Eiropas Savienības Vispārējā tiesa aprīlī lēma, ka atceļamas ES Padomes 2022. gada 28. februārī uzliktās sankcijas Krievijas miljardieriem Pjotram Avenam un Mihailam Fridmanam. Latvija gan ir iesniegusi lūgumu ES Juridiskajam dienestam iesniegt apelāciju, spriedums vēl nav stājies spēkā. Tiesas paziņojumam bija pievērsta gan starptautisko mediju, gan arī Latvijas plašsaziņas līdzekļu uzmanība. Kāds bija tiesas pamatojums un kā notiek lemšana par sankciju noņemšanu vai atstāšanu spēkā?
I. Reine: Jāteic, ka šajā gadījumā ir izveidojusies diezgan banāla situācija. Kad ES Padome lemj, vai iekļaut konkrētu personu ierobežojošo pasākumu sarakstos, tā izvēlas vienu no iepriekš noteiktajiem Eiropadomes un ES Padomes kritērijiem tā sauktajā jumta tiesību aktā. Tēlaini runājot, ir vairākas atvilktnes un ir jāizlemj, kurā no tām konkrētā persona tiek ielikta. Bet, lai to izdarītu, ir jābūt pierādījumiem, kas tiek iekļauti lēmumā. Tur tiek iekļauts skaidrojums, kāpēc pret personu tiek piemēroti ierobežojošie pasākumi. Piemēram, ja konkrētā persona ir Putinam tuvu stāvošs oligarhs, kas aktīvi piedalās režīma atbalstīšanā un finansēšanā. Un tad lēmumam klāt tiek apkopoti lietas materiāli ar konkrētiem pierādījumiem, kas ir lēmuma pamatā. Tieši šis process Avena un Fridmana gadījumā nebija nostrādājis, jo
pamatojums, kāpēc abas personas ir nokļuvušas sankciju sarakstā, bija par vienu kritēriju, bet pierādījumi – par citu kritēriju.
Tiesas spriedumā ir nepārprotami pateikts, ka oficiālajā pamatojumā, ko izmantoja ES Padome, lai pieņemtu lēmumu, bija norādīts, ka abi kungi bija iekļauti sankciju sarakstā tāpēc, ka viņi ir atbalstījuši Krimas aneksiju un Krievijas iebrukumu Ukrainā. Ja Eiropas Savienībā piemēro ierobežojošos pasākumus tāpēc, ka personas ir piedalījušās vai citādā veidā atbalstījušas Krievijas agresiju Ukrainā vai Krievijas nelikumīgu Krimas pievienošanu, tad pierādījumiem ir jābūt par šiem diviem punktiem. Taču tas tā nebija. Līdz ar to spriedumā ir noteikts, ka Avena un Fridmana vārds ir jāsvītro no tiem lēmumiem, kur ir ietverta pieminētā motivācija. Taču nav izslēgts, ka ES Padome var labot savu kļūdu, ja tā joprojām vēlas iekļaut šos kungus ierobežojošo pasākumu sarakstos.
Šādā gadījumā vai nu ir jāsavāc pierādījumi iepriekšējai padomes motivācijai, vai arī jānomaina motivācija, balstoties uz tiem pierādījumiem, kas patiešām pastāv.
Vai to var saprast tā, ka ES Padomes juristi nebija savu uzdevumu augstumos? Vai tika prasīts viedoklis arī Latvijai?
Dalībvalstis pašas seko līdzi tiesu procesiem un var izteikt vēlmi iesaistīties vienā vai otrā tiesas procesā, ja saskata nepieciešamību. Latvija iesaistījās Pjotra Avena un Mihaila Fridmana lietā ar saviem argumentiem.