.

Saistībā ar priekšvēlēšanu rīkošanu Honkongas varasiestādes 2021. gada sākumā aizturēja 47 aktīvistus, kurus apsūdzēja centienos paralizēt Honkongas varasiestāžu darbību. 

Par pamatu tiesas procesam ir 2020. gadā Pekinas Honkongai uzspiestais Nacionālās drošības likums, kas ir ievērojami ierobežojis demokrātiju šajā Ķīnas teritorijā. 

Likums tika pieņemts, reaģējot uz 2019. gadā notikušajiem vērienīgajiem protestiem pret Pekinas plāniem aizdomās turētos no Honkongas izdot kontinentālajai Ķīnai. Pēc likuma pieņemšanas Honkongā ir ierobežota vārda un pulcēšanās brīvība, bet daudzi opozicionāri devušies trimdā vai ir ieslodzīti.

Mēģināja nonākt pie varas

Tiesas procesa ietvaros 31 apsūdzētais savu vainu atzina, tā cerot saņemt maigāku sodu. Apskatnieki gan norāda, ka tas nav garantēts. Tiesa ceturtdien sprieda par pārējiem 16 apsūdzētajiem. Divus no tiem attaisnoja, bet 14 tika atzīti par vainīgiem sazvērestībā "graut, iznīcināt vai gāzt esošo politisko sistēmu". Gan viņiem, gan arī vainu atzinušajiem spriedums tiks pasludināts vēlāk. 

Par valsts varas graušanu var tikt piespriests pat mūža ieslodzījums. 

Tiesa paziņoja, ka 14 par vainīgiem atzītie aktīvisti esot mēģinājuši nākt pie varas vēlēšanu ceļā, lai pēc tam izmantotu iegūto vairākumu un bloķētu Honkongas budžeta pieņemšanu. Tiesa norādīja, ka apsūdzēto darbības rezultātā "tiktu grauta valsts vara" un Honkonga varēja nonākt "konstitucionālā krīzē". Aktīvistu aizstāvji norāda, ka demokrātiskā opozīcija iesaistījusies tādā politikā, kas agrāk bija atļauta. Turklāt apsūdzības balstās pieņēmumos par to, ko aktīvisti darītu, ja tiktu ievēlēti. Opozicionāru aizstāvji arī norāda, ka priekšvēlēšanu rīkošana nav noziedzīgs nodarījums. Šādam situācijas skaidrojumam nepiekrita Honkongas tiesa, kas argumentēja, ka "drošības riskus" rada arī darbības, kas nav noziedzīgi nodarījumi. "Nebūtu grūti ieraudzīt, ka likumdevēja darbība tiktu paralizēta ar darbībām, kas pašas par sevi nav noziedzīgs nodarījums," secināja tiesa. Tiesas lēmumu jau kritizējušas rietumvalstis un cilvēktiesību organizācijas. 

Četrpadsmit aktīvistu notiesāšana "iezīmē turpmāku pamatbrīvību un demokrātiskās līdzdalības vājināšanos Honkongā", 

platformā "X" paziņoja Eiropas Savienības preses pārstāve ārlietu jautājumos Nabila Masrali.

Pārņemot Honkongu no Apvienotās Karalistes, Ķīna 1997. gadā solīja 50 gadus ievērot šajā teritorijā baudītās demokrātiskās brīvības. Honkonga saglabāja plašu autonomiju, un tai bija no kontinentālās Ķīnas atšķirīga politiskā un tiesu sistēma. Apskatnieki norāda, ka 2020. gadā ieviestais Nacionālās drošības likums, kas paredz ļoti plašas dažādu noziegumu definīcijas, ir pretrunā šim solījumam un tiek izmantots, lai apklusinātu demokrātijas aktīvistus. "Ir pilnīgi skaidrs, ka Nacionālās drošības likums samazināja tiesu neatkarību un autonomiju. Vairs nav zvērināto tiesas, daudz grūtāk tikt atbrīvotam pret drošības naudu," intervijā CNN norādīja Honkongas Universitātes emeritētais profesors Džons Bērnss. Pekinas politika arī apdraud Honkongas kā pasaules finanšu centra statusu. Savukārt Pekina un Honkongas valdība norāda, ka likums palīdzējis "izbeigt haosu" un stabilizēt situāciju pēc protestiem, un tieslietu sistēmas neatkarība tiekot aizsargāta.

Aptauja

Par kādu saturu LASI.LV būtu gatavs maksāt?

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, Twitter, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.